Saasinās informatīvais karš: Eiropas Parlaments mudina aktīvāk cīnīties pret Kremļa meliem
Krievijas oficiālā propaganda attēlo rietumus kā pretinieku un aktīvi tiecas apdraudēt vienotību Eiropas Savienībā (ES) un saskaņotību transatlantiskajā aliansē, kas izpaužas kā dezinformācijas kampaņas vai finanšu atbalsta sniegšana eiroskeptiski noskaņotām un fašistiskām grupām Savienībā un kandidātvalstīs, norādīts Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcijas priekšlikumā.
Priekšlikumā, par kuru deputāti balsos nākamnedēļ, 14.decembrī, deputāti aicina Eiropas Komisiju (EK) un dalībvalstis stiprināt savas spējas cīnīties pret dezinformācijas un propagandas kampaņām, kuras sasniedz ES un tās kaimiņvalstu iedzīvotājus. Tāpat politiķi aicina ES iestādes un dalībvalstis atzīt, ka pašreizējais informatīvais karš nenotiek tikai ārpus ES, bet arī tās iekšienē.
Rezolūcijā arī pausta nožēla par ES nespēju komunicēt ar Eiropas sabiedrību un pienācīgi informēt to par darbībām, nopelniem un panākumiem kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā. Lai mainītu situāciju deputāti mudina Padomi, EK un dalībvalstis novērst šo trūkumu, uzlabojot ES ārējās darbības pārskatatbildību un pamanāmību.
Noslēgumā politiķi atzīst, ka informatīvais karš un kiberkarš ir tīši centieni valstiskā un nevalstiskā līmenī destabilizēt un diskreditēt politiskās, ekonomiskās un sociālās struktūras. Šajā saistībā arī norādīts, ka visā ES iekšpolitikā un ārpolitikā, kā arī ES attiecībās ar trešajām valstīm ir steidzami jāiekļauj kiberdrošības un kiberaizsardzības aspekti.
"Aicinām dalībvalstis izveidot automatizētu informācijas apmaiņas sistēmu kiberdraudu un hibrīddraudu, kā arī šādu uzbrukumu jautājumiem. Tāpat aicinām ES starptautiskos forumos aizstāvēt pārliecību, ka atvērta un globāla interneta pamatinfrastruktūra ir neitrālā zona," norādīts rezolūcijas projektā.
Jau vēstīts, ka novembrī EP balsoja par rezolūciju, kurā dalībvalstis aicinātas aktīvāk cīnīties pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu. Tolaik vienīgie Latvijas pārstāvētie deputāti, kuri balsoja pret to, bija Iveta Grigule (ZZS), Andrejs Mamikins (S) un Tatjana Ždanoka (LKS).
LETA / Foto: Shutterstock
