Grieķijas augstākā līmeņa blefošana un šantāža

Tas, kas notiek Eiropas viņā galā – dienvidos, protams, ietekmē arī Latviju. Grieķi, tāpat kā latvieši, vēl joprojām norēķinās ar tām pašām naudaszīmēm, ar kurām mēs. Vai grieķi sašūpos eirolaivu un vai eiro vērtība tādēļ kritīsies? Ko grib un kas notiks ar Grieķiju. Par to Kasjauns.lv stāsta Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors.

- Tam, ko saka Ciprs, nevajag pārāk ticēt, jo viņš katru dienu saka kaut ko citu.

- Tas ir vēl trakāks!

- Eiropas Savienība kopumā un eirozona ir tādā nelielā dilemmā. Viens ir skaidrs, ka bezkaunīgos grieķu politiķus vajag sodīt. Labā nozīmē, lai parādītu arī parējām eirozonas valstīm, tām kurām ir grūtāk ar finanšu disciplīnu, ka nevar jokoties. Mēs visi esam apvienojušies vienā laivā, kur nevar darīt to, kas tev ienāk prātā, jo jārēķinās ar kaut kādiem noteikumiem. Itālijas valdības pārstāvis nesen televīzijā uzstājās ar uzrunu grieķiem: kāpēc mēs atcēlām dekrēta pabalstus un citas izmaksas, lai nešūpotu to lielo eirolaivu? Un kāpēc jūs tagad to nedarīsiet? Ir grūti paskaidrot citiem, kāpēc grieķi ir kaut kādi īpašāki.

Lai kā arī tagad risināsies problēma, domāju, ka viena lieta ir skaidra – Rietumiem ir jāmācās no tā, kas notiek, ja izdara avansā. Eiropas Padome uzņēma Krieviju avansā, lai gan cilvēktiesību situācija ne tuvu nebija tam, lai tā notiktu. Ar domu – mēs viņus tagad uzņemsim un gan jau viņi saņemsies... Nu un kas? Nekas no tā, ko Eiropas Padome toreiz gaidīja no Krievijas, Krievijā neizmainījās, problēmas vēl tikai pastiprinājušās. Tas pats ir ar eirozonu. Grieķija eirozonā tika uzņemta avansā. Nu re kur tagad esam...!

- Šobrīd Grieķijas uzvedībā varam vērot augstākā līmeņa šantāžu un blefošanu, kas cita starpā grieķiem nav nekas neraksturīgs. Grieķija, masīvi viltojot statistiku, izpildīja kritērijus un iestājās eirozonā, un tas atklājās tikai vēlāk. Jau tad viņi nodarbojās ar šādām augstākā mērā visu iespējamo normu un saistību pārkāpšanu. Šobrīd Eiropai ir svarīgi būt vienotai. Un šķiet, ka tagad Grieķijas destruktīvā rīcība ir sasniegusi tādu neaprēķināmu līmeni, ka Eiropa ir vienojusies. Nav vairs tā, ka būtu kādas valsts līderi, kuri uzskatītu, ka varbūt kaut kā drusku grieķiem jāpalīdz bez nosacījumiem.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Grieķija nekļūst izņēmums, jo pretējā gadījumā tas ir spļāviens sejā Itālijai, Latvijai, visiem mūsu pensionāriem, visiem tiem, kam algas nogrieza… To nedrīkst darīt, jo šāds precedents būtībā grauj to kodolu, uz kuru Eiropa balstās, - visas starptautiskās normas un vienošanās.

- Bet te ir vēl papildus faktori. Jūs, grieķi, referendumā tā, bet arī citām eirozonas valstīm ir teikšana! Uzskatu, ka ASV centīsies darīt visu, lai Grieķija paliktu eirozonā, un arī daļa no eiropiešiem tā domā. Mēģinās izdarīt tā, ka reizē ir abas lietas – grieķi ir sodīti, bet tomēr viņi paliek eirozonā. Prognozēju, ka tā arī notiks.

- Tas būtu ideālais scenārijs!

- Ko grib Grieķija ir pavisam skaidrs. Šķiet, ka Grieķija šobrīd visu valsts ekonomiku grib novest līdz tāda līmeņa pagrimumam, tautu novest līdz tādai nabadzībai, lai, piemēram, starptautiskā sabiedrība sajustu kādu morālu pienākumu, paredzētu kādu izņēmumu. Šobrīd viņu politiķu ceļš uz šo valsts pagrimumu ir acīmredzams. Tā ir nelietība augstākā mērā! Un tā pirmām kārtām ir viņu nelietība pašiem pret savu tautu.

- Viņiem patīk blefot. Paredzu, ka blefotāji, beidzot iedzīti stūrī, padosies.

- Var tā būt, bet es domāju, ka tā paliks eirozonā...

- Domāju – piecdesmit pret piecdesmit.

– Tas nedaudz ietekmēs eiro stabilitāti. Bet īstermiņā, ne ilgtermiņā. Sākumā būs eiro kritums pret dolāru, bet pēc tam var būt otrādi.

- Ilgtermiņā eiro paliek tur, kur ir. Vai pat, ja no sistēmas iziet šāds disfunkcionāls partneris, eiro savā stabilitātē un eirozona savā darbībā var pat iegūt. Tā nav manis kā politoloģes versija, tā ir augsta līmeņa finanšu analītiķu prognozes