Kā top dzeloņdrāšu žogs uz Latvijas un Baltkrievijas robežas
Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvei gatavos atsevišķu likumprojektu
Administratīvo šķēršļu mazināšanai Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvē, tostarp pastāvīgā žoga būvniecībai, Iekšlietu ministrija (IeM) nākamnedēļ valdībā varētu iesniegt atsevišķu likumprojektu, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Pastāvīgā žoga izbūvē IeM sastopas ar vairākiem administratīviem šķēršļiem, tāpēc rosinās pieņemt atsevišķu likumu par robežas izbūvi. Plānots, ka šo likumprojektu nākamnedēļ varētu iesniegt valdībā. Pēcāk šis likumprojekts būs jāpieņem Saeimai, skaidroja ministre.
Tāpat Golubeva atgādināja jau pirmdien TV3 raidījumā ''900 sekundes" pausto, ka, lai paātrinātu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi, valdībai tiks piedāvāts lemt par šī darba uzticēšanu vienai valsts kapitālsabiedrībai. Ne šodien komisijā, ne pirmdien ''900 sekundes" kapitālsabiedrības nosaukums netika minēts.
Pagaidu žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas
Lai kavētu nelegālo migratnu plūsmu, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādīts Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvinātais pagaidu žogs.
"Mēs saskaramies ar administratīvajiem šķēršļiem, tāpēc IeM piedāvā pieņemt likumu par robežas izbūvi ar Baltkrieviju un Krieviju, kur būtu detalizēti aprakstīti dažādu valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību pienākumi šī projekta īstenošanai. Citādi mēs kādu paātrinājumu sagaidīt diezin vai varēsim. Likumprojekts paredz administratīvo šķēršļu samazināšanu un vienas valsts kapitālsabiedrības atbildību par būvprojekta īstenošanu," norādīja ministre.
Golubeva arī atgādināja, ka nesen kopā ar vēl citiem 11 Eiropas Savienības (ES) valstu iekšlietu ministriem nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai ar aicinājumu segt izmaksas no ES budžeta par pastāvīgās robežas infrastruktūras izbūvi uz ārējās robežas. Iekšlietu komisāres viedoklis šajā jautājumā atšķiroties, taču tas nenozīmē, ka "šī saruna neturpināsies".
Jau ziņots, ka Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai pagaidu dzeloņstiepļu žogu plānots izbūvēt līdz novembra vidum, liecina IeM otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā prezentētie materiāli.
Kariņš un Golubeva apmeklē Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju
Kopējais piegādājamais dzeloņstiepļu apjoms ir 111 kilometri. Pirmie 17 kilometri piegādāti 7.oktobrī. Līdz 14.oktobrim jānotiek 37 kilometru dzeloņstiepļu piegādei, bet līdz 22.oktobrim - 36 kilometru dzeloņstiepļu piegādei. Novembrī jānotiek atlikušā 21 kilometra dzeloņstiepļu piegādei, tādējādi pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvi plānojot pabeigt līdz 17.novembrim. Kopējā žoga ierīkošanas un dzeloņstiepļu piegādes summa veido 3 757 531 eiro.
Valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi gar Baltkrievijas valsts robežu iecerēts pabeigt līdz 2023.gada beigām. Kopumā jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 kilometru garumā, tostarp, pastāvīgais žogs 134 kilometru garumā.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
