Sabiedrību mulsina LĀB prezidentes paustais par analīzēm, ar kurām iespējams prognozēt Covid-19 gaitu
Trešdien, 3. novembrī, pēc 10 gadu pārtraukuma savu darbību Latvijas Televīzijā (LTV) atsāka žurnālista Jāņa Dombura vadītais raidījums "Kas notiek Latvijā". Pēc raidījuma plašu rezonansi sabiedrībā izsauca Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidentes Ilzes Aizsilnieces paustais, ka esot analīzes Covid-19 pacientiem, ar kurām esot iespējams noteikt slimības smaguma prognozi.
"Var uztaisīt analīzes, kurās piektajā vai sestajā dienā var konkrēti redzēt - būs slimnīcas variants, vajadzēs skābekli vai arī varēs izslimot mājās," raidījumā pauda LĀB prezidente.
Sociālajos tīklos ne viens vien pievērsa uzmanību viņas teiktajam, prātojot, kas tās ir par analīzēm, vai patiesi ārstēšana līdz šim Latvijā nav notikusi pareizi. Tostarp mikroblogošanas vietnē "Twitter" tam pievērsās arī līdzšinējais LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis, kurš, tiesa, nesen paziņoja, ka atsakās no šī amata, skaidrojot, ka "biedrības vadība ir zaudējusi saikni ar kolēģiem un praktisko medicīnu, nav ieinteresēta nepieciešamajās pārmaiņās, lai LĀB un ārsti spētu atgūt sabiedrības uzticību".
03.11. TV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" @arstubiedriba prezidente @I_Aizsilniece ziņoja, ka Covid-19 pacientiem iespējams ar analīžu palīdzību noteikt slimības smaguma prognozi stacionēšanas nepieciešamību un ka tā darot visā pasaulē. Tad man ir daži jautājumi: 👇
— Roberts Fūrmanis (@dr_furmanis) November 4, 2021
Maigi būtu teikts, ka jau no paša rīta kolēģi ir mērenā neizpratnē par teikto. Daži pat nav gulējuši visu nakti, lasījuši literatūru un mēģinājuši rast skaidrojumu šim publiski pateiktajam apgalvojumam.
— Roberts Fūrmanis (@dr_furmanis) November 4, 2021
Gribētos zināt, kāpēc LĀB prezidente par šo neziņoja 23.10. konferencē?
LTV raidījumam "Panorāma" Aizsilniece skaidro, ka runājusi par analīzēm, kas rāda aknu funkciju, kā arī to, vai ir trombu veidošanās risks. Viņa norādīja, ka arī asins ainas izmaiņas ir ļoti būtiskas Covid-19 gadījumā. Pēc viņas teiktā, šādas analīzes tiekot izmantotas Igaunijā.
Citi ārsti pret pieminēto testu piesaukšanu izturas ar piesardzību. Par līdzīgiem eksperimentiem esot gan dzirdēts, bet, kamēr tie nav pārbaudīti, mediķi dod priekšroku pārbaudītām metodēm.
"Tāda testa nav, tādu analīžu nav. Ir mums Slimību profilakses un kontroles centra, Imunizācijas valsts padomes, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un profesores Vīksnas RSU izdotās vadlīnijas," LTV skaidro Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Arī citi ģimenes ārsti pauž, ka šāda universāla apstiprināta testa vismaz pagaidām neesot. Katrs gadījums jāizvērtē ārstam, pievēršot uzmanību skābekļa saturācijai asinīs, sirdsdarbības īpatnībām, elpošanas biežumam, kā arī ņemot vērā katra pacienta slimības vēsturi un individuālās īpatnības.
