Valsts kontrolieris: vairākas ministrijas pandēmiju izmanto kā atrunu neizdarībai
Latvijas valsts pārvaldes darbs nav ideāls un perfekts, tāds droši vien tas nav nekur. Jautājums, vai tas ir kritiski sliktāks nekā citās valstīs. Noteiktās jomās tas tā varētu būt, viesojoties TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, atzīst valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Valsts kontrolieris atklāj, ka ir rādītāji, kuros arī starptautiskā līmenī Latvijai nesekmējās tik labi, kas bieži vien liecinot par valsts pārvaldes efektivitāti noteiktā nozarē vai jomā.
Valsts kontrole nonāk pie savām revīzijām, veicot riska izvērtējumu. Proti, kur ir kādi lielāki riski un signāli par iespējamām problēmām un grūtībām vai nelietderīgiem tēriņiem.
“Tad, sanākot visiem kopā, mēs vienojamies par nākamā gada revīzijas tēmām. No tādām tuvākām un nozīmīgākām revīzijām, kas saistīta ar valsts pārvaldes darba efektivitāti, noslēgumam tuvojas revīzija par valsts pārvaldes reformas plānu, kā tas tiek ieviests. Rezultāti gaidāmi šī gada beigās vai nākamā gada sākumā,” atklāj R. Irklis.
Valsts kontrole katrā revīzijā atklāj problēmas, kuras iespējams labot. Tā nerevidējot nozares, kur potenciāli viss ir kārtībā, bet mēģina atrast un identificēt jomas, kur ir pēc iespējas lielākas problēmas un revīzijas rezultātā var sasniegt sabiedrībai ļoti nozīmīgus ieguvumus.
Uz jautājumu, vai valsts pārvaldes reformas ieviešanu neietekmē Covid-19 pandēmija, valsts kontrolieris norāda, ka ļoti daudzās jomās ministrijas atsaucas uz pandēmiju kā faktoru, kādēļ kaut kas nav izdarīts vai ieteikums nav ieviests laikā. “Es neizslēdzu, ka arī šajā revīzijā varētu būt šāda veida atrunas, ka bijušas citas prioritātes, kas saistītas tieši ar pandēmiju vai grūtībām, kuru dēļ nav bijis iespējams kaut ko izdarīt,” norāda R. Irklis.
Vienlaikus pandēmija arī pavērusi jaunas iespējas, uzskata valsts kontrolieris. “Ir signāli no institūcijām un organizācijām, kuras vērtē iespēju samazināt telpu apjomu, jo ir skaidrs, ka valsts pārvaldē vismaz daļēji attālinātais darbs ir uz palikšanu, kā rezultātā ir iespējams arī pārvērtēt nepieciešamo telpu apjomu, pārorganizēt darbu optimālāk un efektīvāk. Varbūt iespējams mazāk doties komandējumos, ja esam iemācījušies strādāt attālināti. Izvērtēt, vai nepieciešams ceļot, vai arī jautājumu var atrisināt šādā veidā, kādā runājam intervijā,” raidījumā secina Irklis.
