Kuri latviešu mākslinieku darbi šobrīd ir visvērtīgākie? Rekordcena par Borisa Bērziņa Kluso dabu
Mākslas galerija/izsoļu nams “Jēkabs” trešdienas, 27. oktobra, vakarā noslēgs kārtējo tiešsaistes mākslas darbu izsoli, kurā tiek pārdoti labāko Latvijas mākslinieku - vecmeistaru un mūsdienu autoru – izcili mākslas darbi. Kopumā tiek izsolītas vairāk par 300 lotēm – gleznas, grafikas, plakāti, lietišķās mākslas priekšmeti un grāmatas. Aplūkojot cenu listi, konstatējam, ka visaugstāk tiek novērtēti Borisa Bērziņa (1930-2002) darbi.
Glezniecības tehniku izsolē pārstāv tādi izcili mākslinieki kā Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Jānis Pauļuks, Felicita Pauļuka, Eduards Kalniņš, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Biruta Delle, Laima Eglīte, Džemma Skulme un citi.
Mūsdienu glezniecības kontekstā jāizceļ Maijas Tabakas gleznotais aktrises Regīnas Razumas portrets. Tajā aktrise atainota uz dramatiskas ainavas fona, levitējot virs bangojošiem jūras viļņiem. Regīnas Razumas tēlu Maija Tabaka savā glezniecībā ir atainojusi bieži, piešķirot tam īpaši izsmalcinātu, majestātisku raksturu. Glezna ieturēta Maijas Tabakas daiļradei raksturīgajā tonalitātē, īpaši izceļot portretētā tēla porcelāna ādas krāsu.
Latviešu glezniecības klasiķa Borisa Bērziņa glezna “Rudens saulē” pārstāv ainavas žanru. Tajā ainavas aprises modelētas ar ekspresīvu krāsu uzlicienu pa taisno no eļļas krāsu tūbiņas, mijoties ar ieberzētiem krāsas laukumiem. Ar šādu faktūru un krāsas laukumu kontrastu mākslinieks ir panācis vienlaikus abstrahētu, bet tajā pašā laikā viegli nolasāmu ainavas kopiespaidu. Glezna pieder Borisa Bērziņa tā dēvētajam “tūbiņu periodam”, kurā ir jūtamas ietekmes gan no pašmāju gleznotāja Voldemāra Zeltiņa daiļrades, gan slavenā postimpresionista Vinsenta van Goga.
Laimas Eglītes gleznā “Dancing party” manifestē mākslinieces iemīļotā tēma – vīrieša un sievietes savstarpējās attiecības - šoreiz trīs dejotāju izpildījumā. Gleznas vertikālajā kompozīcijā māksliniece ir meistarīgi panākusi spraigu dinamiku, izmantojot izteikti kontrastējošus krāsu laukumus un vijīgu līniju ritmu.
Izsoles izcilāko darbu vidū ir arī Džemmas Skulmes 1959. gada glezna “Dekoratīvs motīvs. Tēmai - koris”, kurā atainota māksliniecei tik tuvā tēma - sievietes tēls. Tam māksliniece ir pievērusies dažādās variācijās, jo īpaši mātes, kariatīdes un tautumeitas veidolā. Sieviete Džemmas Skulmes daiļradē ir daudzpusīgs un dziļi simbolisks tēls, ar kura palīdzību māksliniece ir risinājusi savas pārdomas par tautas likteni un sievietes lomu tajā. Gleznā atainotās sieviešu figūras ieturētas mākslinieces 20. gadsimta vidus daiļrades posmam raksturīgā monumentālā stilistikā.
Izcilais vecmeistars Jānis Pauļuks izsolē ir pārstāvēts ar gleznām ”Gājēji ielā” un “Te mūsu dzimtene”, kurās redzama viņam raksturīgā kompozīcijas dinamika un brīvais, virtuozais krāsas triepiens. Gleznas “Gājēji ielā” kompozīcijā pilsētainava ir papildināta ar figurāliem tēliem. Ar rotaļīgo triepienu palīdzību cilvēku figūras ieskicētas tikai tiktāl, lai ļautu skatītājam apjaust to klātbūtni, vienlaikus saglabājot kompozīcijas gaisīgo vieglumu. Savukārt gleznā “Karnevāls” abstrakcija ir kāpināta līdz robežai ar krāsu un līniju ritmisku kompozīciju kurā tikai vērīgi ieskatoties var izšķirt konkrētu objektu tēlojumu.
Izsolē pieejams arī mākslinieces Felicitas Pauļukas gleznotais akts. Tas ir tapis pasteļa tehnikā, kurai māksliniece konsekventi pievērsās, sākot ar 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem. Akts ir Felicitas Pauļukas daiļradē visplašāk pārstāvētais žanrs, un to māksliniece uzskatīja par “paplašinātu portretu”, uzsverot, ka cilvēka ķermenis atspoguļo viņa dziļāko būtību. Tieši akta žanrā Felicita Pauļuka izkopa savu pasteļglezniecības tehniku līdz pilnībai. Akta žanru izsolē pārstāv arī latviešu glezniecības vecmeistara Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa glezna “Blondais akts”. Tajā dominē intensīvi, piesātināti toņi un mākslinieka iemīļotais tumšais fons ar atsevišķiem gaišiem akcentiem, piešķirot gleznas kompozīcijai māksliniekam raksturīgo ekspresīvo dinamiku.
Oktobra izsolē tiks izsolīta arī plakātu kolekcija, kurā ietilpst 16 plakāti. Pārstāvēto autoru vidū ir Ansis Cīrulis, Sigismunds Vidbergs, Rihards Zariņš, Frančeska Kirke un citi. Lietišķās mākslas priekšmetu piedāvājumā jāizceļ plašā lietišķās mākslas kolekcijā, kā arī grāmatas, Jauns.lv informēja “Jēkaba” pārstāvji.
Pašlaik ar visaugstāko summu – 9900 eiro – ir novērtēta Borisa Bērziņa 1976. gadā tapusī Klusā daba. Vēl visvērtīgāko latviešu mākslinieku pulkā, kuru darbi novērtēti virs 5000 eiro, ir Jānis Tīdemanis, Jānis Pauļuks, Leo Svemps, Eduards Kalniņš, Maija Tabaka, Dace Lielā, Ludolfs Liberts un Indulis Zariņš.
