Spītīga kaimiņiene visu māju pakļauj “grēku plūdiem”, neļaujot veikt remontdarbus. Ko darīt?
Kādas četrstāvu mājas Ķengaragā iemītnieki nonākuši neapskaužamā situācijā: visi nama iedzīvotāji kopīgi savākuši naudu, lai ēkā nomainītu nolietojošos ūdens un kanalizācijas stāvvadu un izvairītos no iespējamās avārijas. Tikai nelaime tā, ka viena dzīvokļa īpašniece atsakās savā dzīvoklī laist remontstrādniekus, jo viņi, lūk, sagandēšot vannasistabā tikko veikto remontu. Kamēr viņa sargā savas vannasistabas flīzes, pārējie ēkas īpašnieki sēž kā uz pulvera mucas un gaida, ka kuru katru brīdi var plīst caurules un sākties īsti grēku plūdi.
Stāvvada nomaiņu var sākt kaut rīt ap brokastlaiku, jo viss nepieciešamais ir – nauda ir, materiāli sagādāti, brigāde sarunāta. Vienīgi spītīgā kaimiņiene ieslēgusies dzīvoklī un par ēkas remontu neko nevēlas dzirdēt. Armands, viens no nama iedzīvotājiem, žurnālam “Likums un Taisnība” pastāstīja:
Sargā savas vanasistabas flīzes, par citiem nospļauties
“Mūsu mājai pienācis pēdējais brīdis mainīt kanalizācijas un ūdens caurules, šim remontam jau ir savākta nauda no nama apsaimniekošanas maksājumu rezerves uzkrājuma. Bet tādēļ, ka viens dzīvoklis atsakās remontstrādniekus laist iekšā, neko nevaram uzsākt, jo stāvvads jāmaina viss uzreiz – no pirmā līdz ceturtajam stāvam.
Vienai sievietei pieder divi dzīvokļi tieši pa vidu ēkai, kuros atrodas šīs “nelaimīgās” ūdens caurules. Abu dzīvokļu vannasistabās viņa pirms diviem mēnešiem pabeigusi remontdarbus. Tieši tur arī jāveic stāvvadu maiņa. Kad visi nama iedzīvotāji vāca parakstus par nepieciešamo remontu, viņa bija vienīgā, kura nepiekrita, sakot: “Mani dzīvokļi ir apdrošināti, un tādēļ man absolūti vienalga, kas notiek ar citiem!” Mēs nezinām, ko darīt! Šādas spītnieces dēļ visā māja var izcelties īsti grēku plūdi!”
Spītnieku savaldīšana
Tomēr spītīgā dāma nemaz tik pašpārliecināti nevar dušoties savā vannasistabā ar sarūsējušo stāvvadu. Ja nu plīst stāvvada caurules un tā tiek appludināta visa ēka, tad tā būs viņas vaina, jo viņa nav piekritusi remontdarbiem. Viņai jāizvēlas – vai nu sargāt savas vannasistabas flīžu neaizskaramību un avārijas gadījumā segt visus zaudējumus, kas mājai būs radušies viņas spītības dēļ, vai arī tomēr atļaut remontstrādniekiem nomainīt caurules. SIA “Latvijas namsaimnieks” juriskonsulte Elīna Čimure “Likumam un Taisnībai” skaidro:
“Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 7. punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanu un normālu funkcionēšanu, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu, līdz ar to viena dzīvokļa īpašnieka nepiekrišana aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadu nomaiņai nevar būt par pamatu šādu darbu neveikšanai, it īpaši, ja aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvadi ir avārijas stāvoklī.
Konkrētajā situācijā ir iespējami vairāki risinājumi. Pārvaldnieks var neveikt konkrētā aukstā ūdens un kanalizācijas stāvvada posma daļas nomaiņu, kurai piekļuvi konkrētais dzīvokļa īpašnieks nenodrošina. Šādā gadījumā būtu nepieciešams sastādīt aktu, kurā tiktu fiksēts, ka konkrētais dzīvokļa īpašnieks atsakās nodrošināt piekļuvi pārvaldnieka pilnvarotajiem speciālistiem, lai veiktu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošā stāvvada posma nomaiņu. Dzīvokļa īpašnieks ir jābrīdina, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajam viņš ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām. Respektīvi – ja nenomainītā stāvvada posma dēļ dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajās komunikācijās radīsies avārijas situācija, kuras rezultātā pašam dzīvokļa īpašniekam, citam dzīvokļa īpašniekam vai citām personām tiks nodarīti zaudējumi, tad dzīvokļa īpašniekam, kurš liedza piekļuvi stāvvada nomaiņai, būs pienākums segt nodarītos zaudējumus.
Ja stāvvadi ir avārijas stāvoklī un nav pieļaujama situācija, kad daļa stāvvada netiek nomainīta, tad pārvaldniekam vajadzētu apsvērt iespēju vērsties tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 138.1 pantā noteiktajam ar lūgumu nodrošināt viņam piekļuvi dzīvojamās mājas komunikācijām. Savā pieteikumā pārvaldniekam būs jāpamato, kāpēc šāda piekļuve ir nepieciešama, kā arī jānorāda, ka piekļuves trūkums var radīt zaudējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, tos appludinot. Pieteikumam jāpievieno pamatojošie dokumenti, piemēram – defektu akts, būvinženiera tehniskais atzinums, kopības lēmums un citi. Pieteikumā vajadzēs paskaidrot, kāpēc pārvaldniekam pēc iespējas ātrāk jāiekļūst norādītajā dzīvokļa īpašumā.
Pirms vēršanās tiesā ar pieteikumu pārvaldniekam ir jālūdz konkrēto dzīvokļa īpašnieku nodrošināt piekļuvi labprātīgi. Šādu lūgumu jāsūta ierakstīta pasta sūtījuma veidā, lai pierādītu, ka dzīvokļa īpašnieks ļaunprātīgi nenodrošina piekļuvi. Tiesa pieteikumu izskata desmit dienu laikā un lemj par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu.
Ja tiesas lēmums ir saņemts un tas ir labvēlīgs, tad par to ir jāinformē konkrētais dzīvokļa īpašnieks. Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piekļuvi nodrošināt labprātīgi. Ja dzīvokļa īpašnieks piekļuvi nenodrošina labprātīgi, tad pārvaldniekam ir tiesības lēmumu nodot piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Šādā gadījumā dzīvokļa īpašniekam būs jāsedz arī visi izdevumi, kas saistīti ar lēmuma piespiedu izpildi, tas ir par durvju uzlaušanu, slēdzeņu nomaiņu, kā arī citi lēmuma piespiedu izpildes izdevumi”.
Šādas situācijas nav retums
“Rīgas namu pārvaldnieka” Komunikācijas nodrošinājuma nodaļa vadītāja Una Grenevica “Likumam un Taisnībai” pauda, ka ar šādu un līdzīgām situācijām namu apsaimniekotājiem nākas saskarties regulāri:
“Diemžēl ar šādām situācijām nāks saskarties daudziem pārvaldniekiem, un ļoti daudziem dzīvokļu īpašniekiem. Piekļuves nodrošināšana ir noteikta likumā un šī norma ir jāpilda. Kā arī minētajā situācijā būtiski ņemt vērā, ka ir atbilstošs kopības lēmums, kas ir saistošs visai mājai. Lai dzīvojamajā mājā veiktu inženierkomunikāciju nomaiņu, nepieciešams, lai dzīvokļu īpašnieku vairākums (vismaz 51%) pieņem lēmumu par minēto darbu veikšanu.
Piekļuves liegšanai mēdz būt dažādi cēloņi, piemēram, nesen veikts remonts, kura ietvaros nav ņemts vērā nosacījums, ka jābūt saglabātai piekļuvei kopējām komunikācijām. Ja kāds dzīvokļa īpašnieks nevēlas mainīt savā dzīvoklī stāvvadus, tad dzīvokļa īpašnieks ir jāinformē par atbildību, ka, piemēram, stāvvada bojājuma gadījumā viņa dzīvoklī, viņš būs atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies visai mājai”.
Situācija Armanda mājā Ķengaragā beidzot atrisinājās, kad spītīgajai dzīvokļa saimniecei izskaidroja, kas viņai draud par remontdarbu liegšanu. Nama apsaimniekotājs “Īpašnieku sabiedrība” viņai aizsūtīja ierakstītu vēstuli, kurā izskaidroja, ka stāvvada avārijas gadījumā viņai draud gan finansiālā atbildība, gan tiesas darbi.
