“Nav pieņemams, ka politiķi pazemo ārstus” Vadošie medicīnas speciālisti skarbi noliek pie vietas valdību un politiķus
Latvijas ārstu biedrības (LĀB) viceprezidenta Roberta Fūrmaņa un vadošo medicīnas nozares ekspertu, amatpersonu organizētā preses konferencē vēl nepieredzēti skarbu kritiku saņēmusi valdība, kura, par spīti atkārtotiem medicīnas speciālistu lūgumiem glābt nozari no kolapsa, vakardien nespēja pieņemt teju nekādus lēmumus.
LĀB rīkotajā preses konferencē, kurā sabiedrība tika informēta par veselības aprūpes sistēmas pārslodzi un visu kopīgo atbildību sabiedrības veselības nodrošināšanā, runāja pats LĀB viceprezidents Fūrmanis, infektologs Uga Dumpis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, nefrologs Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) ārsts Kārlis Rācenis, pneimonologs Alvils Alvils Krams, un ģimenes ārsts, Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.
“Esam apokalipses priekšā”
Pavisam skaudru gaidāmo realitāti veselības aprūpes nozarē ieskicēja jau nefrologs, LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis.
“Es domāju, ka atkārtošu to, ko minēju pagājušā gada novembrī, ka mēs esam apokalipses priekšā. Šobrīd gan stāvoklis ir daudz smagāks, nekā tas bija pirms gada. Covid-19 saslimstības rādītājus mēs sasniedzam daudz straujāk, un tas mūsos rada bažas un izmisumu. Patlaban mēs vēršamies pie sabiedrības, lai iegūtu izpratni,” pauda Rācenis.
Speciālists stāstīja, ka Covid-19 situācijai pasliktinoties, slimnīcas ir spiestas iespēju robežās pārprofilēt citas nodaļas, kurās stacionēt Covid-19 pacientus.
“Tas viss ļoti noslogo veselības aprūpes sistēmu. Tas nozīmē ierobežotu iespēju palīdzēt un tuvina mūs situācijai, kurā daļa pacientu mēs vispār nespējam palīdzēt,” pauda Rācenis.
Viņš atkārtoti skaidroja, ka Covid-19 visdažādākajos veidos ietekmē Latvijas medicīnas iestāžu darbu gan ar Covid-19 pacientiem, gan citiem ļaudīm, kuriem nepieciešama medicīniska palīdzība.
“Es aicinu ieklausīties un pragmatiski pieiet šim jautājumam. Ir jāievieš ierobežojumi un tas ir jādara strauji. Mums vienkārši vairāk nav laika,” beigās pauda speciālists.
“Domājiet, ar kādu auto tiksiet uz slimnīcu, jo NMPD resursu var nepietikt”
Tikmēr NMPD direktore Liene Cipule pauda, ka iepriekšējā dežūra ir bijusi viena no smagākajām NMPD vēsturē.
“Mums pie slimnīcām izveidojās reālas rindas. Mēs braukājām ar Covid-19 pacientiem, kuri ir smagi, no skābekļa padeves atkarīgi pacienti, pa trīs slimnīcām, lai meklētu, kur viņus var izvietot. Tikpat grūti gāja ar terapijas profila pacientu stacionēšanu un es gribu izteikt milzīgu pateicību slimnīcām, kuras darīja visu, lai šīs nakts sastrēgumus mēs varētu novērst,” pauda Cipule.
“Tomēr šodien ir jauna diena un process turpinās,” norādīja NMPD direktore.
Savā uzrunā Cipule aicināja sabiedrību izprast realitāti, ar kuru šobrīd saskaras medicīnas darbinieki.
“Jums jābūt gatavākiem parūpēties par sevi pašiem. Jums ir jāparūpējas, lai mājās ir viss nepieciešamais drudža ārstēšanai un pirmās palīdzības nodrošināšanai. Jums ir jāpadomā par to, ar kādu automašīnu jūs dosieties uz ārstniecības iestādi, ja NMPD dispečers atbildēs, ka brigādi nevar nosūtīt,” pauda Cipule.
“Ja mēs nespējām solidarizēties, ejot uz vakcināciju, mums jāspēj pašlaik solidarizēties un nodrošināt to, lai pēc iespējas ilgāk veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami tiem, kuriem patiešām tie ir nepieciešami,” piebilda NMPD direktore.
Cipule norādīja, ka jau šodien ir apstiprināts jauns algoritms, kurš paredz citādu NMPD reaģēšanu, kā prioritārus nosakot dzīvību glābjošus izsaukumus.
“Ar to ir jārēķinās. Es aicinu sabiedrību izturēties nopietni [...],” pauda NMPD direktore.
Fūrmanis: “Nav pieņemams, ka politiķi pazemo ārstus”
“Latvijas veselības aprūpes speciālisti ir nonākuši krustugunīs starp sabiedrību un politiku. Ir absolūti nepieņemami, ka valdība nespēj ieklausīties, respektēt to, ko viņiem saka profesionāļi. [...] Nav pieļaujams, ka ministrs kritizē vakcināciju vai Imunizācijas valsts padomi. Nav pieļaujams, ka veselības aprūpes speciālisti tiek pazemoti,” īpaši skarbs bija LĀB viceprezidents, anesteziologs Roberts Fūrmanis.
Fūrmanis norādīja, ka medicīnas darbinieki tiek pazemoti gan no to politiķu puses, kuri ignorē ekspertu priekšlikumus, gan no to, kuri situāciju izmanto, lai veicinātu savu politisko kapitālu.
“Tā ir ņirgāšanās par veselības aprūpes sistēmu visos līmeņos. Nav pieļaujams, ka atsevišķas sabiedrības grupas izsaka nāves draudus, vai kā citādi pazemo ārstus, medicīnas māsas un citus veselības aprūpes nozarē strādājošos,” kategorisks bija Fūrmanis.
LĀB viceprezidents apgalvoja, ka medicīnas ekspertu neuzklausīšana nozīmē viņu viedokļa necienīšanu un aicināja mainīt šo situāciju.
Fūrmanis arī lūdza sabiedrību vienoties cīņā pret Covid-19 radīto krīzi, norādot, ka šobrīd vairs nav iemesla dalīties.
Nobeigumā LĀB viceprezidents piekrita profesoram Ugam Dumpim, sakot, ka tā sabiedrības daļa, kura sevi būs pasargājusi, arī varēs ātrāk atgriezties pie normālākas ikdienas dzīves.
“Mēs gribam dzīvot kā Zviedrijā, gribam dzīvot kā Dānijā, bet... mums ir jāiemācās domāt, kā cilvēki domā Zviedrijā un domāt, kā cilvēki domā Dānijā,” piebilda Fūrmanis.
