Koalīcijā atbalsta pedagogu darba samaksas modeļa maiņu
Koalīcijas partneri ir pauduši atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajam ziņojumam par pedagogu darba samaksas jauno modeli, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis norādīja, ka līdzko konceptuālais ziņojums tiks saskaņots ar visām ministrijām un sociālajiem partneriem, tas nekavējoties tiks skatīts valdības sēdē. Jauno modeli plānots ieviest dzīvē no nākamā gada 1.septembra.
Izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) skaidroja, ka konceptuālais ziņojums sevī ietver trīs iespējamos scenārijus, no kuriem valdībā IZM rekomendēs modeli, kas paredz, ka pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apjomu par skolēnu skaitu piešķir pašvaldībām.
IZM ieskatā, ar šādu pieeju varēs panākt krietni labāku sinerģiju starp valsti un pašvaldībām, kā izglītības iestāžu dibinātājiem. "Tādējādi pašvaldības būs mūsu sabiedrotie vienota mērķa, proti, kvalitatīvas izglītības, nodrošināšanai ikvienam skolēnam," uzsvēra politiķe, piebilstot, ka šajā modelī IZM saskata arī izglītības iestāžu tīkla efektivizāciju, kā arī izglītībai pieejamo resursu mērķētāku un lietderīgāku izmantošanu, kā arī iespēju, straujāk nekā līdz šim, kāpināt pedagogu atalgojumu.
Kā vēstīts, pirms nedēļas koalīcijas sanāksmē nolēma uz nedēļu atlikt pedagogu atalgojuma jaunā modeļa skatīšanu valdībā, jo pret to iebilda gan Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
LIZDA ieskatā, IZM izstrādātais un tālākai izskatīšanai virzītais pedagogu atalgojuma jaunais modelis "Skolēns pašvaldībā" nerisina būtisko jautājumu par pedagogu darba slodzi, lai pedagogs varētu nodrošināt katra skolēna izaugsmi atbilstoši viņa spējām.
LIZDA uzskata, ka tik būtiskas reformas virzīšana iespējama tikai padziļinātos pētījumos balstītos datos, kas līdz šim nav noticis. Lai gan IZM budžetā bija paredzēti 70 000 eiro, lai veiktu pedagogu nodarbinātības analīzi un izstrādātu prototipu izglītībā nodarbināto pieprasījumam un piedāvājumam, minētais pētījums tā arī nav īstenots. Līdz ar to LIZDA pieprasa neturpināt modeļa "Skolēns pašvaldībā" tālāku virzību, kamēr nav noticis kvalitatīvs pētījums, kā arī profesionālas sarunas ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
LIZDA vērsa uzmanību, ka IZM piedāvātajā modelī vispār netiek risināts nozarei akūti svarīgais sabalansētas darba slodzes jautājums, lai gan septembra nogalē publiskotajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izglītības pārskatā "Education at a Glance 2021" norādīts uz pārslodzes un neadekvāta atalgojuma problēmām Latvijā. LIZDA pauda uzskatu, ka OECD ziņojums sniedz nepārprotamu ainu par to, ka starptautiskā salīdzinājumā Latvijas skolotāju algas nav konkurētspējīgas.
Tāpat LIZDA akcentēja, ka IZM virzītajā algu reformas modelī nav iekļautas ļoti daudzas pedagogu grupas, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi darbam ar no 1,5 līdz 4 gadu vecuma bērniem, speciālās, profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestāžu pedagogi, tai skaitā, kultūras nozares izglītības iestāžu pedagogi. Pēc LIZDA paustā, būtiski, ka nav iespējams pārliecināties par jaunā modeļa finansiālajiem ieguvumiem un riskiem.
Ņemot vērā, ka IZM izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis nerisina daudzas, vairāku gadu garumā pastāvošas nozarē strādājošo nodarbinātības aktuālas problēmas, LIZDA neatbalsta izstrādātā algu modeļa tālāko virzību.
