Māsas drīzumā varēsim ierakstīt "sarkanajā grāmatā". Mediķi ar dramatisku vēstuli vēršas pie Saeimas
Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) vēršas pie Saeimas deputātiem, jo uzskata, ka sadarbība ar valdību ir nonākusi strupceļā. "Tas attiecas ne tikai uz Covid-19 pandēmijas krīzes vadību, bet arī uz veselības aprūpes nozares ilgtermiņa attīstību un valsts budžetu 2022. gadam," teikts asociāciju vēstulē Saeimas deputātiem.
Vēstulē norādīts, ka valsts budžeta finansējums veselības aprūpei Latvijā ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs, bet cilvēkresursu trūkums ir sasniedzis katastrofālu atzīmi.
"Tāpēc mūsu kā veselības aprūpē strādājošo profesionālais un ētiskais pienākums ir politiķiem atgādināt – slims cilvēks – slima valsts!" rakstīts vēstulē.
"Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus," norāda jaunie ārsti un medmāsas.
Vēstulē norādīts, ka, saskaņā ar jaunākajiem OECD datiem, kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi – 2505 un 2512 eiro. Vēl dramatiskāka esot atšķirība ar Rietumvalstīm un Ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā tērē 5748 eiro.
Mediķi norāda, ka veselības aprūpe ir nevis valsts budžeta izmaksu pozīcija, bet investīcija sabiedrības veselībā un labklājībā.
"Diemžēl 30 neatkarības gadu laikā, šī visiem zināmā patiesība nekad nav atspoguļojies Latvijas valsts budžetā."
Vēstulē sniegta atsauce uz jaunākajiem "Eurostat" datiem, pēc kuriem vidējais dzīves ilgums pērn Latvijā bija 75,7 gadi, salīdzinoši Igaunijā – 78,6 gadi, bet Norvēģijā – 83,3 gadi. Potenciāli zaudētie mūža gadi (0-64 gadu vecumā) Latvijā kopā ir vairāk nekā 73 tūkst. – gandrīz 5000 uz 100 tūkst. iedzīvotāju (0-64 gadu vecumā). Tādējādi var secināt, ka katru dienu Latvija nepamatoti zaudē 13 cilvēkus.
Tāpat vēstulē uzsvērta medicīnas personāla trūkuma problēma.
"Katru gadu Latvija zaudē ne tikai iedzīvotājus, bet vidēji arī 200 ārstus, kas dodas prom no Latvijas. Bet māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt “sarkanajā grāmatā”, jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu," norāda ārsti.
Savukārt slimnīcās esošais personāls strauji novecojot - ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums – 54 gadi, bet māsu vidējais vecums – 48 gadi.
Ārsti norāda, ka Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība - uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Salīdzinājumam – Igaunijā ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Savukārt atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, bet Norvēģijā – 17,2 māsas.
"Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ, mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu," norāda ārsti.
"Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt."
LJĀA un LMa cer, ka "mēs joprojām dzīvojam parlamentārā demokrātijā, kurā likumdošanas vara pieder Saeimai".
Medicīnas darbinieku profesionālās organizācijas aicina likumdevēju neatkārtot valdības kļūdas un iesaistīt valsts budžeta apspriešanā nozares profesionāļus. Nozares eksperti ir atvērti un gatavi sarunām gan frakciju, gan komisiju, gan visas Saeimas līmenī.
Veselības nozares profesionālo organizāciju ierosinājumi:
- 2022. gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10%, iztrūkstošo finansējumu (aptuveni 40 milj. no nepieciešamajiem 80milj. eiro) piešķirt uz valsts budžeta parāda rēķina. Ieguldījums būs atbilstošs VM izstrādātājam indikatīvajam 5 gadu algu palielināšanas plānam. Pretējā gadījumā saskarsimies ar ārstu, ārstu palīgu, māsu, māsu palīgu un vecmāšu nākamo migrācijas vilni – aizplūšanu no veselības aprūpes uz citām tautsaimniecības nozarēm vai aizbraukšanu no Latvijas.
- Veikt veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšanu, ieguldot līdzekļus, lai samaksa par pakalpojumu atbilstu reālām izmaksām.
- Veikt slimnīcu līmeņošanas reforma, nosakot pakalpojumu sadalījumu, pieejamību un spēju šos pakalpojumu nodrošināt atbilstoši pietiekamam manipulāciju skaitam, lai arī reģionos iedzīvotājiem būtu pieejama kvalitatīva veselības aprūpe.
