"Vairs netieku galā!" Pusaudzi naktī piemeklē tik ļoti liela trauksme, ka viņš raud un kliedz pēc palīdzības

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās ierobežojumiem pēdējos divos gados Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 sniegto konsultāciju raksturs ir nedaudz mainījies. Iepriekš daudz vairāk zvanu bija par vienaudžu savstarpējām attiecībām.

Šobrīd vienaudžu attiecību grūtības aizvien saglabājas, bet tikpat daudz zvanu ir arī par attiecībām ģimenē ar vecākiem, brāļiem un māsām. Daudzi zvana par grūtībām komunicēt ar ģimenes locekļiem.

Satraucas par atgriešanos skolā

Jaunā mācību gada sākumā daudz bērnu un jauniešu zvanīja arī saistībā ar atgriešanos skolā "Jaunajā mācību gadā saņemam zvanus no bērniem, kas ļoti vēlas atgriezties skolā. Viņi runā par to, ka pietrūkusi vienaudžu savstarpējās komunikācijas, būšanas kopā ar citiem, piederības sajūtas.

Bet ir arī daudz zvanu, kas ir krasi pretēji. Ir bērni, kuri satraucas par sevi un savu ģimeni arī veselības ziņā. Piemēram, kā būs atgriezties skolā, vai klasē nebūs kāds, kurš būs inficēts, un tad saslimšu arī es un mani tuvinieki.

Tie ir bērni, kuri iepriekšējā attālināto mācību gada laikā ir ļoti atraduši no klātienes komunikācijas. Viņiem ir izteikti iela trauksme (līdz pat panikas lēkmēm), ka atkal jāatgriežas skolā, jāveido komunikācija no jauna.

Arī tie bērni, kas ir cietuši vienaudžu vardarbību, ļoti satraucas, ka jāatgriežas skolā. Līdz ar to pirmais mācību gada mēnesis ir bijis piesātināts ar dažādiem zvaniem saistībā ar skolu, atgriešanos tajā un savu veselību."

Gan grib, gan negrib atgriezties skolā

Sauļūna atzina, ka mācību gada sākumā nedaudz vairāk bija to zvanītāju, kuri sacīja, ka viņiem pietrūkst skolas un viņi vēlas atgriezties tajā, bet "to bērnu, kuriem ir attiecību grūtības klasē ar vienaudžiem, zvanu skaits nebija daudz mazāks".

Septembrī Uzticības tālruņa zvanu skaits bija krietni lielāks nekā vasarā, bet tas bija līdzīgs iepriekšējos gados septembrī apkalpotajam zvanu daudzumam. Šogad septembrī sniegts aptuveni 500 konsultāciju.

"Ja skatāmies 9 mēnešu šķērsgriezumā, tad zvanu skaits ir līdzīgs, kā tas ir bijis citos gados, bet grūtības reizēm ir daudz intensīvākas un sarunas ir garākas un piesātinātākas."

Daudz vairāk nakts zvanītāju

Ļoti bieži bērni un jaunieši Uzticības tālrunim zvana pēc stundām (aptuveni pēc pulksten 15). "Tie, kuriem nav iespēju piezvanīt ātrāk, izmanto čata iespējas. Septembrī ir izteikti pieaudzis to zvanu skaits, kurus kolēģi saņēmuši tieši nakts stundās. Nedaudz mazāk nekā 100 zvanu saņemti laikā no pulksten 23 vakarā līdz pulksten 8 no rīta.

Septembrī tieši nakts stundās ap pulksten 2,3,4 ir pieaudzis zvanu skaits gan no bērniem un pusaudžiem, gan no vecākiem," Sauļūna teica un skaidroja, ka ievērojamais nakts zvanītāju skaits saistīts ar lielu satraukumu un līdz ar to nespēju normāli izgulēties.

Trauksme tur nomodā

"Nereti tas ir saistīts ar to, ka ir trauksme gan par mācību procesu, gan veselības jautājumiem, gan atgriešanos skolā, gan par to, kā tikt galā ar dažādām grūtībām, gan par attiecībām ar vienaudžiem. Trauksme, bailes, bažas ļoti bieži bērnu tur nomodā. Vienā brīdī, kad ir jau par daudz, bērns mēģina atrast kādus ceļus, kur aprunāties par to, kas satrauc, kur saņemt palīdzību, un tad viņi zvana.

Savukārt, domājot par vecākiem, nereti nakts stundas ir tās, kad viņi ir brīvi no saviem ikdienas pienākumiem. Tas arī ir mirklis, kad neviens nedzird viņu sarunu, kas ir gana sensitīva un kurā viņi grib būt divatā ar konsultantu. Dažkārt nakts stundas ir vienīgais brīvais brīdis, kad viņi var piezvanīt," speciāliste iezīmēja zvanītāju motivāciju sarunām nakts stundās.

Līdz ar to septembrī nakts stundu aktivitāte Uzticības tālruņa darbiniekiem ir bijusi daudz augstāka nekā iepriekš: "Viennozīmīgi. Zvanu ir bijis vairāk."

Vienmēr atstāj durvis vaļā

Sauļūna uzsvēra, ka katra konsultācija un saruna ir individuāla. "Mūsu vislielākā interese un lielākais uzdevums Uzticības tālrunī ir sniegt bērnam pēc iespējas lielāku atbalstu un palīdzēt sameklēt risinājumu. Tas nozīmē - ja bērns runā par grūtībām un konsultanti saredz, ka būtu nepieciešama tikšanās klātienē, tad viņi ar bērnu pārrunā iespējas, ko bērns ir mēģinājis, varbūt tas ir jāizrunā ar vecākiem. Pārrunā arī iespējas, kur varētu meklēt palīdzību klātienē.

Reizēm, ja bērns jau ir bijis klātienē pēc palīdzības vai šobrīd nejūtas tam gatavs, konsultanti iedrošina rakstīt vai zvanīt Uzticības tālrunim tad, kad rodas grūtības. Ja naktī kaut kas notiek, viennozīmīgi var zvanīt naktī. Ja kādā brīdī bērns nevar runāt, var rakstīt e-pastā vai čatā.

Mēs vienmēr atstājam durvis vaļā. Mēs iedodam bērnam visu tobrīd pieejamo informāciju, kur viņš varētu saņemt atbalstu."

Arī lielajiem bērniem vajadzīga palīdzība

Parasti visvairāk bērnu uz Uzticības tālruni zvana vecumā no 12 līdz 15 gadiem, bet septembrī pieauga arī to zvanu skaits, ko veica bērni vecumā no 16 līdz 18 gadiem.

Tas liecina, ka arī vecāki pusaudži arvien biežāk sajuta, ka paši saviem spēkiem nespēj tikt galā un viņiem vajadzīga palīdzība un atbalsts.

Vienmēr pieejams atbalsts

Noslēgumā Sauļūna uzsvēra, ka uzticības tālrunis darbojas visu diennakti. Tas ir pilnīgi bez maksas un anonīms. Ja bērnam un jaunietim nav iespēju piezvanīt, tad darba dienās no pulksten 12 līdz 20 viņš var izmantot arī čata iespējas.

"Ja nepieciešama tūlītēja atbilde, var izmantot čata iespēju, bet, ja bērns vēlas uzrakstīt garāku vēstuli, tad var izmantot e-konsultāciju formātu un saņemt atbildi pāris dienu laikā," speciāliste teica un vēlreiz atgādināja Uzticības tālruņa numuru: 116111.