Draud, aicina uz uzbrukumu valstij, bet policija turpina vērot
Pēc stāšanās amatā viens no iekšlietu ministres Marijas Golubevas pirmajiem darbiem bija izveidot darba grupu, lai apzinātu naida noziegumu problemātiku Latvijā.
Septembra sākumā tapa gala ziņojums, gaidāma statistikas apkopošana un priekšlikumi. Kas mainījies? Pagaidām nekas. Situācija tiek kontrolēta un monitorēta – šī ir ierasta policijas un Valsts drošības dienesta oficiālā atbilde, lūdzot komentēt draudus, ko saņem mediķi, žurnālisti, politiķi. Nu jau izskanējis uzsaukums, kas vērtējams kā aicinājums uz bruņotu uzbrukumu valstij.
Piekritēji formās?
Viens no aktīvākajiem sazvērestības teoriju sludinātājiem un antivakseriem, islāmā pārgājušais Roberts Klimovičs nule izcēlies video uzrunā “Facebook”.
Fragments no viņa teiktā vedina domāt par piekto kolonnu spēka struktūrās: “Starp cilvēkiem formās ir izaudzis liels neliešu skaits, bet ir arī daudzi saprātīgi cilvēki, kuri to visu saprot un pārdzīvo. Tie ir cilvēki formās, kuri man nāk klāt zem četrām acīm un spiež man roku, sakot paldies par to, ko mēs darām. Tie ir puikas, kas nospļāvās uz korumpantu un uzurpatoru pavēlēm un tā saucamā ģenerāļa uzrunu. Viņi man dod diezgan lielu iemeslu domāt, ka mēs šobrīd varam savākt tautas atbrīvošanas armiju no drosmīgiem vīriem...”
Atbrīvotāju armija
Kļimovičs to dēvē par “tautas atbrīvošanas armiju”, kas aizstāvēšot “mūsu cilvēktiesības”: “Pastāv iespēja, ka arī šoreiz mēs bez kara neiztiksim, tas ir jāsaprot.” Viņš aicina savus piekritējus meklēt sev līdzīgos un veidot vienības.
Zinot, ka Nacionālos bruņotos spēkus vien bija jāpamet vairāk nekā 30 antivakseriem, Klimoviča aicinājums var atrast arī dzirdīgas ausis. Tāpat aizvainoto un dezinformēto pulku papildinās no policijas darba atstādinātie, pagaidām viņu iespējamais skaits vēl nav nosaukts. Ir zināms, ka vakcinēties pagaidām atsakās astoņi prokurori.
Ko nosaka likums
Krimināllikumā teikts, ka apvienošanos organizētā grupā ar mērķi vērsties pret Latvijas Republiku, tostarp valsts varu, Satversmē neparedzētā veidā soda ar cietumsodu līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu.
Tas pats draud par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas neatkarību, valsts varu vai iekārtu. Jau par reālu darbību paredzēts cietumsods no trim līdz astoņiem gadiem, ja šīs darbības īstenotas grupā un, lietojot vardarbību, no pieciem līdz 15 gadiem.
Dažas dienas pēc Kļimoviča uzsaukuma Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks nāca klajā ar paziņojumu, ka “nav pieļaujams personu, kuras risina Covid-19 krīzi, apdraudējums”.
“Naidīgi komentāri, vajāšanas izpausmes, draudi šobrīd tiek vērsti pret mediķiem, policistiem, citu dienestu kolēģiem, apsargiem, augstākajām valsts amatpersonām un žurnālistiem – šādas noziedzīga rakstura izpausmes tiks bargi vērtētas. Policija īpaši stingri vērsīsies pret agresoriem, un ir jāsaprot, ka par šādām darbībām var iestāties arī kriminālatbildība,” sola Ruks.
Draud pa muti un pārgriezt rīkli
Līdzšinējā bezdarbība gan nevieš ticību skaļajiem vārdiem. “Atmiņūdens” tirgonis Jānis Pļaviņš nesodīti vicinājis virtuālo cirvi un prātojis par nāvessodu, mediķi regulāri saņem draudus dzīvībai, bet ne likumsargu palīdzību.
Policija neierosināja kriminālprocesu, kad ar iesniegumu par draudiem vērsās TV24 žurnālists Aivis Ceriņš. Cilvēks, kurš ļoti gribot būt “daļa no kādas Latvijas sporta federācijas”, draudējis, ka Ceriņš dabūs “pa muti”, ja lietos vārdu antivakseris – sagaidīšot uz ielas pēc darba.
Arī cita antivaksera draudos pavasarī interneta tiešraidē un privāti vēstulē, ka Ceriņam vajag pārgriezt rīkli, ka viņa sieva ir kuce un bērns – smerdelis, policija nesaskatīja nozieguma sastāvu.
“Jā, varbūt policijai ir taisnība, ka draudi ir nekaitīgi, bet ja nu atradīsies kāds psihiski nelīdzsvarotāks, kurš nolems tos īstenot? Ko tad? Kurš būs tas brīdis, kad no vārdiem ķersies pie darbiem? Tas nule kā jau notika Lietuvā, kad kāds sašāva veikala apsargu, kad viņš lūdza uzvilkt sejas masku,” žurnālam “Kas Jauns” saka Ceriņš.
Arī viņa kolēģis Ansis Bogustovs, kurš ar ģimeni dzīvo Bauskā, piedzīvojis uzbrukuma draudus vietējā tirgū, bet viņa 14 gadu vecā meita jau ir piekauta uz ielas. Paradoksāli, ka Ceriņa un Bogustova pārstāvētā TV24 ir ļoti bieži devusi ētera laiku tieši melu teoriju sludinātājiem...
Aicina nodedzināt premjera māju
Šajā gadījumā gan droši var teikt – viens likums, viena taisnība visiem. Nesodīti ļauts draudēt ne tikai ārstiem un žurnālistiem, bet arī augstām amatpersonām. Piemēram, kādā saziņas lietotnes “Telegram” grupā Pāvels Gulbis aicina atklāt precīzu premjera Krišjāņa Kariņa dzīvesvietas adresi nolūkā nodedzināt viņa māju. Pirms tam publicēta veselības ministra Daniela Pavļuta adrese kā vieta, “kur pieminēt novakcinētos tuviniekus un parunāties ar pašu lokdauneri”.
“Kas Jauns Avīze” jau rakstīja, ka Saeimas deputāti neplāno nekādas izmaiņas likumos dezinformācijas un draudu efektīvākai apkarošanai. Valsts drošības dienests regulāri uzsver, ka situācija tiek kontrolēta un monitorēta, bet likumu maiņai vajadzīga politiskā griba.
Kamēr policijas priekšnieks Ruks tālāk par vārdiem nav ticis, 23. oktobra vakarā iereibis vīrietis, bruņojies ar degmaisījuma kannām, mēģināja aizdedzināt Ministru kabineta durvis. Šoreiz policija viņu aizturēja, nevis tikai monitorēja. Tāpat pie valdības nama bija sapulcējušies aptuveni 40 cilvēku, kaut arī ārkārtas situācijas laikā šādi protesti ir aizliegti. Dedzinātajam interneta komentāros izskan kvēls atbalsts.
Uz šā fona nav saprotams, par ko pērn decembrī aizturēja melu kūlējus Valentīnu Jeremejevu un bijušo feldšeri Marinu Kornatovsku, kuri drīz vien atsāka savu darbiņu.
Tikai pāris kriminālprocesi
Vienīgi bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei pērn izdevās panākt kriminālprocesu pēc internetā izteiktiem draudiem viņu nošaut. Kad ieradās policija, draudētāja dūša uzreiz noplaka, vēlāk lieta beidzās ar izlīgumu.
Vēl sākti kriminālprocesi par piecu personu uzbrukumu pašvaldības policistam un policijas auto loga izsišanu antivakseru akcijā vasaras beigās.
Starp citu, uz iekšlietu ministres darba grupu īpašu cerību nav – ar naida noziegumu saprot nodarījumu, kas vērsts pret personu etniskās piederības, reliģijas, seksuālās orientācijas, dzimuma vai dzimumidentitātes, kustību traucējumu vai garīgas saslimšanas dēļ.
Kamēr ārstu gāna viņa darba un profesijas dēļ, formāli tas nav naida noziegums... “Manuprāt, ikviens Latvijas iedzīvotājs ir pelnījis dzīvot drošībā,” ministres paustais pagaidām nav vainagojies ar reāliem sasniegumiem.
