Vai veikalu pārdevēji un apsargi ir vakcinēti? Vai varam droši iepirkties?

Valdības noteikumos visnotaļ nesaprotami teikts, ka vakcinētiem jābūt “saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem”, tieši un skaidri neminot, ka šādi “pakalpojumu sniedzēji” ir arī pārdevēji un veikalu kasieri. Esam pieraduši “saimniecisko” un “tirdzniecības” pakalpojumu sniedzējus vienus no otriem nodalīt. Pirmajā gadījumā pie tiem, piemēram, pieskaitāmi restorānu viesmīļi, kurpnieki un citi, bet otrajā – visa veida veikalu darbinieki: pārdevēji, apkopēji, apsargi. Tagad – ārkārtējās situācijas laikā viņus vairs nevarēs vienu no otra nodalīt. Arī veikalu darbiniekiem no 15. oktobra obligāti būs jābūt vakcinētiem, tiesa gan vēl mēnesi viņi varēs strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.

“Visiem vajag ēst!”

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Jauns.lv īsi un konkrēti pauda: “Visiem veikalu darbiniekiem, kuri strādā tirdzniecības zālē jābūt vakcinētiem. To nosaka likums.”

Kāds Rīgas mēbeļu veikala darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, Jauns.lv pastāstīja: “Mums priekšniecība īsi un gaiši pateica: ja gribat strādāt, vakcinējaties. Ja nē, tad no darba prom! Vieni vakcinējās savas veselības dēļ, citi atkal tādēļ, ka negribēja pazaudēt darbu, bet galu galā visi poti esam saņēmuši, jo neviens taču negribēja pazaudēt darbu, visiem vajag ēst”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa Jauns.lv informē, ka pārdevējiem, kasieriem, apsargiem, preču izvietotājiem un apkopējiem, kas strādā tieši tirdzniecības zālēs un ir kontaktā ar pircējiem/pakalpojuma saņēmējiem jābūt vakcinētiem: “Visiem, kas strādā kontaktā ar klientiem vai citiem darbiniekiem, ir jābūt ar sertifikātu. Līdz 15. novembrim ir pārejas periods - līdz ar to šie darbinieki var arī strādāt ar testu, bet pēc 15. novembra tikai ar sertifikātu”.

Šādas prasības noteiktas Ministru kabineta šī gada 9. oktobra rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un 28. septembra noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Sods par šo noteikumu, ko kontrolē valsts un pašvaldības policija, atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 21. pantam fiziskajai personai ir no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.

“Maxima” pārdevējiem nodrošina izbraukuma vakcināciju

Vieni tirgotāji šos noteikumus pilda kā nepieciešamību, bet citi ar gariem zobiem. “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule Jauns.lv teica:

“Jau pandēmijas sākumā aizvadītajā gadā “Maxima Latvija” nekavējoties ieviesa virkni drošības pasākumu, vienlaikus gan klientus, gan darbiniekus informējot par vīrusa izplatību un par to kā sevi pasargāt.

Lai veicinātu mūsu darbinieku informētību par Covid-19 vīrusu, vakcināciju un citu būtisku informāciju, sadarbojoties ar veselības nozares ekspertiem, sniedzam plašu informāciju viņiem ērtā formā, kā arī veicam izbraukuma vakcināciju uz mūsu veikaliem – pēdējo divu nedēļu laikā šādā kolēģiem ērtā veidā ir vakcinējušies vēl papildus vairāk nekā 1500 mūsu darbinieku. Šobrīd situācija dažādos departamentos un reģionos atšķiras - ir struktūrvienības, kur 100% kolēģu ir vakcinēti, bet kopumā – vakcinēti ir ap 60-70% kolēģu.

Kolēģi, kuri vēlas turpināt darbu, kur ir saskare ar klientiem, jābūt vakcinētiem līdz 15. novembrim. Pārejas periodā kolēģiem, kas nav saņēmuši sadarbspējīgu sertifikātu, ir jāveic testi. Nākot pretī saviem darbiniekiem, mēs šos testus līdz 14. novembrim apmaksāsim no uzņēmuma līdzekļiem”.

“Nevaram pildīt soģa funkciju”

“Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena Jauns.lv sacīja: ““Narvesen” ir franšīzes uzņēmums, līdz ar to tiešā veidā nenodarbina cilvēkus, kuri strādā “Narvesen” tirdzniecības vietās. Katras tirdzniecības vietas darbinieku vakcinācijas datus pārzina tiešie darba devēji jeb franšīzes ņēmēji. No juridiskā viedokļa mums nav tiesību interesēties par mūsu partneru darbinieku vakcinācijas statusu. Mēs komunicējam ar saviem franšīzes ņēmējiem – izglītojam, informējam par aktuālajiem valdības lēmumiem un mudinām vakcinēties pašus un rosināt vakcināciju darbinieku vidū”.

Bet veikalu tīkla “Citro” Mārketinga vadītāja Gunta Strēle Jauns.lv pauda neapmierinātību, ka valdība visu atbildību par veikalu darbinieku vakcināciju uzgrūdusi tirgotājiem:

“Vakcinācija (vismaz līdz šim) ir brīvprātīga iedzīvotāju izvēle, ko mēs respektējam. Mēs, kā sociāli atbildīgs uzņēmums, aicinām savus darbiniekus savlaikus rūpēties par savu un apkārtējo veselību, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā mudinām vakcinēties pret Covid-19. Tā ir katra paša un vienlaikus visas sabiedrības kopējā atbildība cīņā pret Covid-19. No uzņēmuma vadības puses, mēs rādām labo piemēru – visi administrācijas darbinieki ir vakcinēti. Mēs aicinām arī visus veikalu darbiniekus vakcinēties, lai mazinātu saslimstības riskus. Ņemot vērā, ka vakcinācija ir brīvprātīga, līdz šim nebija nekādu normatīvo aktu, kas noteiktu obligāto darbinieku vakcināciju vai kontroli. 

Jaunie valdības noteikumi, kas stājās spēkā no 11. oktobra, faktiski paredz, ka ar vakcinācijas veicināšanu nodarbojas uzņēmēji, norīkojot darbiniekus uz piespiedu vakcināciju, pretējā gadījumā draudot ar atstādināšanu no darba. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tā ir valdības un atbildīgo institūciju, galu galā, Vakcinācijas biroja atbildība - veicināt vakcinācijas tempus un aptveri, lai maksimāli samazinātu Covid-19 izplatības riskus. 

Uzņēmējiem nebūtu par to jādomā – mēs īstenojam visus drošības pasākumus, lai nodrošinātu drošu vidi un mazinātu Covid-19 izplatības riskus, bet mēs nevaram uzņemties pildīt soģa funkciju – uzspiest piespiedu darbinieku vakcināciju vai sodīt ar atlaišanu. Privātā sektora uzņēmēji šobrīd ir nolikti faktiski ķīlnieka lomā. Tā ir tieša iejaukšanās uzņēmējdarbībā, kas brīvā tirgus ekonomikā nav pieļaujama. 

Izprotot situāciju pandēmijas laikā, viens ir ierobežot veikalu apmeklētāju plūsmu un intensitāti cilvēku tiešas saskarsmes mazināšanai, bet pavisam kas cits ir tieši ietekmēt darbaspēka resursus, ko jau tā ir sarežģīti piesaistīt, it īpaši reģionos. Darbinieku resursi ir vitāli svarīgi ikvienam uzņēmumam un mēs nedrīkstam ar tiem riskēt, uzliekot par pienākumu piespiedu obligāto vakcinēšanos. 

Uzskatu, ka valdības komunikācija līdz šim, ir bijusi neefektīva un novēlota. Lēmumi netiek pietiekami izdiskutēti ar nozaru pārstāvjiem un to pieņemšana pēdējā brīdī ir pārsteidzīga. To spilgti parāda aizvadītās nedēļas nogales “nakts” lēmumi, kad vairākām nozarēm ir jāpielāgojas nesamērīgi īsā laika periodā - pāris dienu laikā, lai gan augošie saslimstības rādītāji un medicīnas nozare jau krietni pirms tam brīdināja, ka situācija ir kritiska. Sasteigta un neizdiskutēta lēmumu pieņemšana, dodot pārāk maz laika nozarēm ieviest jaunos ierobežojumus, drīzāk rada sabiedrības neizpratni par valdības spēju risināt šo krīzes situāciju.

Mēs rūpējamies par savu darbinieku drošību - ikdienā darbinieki valkā sejas maskas, darba vietās tiek nodrošināti dezinfekcijas līdzekļi, kā arī ievērota drošības distance. Nepieciešamības gadījumā, ir iespēja strādāt arī attālināti, kur tas ir iespējams. Covid-19 saasinājuma laikā organizējam arī darbu maiņās un attālināti. Saskarsmes mazināšanai ar pircējiem pie kasēm un produktu vitrīnām ir uzstādīti aizsargstikli. Tāpat esam izstrādājuši īpašu protokolu drošām produktu piegādēm no piegādātājiem”.