Slimnīcām draud trīs mēneši resursu izsīkuma apstākļos, valdībai neieviešot daudz stingrākus ierobežojumus
Ministru kabinetam nepiekrītot ekspertu aicinājumam uz trim nedēļām valstī ieviest tā dēvēto "lokdaunu", slimnīcas var tikt nolemtas vairāk nekā trīs mēnešu darbam resursu izsīkuma situācijā, ceturtdien vēsta žurnāls "Ir".
Pagājušās nedēļas beigās valdība pēc ilgstošām diskusijām un ekspertu uzklausīšanas izsludināja ārkārtējo situāciju un ieviesa virkni ierobežojumu, kas pārsvarā skar nevakcinētos, taču pēc būtības īpaši neierobežo cilvēku pulcēšanās iespējas.
Krīzes vadības padomē, kura pirms nedēļas diskusijās pavadīja vairāk nekā desmit stundas, epidemiologs Ņikita Trojanskis ministriem rādījis formulu, kuru kopā ar fiziķi Aigaru Langinu izstrādājis, lai prognozētu Covid-19 izplatību pēc dažādiem valdības rīcības scenārijiem. Šos modeļus kopā ar Krīzes vadības padomes sekretariāta priekšnieka Kaspara Druvaskalna vadītās ekspertu grupas sagatavotiem rīcības scenārijiem viņš prezentēja ministriem.
Trojanskis izdevumam uzsvēra, ka šis modelis nav domāts nākotnes prognozēšanai, bet gan dažādu scenāriju salīdzināšanai. Aprēķini balstās uz pieņēmumiem, un, piemēram, viens no tiem paredz, ka 22. septembrī Latvijā bija aptuveni 850 000 iedzīvotāju, kuriem nav nekādas imunitātes pret Covid-19 - ne no vakcīnas, ne pārslimošanas. Cits pieņēmums rāda, ka tiklīdz slimnīcās vienlaikus atradīsies vismaz 1500 Covid-19 pacientu, pieaugs šo cilvēku mirstība, jo slimnīcas vairs nespēs nodrošināt intensīvo terapiju visiem, kam tā nepieciešama.
Izstrādājot šī matemātiskā modeļa parametrus, Trojanskis un Langins konsultējušies ar Slimību profilakses un kontroles centu, Rīgas Stradiņa universitātes epidemiologiem, Krīzes medicīnas centru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD).
Rēķināts pat tas, kurā brīdī izslimojušajiem un vakcinētajiem mazinās imunitāte un tie atkal kļūst uzņēmīgi pret vīrusu.
Arī vakcinētie iedzīvotāji var inficēties, lai gan četrreiz retāk nekā nevakcinētie, tomēr būtiska atšķirība ir tā, ka vakcinētajiem ir par 85% mazāka iespējamība saslimt tik smagi, ka palīdzība būtu jāmeklē slimnīcā.
7285 vīrusa inficēto nāves no 22. septembra līdz pavasarim, 6099 slimnieki, kuriem decembrī - vīrusa izplatības pīķī - vienlaikus nepieciešama ārstēšana slimnīcā, tātad četras reizes vairāk par maksimālo kapacitāti, vairāk nekā trīs mēnešus jeb 103 dienas ilga veselības aprūpes sistēmas galēja pārslodze - šāda situācija sagaidītu, ja valdība pagājušajā nedēļā nespētu pieņemt nekādu lēmumu un neieviestu nekādus ierobežojumus Covid-19 izplatībai, redzams Trojanska un Langina izstrādātajā modelī.
Covid-19 pacientu nodaļa Stradiņa slimnīcā
Slimībai intensīvi izplatoties, aktīvi infekciozo skaits pārsniegtu 60 000 cilvēku. Modelis pieņem, ka cilvēks var aplipināt citus sešas dienas. Ja infekciozo iedzīvotāju skaits pīķa brīdī uzkāpj virs 60 000, tas nozīmē, ka dienā tiek atklāti aptuveni 10 000 jaunu inficēto. Tad pienāktu brīdis, kad epidēmija sāk plaši migrēt uz vakcinētajiem iedzīvotājiem, līdz ar to sāk mazināties hospitalizēto skaits. Galu galā epidēmija pamazām apsīktu, jo arvien lielāka daļa iedzīvotāju būtu vakcinējušies vai saslimuši.
Šis visdrūmākais scenārijs paredz, ka pavasarī, kad vīrusa vilnis Latvijā noplaktu, vairs būtu atlikuši tikai aptuveni 100 000 iedzīvotāju, kas vēl būtu uzņēmīgi pret šo slimību. Taču mirušo skaits šajā nekontrolētajā vilnī vairāk nekā divas reizes pārsniegtu līdzšinējo Covid-19 upuru apjomu. Trojanskis pauda, ka modelis esot pat nedaudz optimistisks, ja skatās uz nāvēm un hospitalizāciju, kas nozīmē, ka realitātē šie skaitļi varētu būt vēl lielāki.
Lai izvairītos no katastrofas, kas strauji tuvojas Latvijas slimnīcām, eksperti ieteica valdībai izvēlēties scenāriju, ko Druvaskalna vadītā grupa nodēvējusi par ārkārtējo situāciju. Salīdzinot ar iepriekš aprakstīto drūmāko scenāriju, tas izglābtu gandrīz 5000 cilvēku dzīvību.
Tomēr, tā kā vīrusa izplatība jau ir rekordaugsta, pat šis risinājums neļautu izvairīties no veselības sistēmas pārslodzes, taču krīze nebūtu tik visaptveroša - pīķa brīdī vienlaikus tiktu hospitalizēti 1710 vīrusa pacienti un pārslodzes dēļ slimnīcu darbs tiktu paralizēts uz 47 dienām.
Lai panāktu šādu ietekmi, gan vakcinēto, gan nevakcinēto iedzīvotāju kontaktiem jāsamazinās vismaz uz pusi, ko var panākt tikai ar sabiedrības dzīves apturēšanu, ieviešot "lokdaunu", uz trim nedēļām aizliedzot cilvēku pulcēšanos, tostarp aizverot izglītības iestādes, izņemot bērnudārzus un sākumskolas.
Eksperti pārliecināti, ka nevakcinēto cilvēku mobilitāti nevar samazināt, ja nesamazina visas sabiedrības mobilitāti.
Šis scenārijs paredzētu, ka pēc trīs nedēļu bargajiem ierobežojumiem turpinās kopumā trīs mēnešus ilgs "zaļais režīms", kas nozīmē, ka vakcinētajiem un pārslimojušajiem pakalpojumi ir pieejami diezgan brīvi, kamēr nevakcinētie saskaras ar lielākiem ierobežojumiem. Šis "zaļais scenārijs" ir tas, kuru ar dažiem papildinājumiem valdība pagājušajā nedēļā izvēlējās īstenot.
Modelī redzams, ka "lokdauns" uz brīdi lauž saslimstības līkni, taču uzreiz pēc tā beigām līkne atsāk virzību uz augšu. Eksperti diskutēja par ierosinājumu "lokdaunu" turpināt ar pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu, sākot ar skolām. Tomēr šāds ierosinājums atbalstu neguva. Lai gan premjers Krišjānis Kariņš (JV) esot bijis gatavs atbalstīt stingrāko rīcības variantu, valdībā kopumā tam atbalsta nebija.
Kā izdevumam stāstīja eksperti, kas piedalījās slēgtajā valdības sēdē, ministriem bijušas bažas, ka "lokdaunu" nebūs iespējams pārtraukt pēc trim nedēļām, jo slimības inerces dēļ situācijas rādītāji būs tobrīd kļuvuši vēl dramatiskāki nekā ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīdī. Turklāt ieildzis "lokdauns" izraisītu neapmierinātību ne vien no vakcinācijas pretinieku, bet arī vakcinēto iedzīvotāju puses. Bažas ministriem rada arī nespēja stingros ierobežojumus izkontrolēt, jo vienlaikus risināma krīze Baltkrievijas pierobežā. Eksperti ari bija sagatavojuši modeli, kas notiek ar "lokdauna" scenāriju, ja tas netiek efektīvi kontrolēts - vienlaikus hospitalizēto skaits pīķa brīdī uzlec līdz 2614, bet mirušo skaits sasniedz 3463.
Trojanskis atzina, ka valdības sēdē ministriem uzsvēris, ka viņi ekspertā neieklausās, sakot, ka stingro ierobežojumu modeli nav jēgas ieviest, jo nevar nodrošināt 100% kontroli.
"Neviena valsts nevar to nodrošināt. Visi militārie "lokdauni" ir tikai 60-80% efektīvi. Turklāt modelī redzam, ka Latvijas "lokdauna" aprēķinos samazināti kontakti tikai par 50%, nevis 100%, kas nebūtu iespējams," teica eksperts.
Valdības politiskais uzstādījums šajā vīrusa vilnī ir skolu darbības neierobežošana un iespējami mazi šķēršļi vakcinētajai sabiedrības daļai ārkārtējās situācijas laikā. Šī iemesla dēļ ekspertu grupa nemaz nepiedāvāja valdībai vēl kādu modeli, kuru bija izstrādājis Trojanskis ar Langinu - "lokdaunu" uz četrām vai piecām nedēļām. Ja izdotos arī vienlaikus kāpināt vakcinēšanās tempu par 30%, tad šis risinājums būtu visefektīvākais vīrusa apslāpēšanai. Vienlaikus hospitalizēto skaits nevienā brīdī nepārsniegtu kritisko 1500 robežu, un tātad šis būtu vienīgais scenārijs, kas ļautu izvairīties no veselības sistēmas sabrukuma.
"Šī ir izeja, kas joprojām ir uz galda. Tā joprojām būtu jāizskata, bet, protams, tur ir politiski apsvērumi. Ja valdība neizvēlējās trīs nedēļas, tad, visticamāk, būtu grūti pārliecināt par četrām vai piecām nedēļām," pauda Trojanskis.
Valdības izvēle bija par labu tā dēvētajam "zaļajam režīmam", kas tika papildināts ar nelielām izmaiņām, tomēr Latvijas kritiskajā stāvoklī šāds scenārijs vairs nevar pasargāt ne no veselības sistēmas krīzes, ne liela mirušo skaita. Saskaņā ar prognozēm, slimnīcām būs jānoturas ar resursu izsīkumu vairāk nekā trīs mēnešus jeb 116 dienas.
Krīzes karstumā vienlaikus slimnīcās palīdzība būs nepieciešama 2587 Covid-19 slimniekiem. Pēc modeļa prognozēm, nāve gaida 4379 inficētos - šis skaits ir rēķināts tikai no 22.septembra, neskaitot tos gandrīz 3000, kas Latvijā jau miruši kopš pandēmijas sākuma.
Turklāt šīs ir tikai tādas nāves, ko prognozējami raisīs Covid-19 vīruss. Taču situācijā, kad slimnīcas būs paralizētas resursu trūkuma dēļ, "cilvēki mirs arī no tik elementārām kaitēm kā apendicīts", norādīja Trojanskis.
Vadoties pēc pētījumiem, kas veikti citviet, Trojanskis prognozē, ka pandēmijas ietekmē mirušo skaits patiesībā būs par 50% lielāks - tās būs nāves, kuras neizdosies novērst paralizētajā medicīnas aprūpes sistēmā.
Situāciju varētu uzlabot, ja izdotos būtiski kāpināt iedzīvotāju vakcināciju. Ja 45 dienas pēc kārtas būtu iespējams sapotēt vismaz 4500-4800 cilvēku dienā, varētu izglābt vēl 1291 dzīvību un slimnīcu krīzi saīsināt līdz 71 dienai.
Druvaskalns atzīst: ar šo "zaļo scenāriju" varētu pietikt, ja tas būtu pieņemts septembrī vai agrāk.
Trojanski satrauc, ka nevakcinētajiem aizvien ir atļauts pulcēties, jo šādas rīcības ir ideālas vīrusa transmisijas turpināšanai.
Valdība gan pieļāvusi dažas atkāpes no ekspertu grupas sagatavotā "zaļā scenārija". Piemēram, noteikusi obligātu sejas masku valkāšanu kultūras pasākumos pēc 18. oktobra, kā arī aizliegusi sabiedriskās ēdināšanas un kultūras vietām strādāt ilgāk par plkst. 21.
Taču Trojanska ieskatā šādas izmaiņas neļaus izvairīties no slimnīcu krīzes. "Es domāju, ka viņi ir pieņēmuši nepareizu lēmumu - mums neizdevās līdz galam viņus pārliecināt. Viņu raizes bija par to, ka, pieņemot "lokdaunu", pēc trīs nedēļām situācija būs vēl sliktāka nekā tagad. Tad būs grūti pamatot sev un citiem ierobežojumu mīkstināšanu," skaidroja Trojanskis.
Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) otrdienas valdības sēdē, analizējot epidemioloģisko situāciju, atzina - ja pieņemtie ierobežojumi slimības izplatību nemazinās, nāksies lemt par papildu pasākumiem.
NMPD vadītāja Liene Cipule uzsvēra, ka neviens no ekspertu iesniegtajiem scenārijiem neparedzēja, ka netiek pārsniegta veselības aprūpes sistēmas kapacitāte. "Un ir ļoti īpatnēji, ka valdība, ieraugot šos skaitļus, nevis piedāvāja kaut ko stingrāku, bet izvēlējās iet pāri veselības aprūpes sistēmas kapacitātei," komentēja Cipule, piebilstot, ka valdībā izlemts uz veselības aprūpes sistēmas kolapsu iet ļoti apzināti. Viņa arī akcentēja, ka valdībai, redzot kūtro vakcinācijas gaitu, vēl vasarā bija jāsāk lauka hospitāļu izveide, lai būtu, kur novirzīt milzīgo pacientu. "Šis risks netika vadīts. Nozares un valsts vadība te nav nostrādājusi. Un mēs noteikti kaut kad meklēsim vainīgos, jo valstī tomēr kādam ir jāatbild par to, ka cilvēki tiek apzināti sūtīti taisni nāvē," norādīja Cipule.
Par lauka hospitāļu izveidi otrdien sprieda arī valdība - pēc veselības ministra ierosinājuma jautājums tika skatīts slēgtajā sēdes daļā, konkrētas detaļas nav zināmas.
