Bez dokumentiem, bet pelna lielu naudu. Būvnieki vēlas mainīt sistēmu

"Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kur nav sistēmas, kas uzskaitītu un veicinātu kvalificēta darbaspēka piesaisti, pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka.

Jaunietim jau pēc dažiem mēnešiem šķiet, ka kļuvis par meistaru

Mēs visi zinām, ka jaunietim pietiek ar to, ka viņš aiziet līdzi tēvam, brālim, kaimiņam vai kādam citam paziņam, kurš stādā būvniecībā. Pāris mēnešu laikā jaunietis iegūst minimālās prasmes konkrēta darba veikšanai. Viņam jau šķiet, ka viņš ir būvnieks, un viņš turpina darbu, neapgūstot konkrētu profesiju un neiegūstot konkrētu kvalifikāciju," asociācijas vadītājs teica.

Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Piemēram, flīzētāja darbā vajadzīgs īpašs ķēriens, bet betonēšanu, riģipša pieskrūvēšanu un citus iekštelpu apdares darbus var apgūt salīdzinoši ātri un viegli.

Strīds starp jaunajiem un pieredzējušiem darbiniekiem

"Šodien mēs saskaramies ar sekām, jo pēdējos 20 gadus šī problēma ir īpaši asa. 20 gadus cilvēki ir strādājuši ar šādām iemaņām, un cilvēks, kurš 20 gadus nostrādājis būvniecībā, ir ar pieredzi.

Un tad uz būvkompāniju atnāk jaunietis, kurš beidzis vidējās profesionālās izglītības iestādi, varbūt pat beidzis ļoti labi, piedalījies dažādos vietējos un starptautiskos konkursos, bijis ārpus Latvijas un redzējis būvmateriālu ražotāju apmācību centrus un to, kā pareizi tiek būvētas dažādas sistēmas, piemēram, siltināšana, iekšējās inženierkomunikācijas. Viņš ir redzējis sistēmisku pieeju, ko pēdējo pāris desmitu gadu laikā ir izveidojuši dažādu būvmateriālu ražotāji. Šī sistēmiskā pieeja būvniecības procesā garantē kvalitāti ilgtermiņā.

Šāds jaunietis, kas to ir redzējis un kam tas ir mācīts, nonāk būvobjektā, kur ir 20 gadus pieredzējušais darbinieks, kurš sit pie krūtīm un saka: "Es 20 gadus strādāju un visu zinu!" Taču jaunietis saka: "Bet tā nav pareizi!" Pieredzējušais atmet ar roku: "Ko tu man te stāsti! Tu esi kaut kādas gudrības skolā samācījies. Skaties, dzīvē tas tiek darīts šādi."

Tā ir pamatīga problēma, jo būvniecībā ienāk jaunas tehnoloģijas un materiāli."

Arī pieredzējušiemm darbiniekiem jāmācās

Grinbergs uzsvēra, ka arī pieredzējušiem būvniekiem visu laiku būtu jāmācās: "Pieaugušo izglītība strādnieku līmenī ir neattīstīta. Tā ir bērna autiņos.

Ja mēs pajautājam kādam būvniekam, kurš uz būves ir vidējā līmenī un organizē darbu sev un savai komandai, vai viņam nevajadzētu aizbraukt uz nedēļu un apgūt vēl kaut kādas jaunas lietas, tad maz būs tādu, kuri teiks: "Jā, man to vajag."

Vairums teiks, ka viņiem nav laika un viņi jau visu zina, ko gan tur jaunu pastāstīs. Problēma ir tāda, ka viņi nezina to, ko viņi nezina."

Ar vecajām metodēm nevar izpildīt jaunās prasības

Asociācijas vadītājs nesen tikās ar kāda liela būvmateriālu ražotāja un izplatītāja pārstāvi, kurš atzinis, ka būvnieki ar 5,10,20 gadu pieredzi patiesībā ļoti daudz ko nezina. "Tad, kad viņi uzzina, tad iepleš lielas acis un atskārst, ka viņi visu laiku darījuši nepareizi."

Diemžēl, darot pēc vecajām metodēm, nav iespējams ievērot dažādas mūsdienu būvēm noteiktās prasības, piemēram, energoefektivitātes prasības un norobežojošo būvkonstrukciju gaisa caurlaidības prasības.

"Darot pa vecam, mēs visas šīs prasības neievērojam. Mēs ar labiem, mūsdienīgiem materiāliem izdarām nepareizi, līdz ar to nav vajadzīgā rezultāta attiecībā uz energoefektivitāti un gaisa caurlaidību konstrukcijās. Tas pēc tam izsauc ļoti nopietnas sekas, ar ko jācīnās ilgus gadus."

Kāds būtu risinājums?

Grinbergs kā risinājumu šai problēmai saskatīja to, ka šim jautājumam būtu jāpieiet sistēmiski un valstiskā līmenī. "Ar īsiem, maziem un lokāliem pagaidu risinājumiem mēs esam visu laiku lāpījušies un varam turpināt lāpīties, bet kopīgu labumu tas nozarei nedod."

Par to vajadzētu domāt gan Ekonomikas ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai. Diemžēl būvniecības nozarē dominē lētākais darbaspēks. Tās ir sekas iepriekšējai ilgtermiņa būvniecības politikai, piemēram, ka valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar tikai lētākās cenas piedāvājumi. Tādā veidā uzvarot, tiek piesaistīts lētākais darbaspēks.

Iepirkumos ir prasības pēc atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredzes un kvalifikācijas apliecināšanas, bet nav prasību pēc darbaspēka kvalifikācijas apliecinājumiem. "Bet būvdarbu vadītājs objektā ir viens, taču darbus izpilda darbaspēks. Un prasības darbaspēka kvalifikācijai nekur netiek prasītas."

Bez dokumentiem nevar pelnīt lielu algu

Nozares sakārtošanai būtu ļoti svarīgi, lai ieviestu darbinieku kvalifikācijas apliecinājumus. "Tas būtu loti kardināli nozīmīgs solis." Turklāt līdzīga kārtība pastāv daudzās citās Eiropas valstīs. "Tur nevar cilvēks sākt strādāt būvniecībā un pelnīt lielu algu, ja viņam nav kvalifikācijas apliecinājuma. Vienkārši pēc noklusējuma to nevar. Pie mums - mierīgi var, turklāt jau daudzus gadu desmitus."

Viņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem būvniecības nozarē noslēgta vienošanās, ka minimālā alga ir 870 eiro. Tajā brīdī, kad vienošanos noslēdza, šī alga aptuveni divas reizes pārsniedza valstī noteikto minimālo algu.

No vienas puses, tā ir ļoti laba zīme, ka būvniecībā jāmaksā vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga, bet, no otras puses, vienlaikus vajadzēja noteikt, ka darbiniekiem jāparāda arī sava kvalifikācija. Jo augstāka kvalifikācija, jo alga varētu būt lielāka.

Sakropļota sistēma

"Šobrīd tas ir izkropļots. Darba tirgus mēģina to regulēt pats. No vienas puses, tas ir pareizi, jo darba tirgus pats daudz lietu sakārto, bet valsts pusē šeit būtu jāuzliek ietvars, ka būvniecībā var strādāt tikai kvalificēts darbinieks."

Alga virs 1000 eiro

870 eiro ir būvniecības nozarē noteiktā minimālā alga, bet realitātē darbinieki parasti saņem krietni vairāk - virs 1000 eiro. "Zem 1000 eiro būvnieki nestrādā." Salīdzinoši lielajam atalgojumam ir pamatojums: darbs ir fiziski grūts, tas ir bīstams un putekļains.

"Loģiski, ka par tādu darbu tādos apstākļos ir jāmaksā vairāk, bet nav pareizi, ja cilvēks nāk šo darbu darīt tāpēc, ka darbinieku trūkst, un viņš tiek iekšā darba tirgū bez kvalifikācijas tikai tāpēc, ka viņš māk riģipsi skrūvēt vai ar lāpstu betonu maisīt.

Šodien, kad ir svarīgi energoefektivitātes kritēriji un citas prasības, darbinieki bez atbilstošas kvalifikācijas šos darbus kvalitatīvi, produktīvi un droši nespēs izpildīt. Es iezīmēju, ka tā jau šodien ir liela problēma.

Katrs pats cenšas, bet trūkst vienotas sistēmas

Katrs darba uzņēmējs mēģina šīs lietas risināts pats, mēģinot uzturēt savu darba kolektīvu atbilstošā kvalifikācijas līmenī, bet minimālos kvalifikācijas kritērijus neviens nenosaka. Valsts tos nenosaka - tas ir sliktākais.

Mēs nevaram runāt par kvalitāti, produktivitāti un drošību, ja nerunājam par būvniecībā nodarbinātā darbaspēka minimālajiem kvalifikācijas apliecinājumiem,"  Grinbergs rezumēja.