No bloga līdz maiznīcai: kolorītais Pipars pie savas ceptuves ticis, pastaigājoties ar suni
Kolorītais Pipars, īstajā vārdā Rojs Puķe, plašāk pazīstams kļuva, pērn saņemot “Latvijas lepnuma” balvu nominācijā “Jauniešu iniciatīva”. Viņa ikdiena tikai turpina kļūt arvien krāsaināka, nule 16 gadu vecais – vai jaunais – puisis Teikā atvēris savu maiznīcu “Laba maize”.
Pipars “Kas Jauns Avīzei” atklāj, ka uzaudzis ģimenē, kurā, pirms varēja ķerties pie maltītes, tā bija jānofotografē: “Mums virtuve vairāk līdzinājās foto studijai. Mana mamma ir ēdienu stiliste un fotogrāfe, un, kad es augu, vecākiem bija recepšu portāls. Man, skatoties uz to visu, radās vēlme līdzdarboties.”
Pašam savs blogs deviņos gados
Piparam bija tikai deviņi gadi, kad viņš sāka blogot internetā, un, kā viņš pats smejas, lasītāji sāka izrādīt interesi, jo, ko gan deviņgadīgs puišelis var pagatavot. “Tagad jau arvien biežāk redzam bērnus, kuri gatavo, bet tajā laikā mani nodēvēja par jaunāko kulinārijas blogeri. Šobrīd esmu vienkārši kulinārijas blogeris.”
Jautāts, vai, sākot blogot, Pipars bija iedomājies, ka tas varētu izaugt līdz tik nopietnai nodarbei, viņš atzīst, ka nebija aizdomājies, ka kādreiz pašam būs sava recepšu grāmata, televīzijas šovs un vēl maiznīca. “Vienkārši darīju to, kas man patīk, un par nekādu tālāku perspektīvu nedomāju. Viss notika dabīgi. Pats par sevi!”
Recepšu grāmata guvusi atzinību
Pagājušā gada nogalē iznāca Pipara pirmā recepšu grāmata “Piparēdiens”. Tajā apkopotas vienkārši pagatavojamu ēdienu receptes, kam nav nepieciešams vairāk par pusstundu un piecām sastāvdaļām. “Grāmata izrādījās ļoti pieprasīta. Šobrīd jau esam piedrukājuši nākamo partiju, to turpina pirkt. Man ir prieks par to!” lepojas Pipars.
Viņš jau veido savu otro recepšu grāmatu, kuru nodos lasītāju vērtējumam nākamā gada rudenī. “Kāda tā būs, pagaidām lai paliek noslēpums, bet tā patiks daudziem! Kā saka – manā stiliņā! Vienkārši un garšīgi ēdieni, kas neaizņem pārāk daudz laika un nav pārlieku sarežģīti.”
Telpas atrod, ejot pastaigā ar suni
Doma pašam par savu ceptuvi pavīdējusi ik pa brīdim, jo arī draugi un paziņas mudinājuši, kad tad viņš atvērs savu burgernīcu, taču vienmēr zinājis, ka tam jānotiek dabīgi.
“Saliksies tie puzles gabaliņi, un tad būs pienācis īstais laiks. Nu, tad laikam tas beidzot ir pienācis!” izsaucas Pipars. Tas nācis lēnām, bet ar lieliem panākumiem un papildu bonusiem – un bijis ļoti daudz kas jāmācās no jauna.
“Maiznīca radās nejauši, satiekot investoru manam nu jau vairāk nekā gadu esošajam projektam “Laba soma”. Tā ietvaros cilvēki var iegādāties somu ar kāda bērna, kuram nepieciešama ārstēšana, vizuālo noformējumu,” stāsta Pipars.
Telpas viņš atradis gluži negaidīti: “Ejot pastaigā ar suni, ieraudzīju, ka no vienas ēkas cilvēki nes ārā mēbeles – skaidrs, ka izvācas. Man uzreiz iešāvās doma – šīs telpas ir ideālas manai mazajai maiznīcai! Aprunājos ar savu komandu, tad ar investoru, un kādu laiku vēlāk – esam gatavi vērties vaļā!”
Ieguldīts liels darbs un līdzekļi
Pipars atvēršanos gaidījis ļoti, ļoti, jo pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš telpas tiek īrētas. “Kad ienācām telpās, tās bija gaužām bēdīgā stāvoklī. Jumta remontu apmaksāja ēkas īpašnieks, bet pārējo gan nācās finansēt pašiem. Fasādes remonts un krāsošana, kanalizācijas tīrīšana un santehnikas nomaiņa, grīdu maiņa, pilnīgs telpu remonts ar sienu līdzināšanu un grīdas flīzēšanu – viss, ko vien var iedomāties!”
Kad ieveda tehniku, atklājās, ka nepieciešama papildu jauda, un nācās pierakt ēkai jaunu kabeli, ierīkot jaunu elektroinstalāciju. “Šī elektrības būšana izmaksāja lielu naudu, bet es ceru, ka cilvēki nāks un viņiem mūsu maizīte garšos!”
Maizes gudrības attālināti no itāļiem
“Laba maize” piedāvā ilgās fermentācijas jeb ierauga maizi. “Ieraugs ir pienskābā baktērija, kas liek maizei pacelties. Maize, kas darināta ar ieraugu, iziet cauri lēnākam un labākam raudzēšanas procesam, kur maize spēj no sevis dot vēl vairāk garšas, smaržas un spēka,” skaidro Pipars.
Viņam nācies apgūt daudz jauna, turklāt, kad sācis domāt par maiznieka amatu, atklājies, ka Latvijā īsti nav konkrētas skolas, kur to apgūst – atlika individuāla apmācība.
“Meklē nu maizniekmeistaru, kurš tev nodos savus noslēpumus! Veicu nelielu cenu aptauju un izlēmu par labu attālinātām mācībām kādā no itāļu maizes skolām. Kad pabeigšu, iegūšu arī sertifikātu. Būšu maiznieks un sertificēts tieši itāļu maizes lietās,” Piparam pašam pie sirds iet gan fokača, gan ciabata, gan, protams, pica, kas viņa ceptuvē nosaukta par picu maizi.
Piparam ļoti svarīga un nozīmīga ir viņa komanda: “Esmu ļoti priecīgs, ka esam dabūjuši arī brīnišķīgu konditori! Dinas ceptās bulciņas un cepumi ir vienkārši BOMBA!”
Labdarība turpinās
“Laba maize” sadarbībā ar “Kafijas banku” izveidojusi arī īpaši gardu kafiju. “Kad iegaršosies, un es zinu, ka tā būs, pie mums varēs iegādāties arī maltu un pupiņu kafiju “Laba kafija!” No katra kilograma viens eiro tiks ziedots kāda bērniņa rehabilitācijai,” no labdarības Pipars nav pazudis. “Laba maize” regulāri piedāvās mēneša produktus, no kuru pārdošanas visus iegūtos līdzekļus veltīs labdarībai.
“Šī ir pirmā “Laba maize” ceptuve, bet es ceru, ka ne pēdējā! Ja viss notiks, kā plānojam, tad jau uz pavasari vērsim vaļā nākamo ceptuvi. Laiks rādīs!” sola Pipars, gaidot viesus Apes ielā 7.
