Krāpnieku upuri Latvijā kļuvuši ievērojami bagātāki; tiek "dāvinātas" daudz lielākas summas
Viltus investīciju fondu brokeri un bankas darbinieki, kuri solās “izglābt” jūsu “uzlauzto” bankas kontus, pierasot atklāt internetbankas kodus vai pārskaitīt naudu “izdevīgā” kriptovalūtas investīciju kontā pēdējā mēneša laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vairāk nekā miljonu eiro. Krāpnieku valgos iekļuvušo upuru skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav īpaši palielinājies, bet viņi kļuvusi ievērojami bagātāki, jo tagad krāpniekiem vairs nedāvina desmitiem, bet gan simtiem un pat tūkstošiem lielas naudas summas.
Likumsargi uzsver, ka milzīgais izkrāptās naudas pieaugums saistīts arī ar Covid-19 pandēmiju. Tagad daudz vairāk laika pavadām pie dažādām viedierīcēm un telefoniem un līdz ar to ir arī vairāk iespēju un laika uzklausīt krāpniekus. Pie tam krāpnieki pārsvarā visos gadījumos komunicē no ārzemēm un viņu izkrāpto naudu, it sevišķi ieguldījumus “izdevīgos” investīciju fondus atgūt ir gaužām grūti, jo valsts aizsargā tikai tos investorus, kuri iegulda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzītos fondos.
Visvairāk krāpnieki zvana pa telefonu
Vienlaikus arī jāteic, ka policijas uzskaitītie izkrāptie miljoni it nebūt neataino patieso situāciju, jo daudzi, kuriem, iespējams, izkrāpti pāris desmitu vai pat simti eiro par savu zaudējumu pat neziņo policijai.
Septembra sākumā veiktā “Swedbank” Finanšu institūta aptauja liecina, ka 77% Latvijas iedzīvotāju šogad ir saskārušies ar interneta vai telefona krāpniekiem, kuri centušies izkrāpt naudu – pirkt bitkoinus, ieguldīt “ienesīgos” investīciju un dārgmetālu fondos, samaksāt par it kā piegādāto, bet, protams, nesaņemto, preci un tamlīdzīgi. Pirms gada šādus krāpnieku piedāvājumus saņēma ievērojami mazāk – tikai 64% iedzīvotāju.
Šogad 47% krāpnieku “izdevīgos” piedāvājums cilvēki saņem pa telefonu, 38% - e-pastā, 19% - dažādās interneta vietnēs, bet 17% - sociālajos tīklos.
Finanšu krāpnieku nagos iekļuvis teju katrs sestais Latvijas iedzīvotājs
Tātad teju katrs pieaugušais un saprātīgi domājošais Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis kādu finanšu krāpnieka telefonzvanu vai e-pastu. Labi, ja pietiek prāta neturpināt komunikāciju ar krāpniekiem. Bet izrādās, ka ne visiem ir “skaidra galva”. Šis pats bankas Finanšu institūts savā pētījumā norāda: “Aptuveni katrs piektais, kas ir ticis uzrunāts ir zaudējis lielāku vai mazāku naudas summu”. Tas nozīmē, ka apmēram 300 000 Latvijas iedzīvotāji krāpnieku dēļ ir zaudējuši savu vai radu un paziņu naudu. Labi, ja tie ir tikai daži eiro, bet ir arī desmitos tūkstošos rēķināmas summas.
Ja Valsts policijā saņemto ziņojumu skaits par šādu krāpniecību un par tām uzsākto kriminālprocesu skaits rēķināms tikai simtos, tad jāsecina, ka vairums apkrāpto par zaudēto naudu likumsargiem nemaz neziņo un sakostiem zobiem pacieš savu kaunu un zaudējumu, jo nelolo nekādas cerības atgūt naudu.
Lai arī kopš 2019. gada apkrāpšanas gadījumu oficiālā statistika neesot diži pieaugusi, tad zaudētās naudas apjoms gan ir būtiski pieaudzis – šī gada pirmajos astoņos mēnešos par 80%. Tas nozīmē, ka krāpniecības upuri palikuši “bagātāki” un viņiem teju dubultojušies līdzekļi, ko atdāvināt krāpniekiem.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa teic: ja pirms diviem gadiem zaudētās summas bija lēšamas līdz 50, tad šogad visbiežāk nācies šķirties no 100 līdz 500 eiro un pat naudas summām, kas lielākas par 1000 eiro:
“Krāpnieku apetīte ir krietni pieaugusi, un mainījusies arī uzrunāšanas forma. Tas norāda uz aizvien izsmalcinātākām metodēm, kas no iedzīvotājiem prasa lielāku modrību, sargājot savus datus, un arī jaunas zināšanas, kā krāpšanas mēģinājumus atpazīt”.
Covid-19 pandēmija aktivizē krāpniekus
Pēdējo gadu laikā policija oficiāli piefiksējusi, ka digitālo un telefonkrāpnieku dēļ Latvijas iedzīvotāji populārākajās krāpniecības “platformās” zaudējuši ap desmit miljoniem eiro. Tomēr sevišķu pienesumu devis septembra sākums. Pirmajās septembra trīsarpus nedēļās krāpnieki no lētticīgo Latvijas pilsoņu makiem un bankas kontiem spējuši izvilināt ap miljonu eiro.
No 30. augusta līdz 3. septembri izkrāpti 415 460 eiro, no 4. līdz 12. septembrim - 261 00 eiro, bet pēc šī datuma līdz 24. septembrim - 328 168 eiro. Tātad trīsarpus nedēļu laikā izkrāpti 1 004 628 eiro.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Krista Andersone Jauns.lv teica: “Analizējot reģistrēto kriminālprocesu un noziedzīgo nodarījumu statistiku, secinām, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā būtiski ir palielinājies krāpšanu skaits. Izteikts to pieaugums visā valstī ir vērojams tieši 2020. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, to skaits ir pieaudzis vairāk par 15%”.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko uzsver: “Būtiskajam krāpšanas gadījumu skaita pieaugumam cēloņi galvenokārt varētu būt saistīti ar valstī un pasaulē noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem. Cilvēki arvien vairāk laika, pavada interneta vidē, kurā krāpnieki meklē dažādas iespējas, lai izkrāptu naudas līdzekļus. Tieši Covid-19 noteikto ierobežojumu laikā ir būtiski pieaudzis dažādu attālināto pakalpojumu klāsts, kā arī dažādu preču pirkšana un pārdošana internetā, kas ir pavēris jaunas iespējas krāpniekiem”.
Populārākās krāpnieku platformas
Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gada pirmajos astoņos mēnešos krāpšanas gadījumu skaits pieaudzis par 80%. Būtiskākie krāpšanu veidi ir:
Viltus brokeri – investīciju ieguldīšana apšaubāmās tiešsaistes tīmekļvietnēs (investīcijas kriptovalūtā no 2017. līdz 2021. gadam): telefona zvani no nezināmām personām, kuras pārsvarā runā krievu valodā un stādās priekšā, kā dažādu uzņēmumu finanšu brokeri vai arī par dažādu cita aroda “finanšu speciālistiem”. Valsts policijā uzsākti 295 kriminālprocesi; kopējais nodarītais zaudējums - 8 224 267,33 eiro.
Maksājumu karšu datu izkrāpšana, izmantojot loģistikas uzņēmumu “DPD Latvija” un “Omniva” logo (2020. un 2021. gada fenomens): krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās izvietojuši savas preces pārdošanai, piemēram, Ss.lv vai Reklama.lv, ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus. Sarakstes laikā iedzīvotājiem tiek nosūtīta viltus interneta vietnes saite, kas vizuāli atgādina “DPD Latvija” vai “Omniva” interneta mājas lapu, aicinot iedzīvotājus ievadīt norēķinu kartes datus, lai saņemtu apmaksu par preci attālināti, mēģinot iegūt personu norēķinu karšu datus un finanšu līdzekļus.
No “Omnivas” saņemta informācija par 171 gadījumu, no tiem 103 cietušie un 68 mēģinājumi. Kopējais nodarītais zaudējums - 37 607,97 eiro. No “DPD Latvija” saņemta informācija par 536 gadījumiem, no tiem 292 cietušie un 244 mēģinājumi. Kopējais nodarītais zaudējums - 118 959,73 eiro.
Krāpniekiem atdāvinātie miljoni
Krāpnieki pārsvarā apvārdo cilvēkus vecumā no 18 līdz 70 gadiem. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Artūrs Plinta Lsm.lv uzsver: „Krāpnieki arī izglītojas, viņi ir ļoti labi psihologi – viņi ļoti labi prot apstrādāt cilvēku, spiest uz sāpīgākajiem punktiem – ka naudas līdzekļi tūlīt var pazust un jārīkojas ir tieši tagad, šajā minūtē un nedrīkst apdomāt savas darbības”.
Lūk, tikai daži no pēdējā laikā piedzīvotajām lielākajām krāpšanām par ko pastāstījusi Valsts policija:
* Policija saņēmusi iesniegumu no kādas rīdzinieces par to, ka viņai piezvanījusi nezināma persona no ārvalsts numura un piedāvājusi iegādāties kriptovalūtu. Krāpnieki pārliecinājuši, ka viņai jāreģistrējas interneta vietnē Matbea.com. Uzķeroties uz krāpnieku teicamajām pārliecināšanas spējām, sieviete gan no sava, gan no sava vīra bankas konta noziedzniekiem kopumā pārskaitījusi gandrīz 100 000 eiro.
* Jelgavas novada iedzīvotājai nenoskaidrotas personas, kas uzdevās par kredītu brokeriem, izkrāpušas 10 705 eiro.
* Kāda jūrmalniece saņēmusi telefona zvanu no krievu valodā runājošas sievietes, kura uzdevusies par SEB banka darbinieci, un apgalvojusi, ka viņas bankas kontā tiek veiktas nelikumīgas darbības. Vēlāk telefonsarunai pieslēgusies vēl cita viltvārde. Jūrmalniece noticējusi un rīkojusies pēc krāpnieču instrukcijām, kā rezultātā no viņas bankas konta noņemti 45 197,54 eiro.
* Madonas Valsts policijas iecirknis saņēmis iesniegumu no kāda vīrieša, kurš laika posmā no 24. jūlija līdz 27. augustam ieguldīja finanšu līdzekļus “investīciju platformā” 59 891 eiro, kas, protams, pazuduši nezināmās tālēs.
* Kāda Rīgas iedzīvotāja šovasar krāpnieku apvārdota piekritusi izveidot kriptovalūtas kontu. Vēlāk viņa saņēmusi telefona zvanu no kāda vīrieša, kurš runājis krievu valodā un uzdevies par “datu aizsardzības” darbinieku, paziņojot, ka ļaundari nelikumīgi izmantojot viņas kriptovalūtas kontu. Pakļaujoties krāpnieka apvārdošanas prasmēm un solījumiem novērst kaitējumu, sieviete atklājusi zvanītājam savus personas un internetbankas pieejas datus un paroles, pazaudējot 19 000 eiro.
Manipulē ar iebiedēšanu un apjukumu
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre saka: “Pandēmijas ietekmē cilvēki daudz aktīvāk sākuši izmantot digitālos pakalpojumus un saziņas veidus. Šī pāreja uz digitālo vidi notiek straujāk, nekā aug iedzīvotāju prasmes tās drošai izmantošanai. Krāpnieki manipulē ar cilvēkiem, izmantojot viņu nedrošību, pārlieku lielo paļāvību uz citu godprātību.
Finanšu nozares asociācija veica eksperimentu ar mērķi noskaidrot, cik daudz mūsu līdzcilvēku uzķertos uz ēsmu un kāds ir viņu rīcības motīvs. Neitrāli formulētam apsveikumam par laimestu loterijā atsaucās vidēji katrs desmitais. Taču krāpnieku izmantotās metodes šodien ir vēl daudz pārdomātākas. Viņi ielaužas cilvēku ikdienā nepiemērotos brīžos un izmanto steigu, apjukumu, iebiedēšanu, lai izkrāptu finanšu un personīgo informāciju. Tāpēc ir ļoti būtiski panākt, ka cilvēki atpazīst finanšu krāpnieku uzbrukumus un spēj atbilstoši reaģēt”.
Finanšu nozares asociācijas veiktais viltus krāpnieciskā e-pasta eksperiments rāda, ka finanšu krāpšanas mēģinājumam atsaucas vidēji katrs desmitais uzrunātais, un tā ir būtiska mūsu līdzcilvēku - sabiedrības daļa, kas pakļauj riskam savas finanses. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki uzķeras, ir ziņkārība, kam seko vēlme saņemt solītos labumus, nereti arī steiga. Biežākās krāpniecības metodes – iebiedējoši zvani un piedāvājumi gūt milzu peļņu
Kā atpazīt krāpniekus?
* Telefonkrāpnieki uzstājīgi pieprasa bankas piekļuvi, Smart-ID vai eParaksta rīku piekļuves datus; agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas; izsaka aizdomīgus piedāvājumus; vilto tālruņa numurus, lai izskatās, ka zvana no bankas; visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu valodu.
* E-pasta, SMS sūtītāji vilto adresi (īsto adresi var ieraudzīt, ja uzvirza kursoru uz
* Investīciju krāpnieki pieprasa bankas paroli, Smart-ID kodus vai citus personas datus; liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst piekļuvi tavai ierīcei; sola 0 risku un milzu peļņu; agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas; darbojas nelegāli (valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos, tādēļ investīcijas fondu saraksts jāpārbauda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā); visbiežāk runā krievu valodā, bet ir sākuši apgūt latviešu valodu.
* Citas krāpnieku metodes: viltota bankas vai interneta veikala adrese; tiešsaistes iepirkšanās krāpšana; rēķinu viltošana; romantiskā krāpšana tiešsaistes iepazīšanās vietnēs vai e-pastu saziņā.
Atgūt “uzdāvināto” naudu mazas cerības
Liela daļa pašreiz izplatīto kibernoziegumu ir starptautiski, un Valsts policija sadarbojas ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm, sniedzot atbalstu izmeklēšanā. Lai gan izmeklēšana starptautiskos kriminālprocesos ir sarežģīta un ilgstoša, ir gadījumi, kad, pateicoties ātrai ziņošanai attiecīgajām iestādēm, cietušie savu naudu ir tomēr atguvuši.
“Naudas atgūšanas iespējas ir proporcionālas laikam, cik ātri cietušais ir vērsies bankā, un tam, cik ātri uzrakstījis iesniegumu policijā. Svarīgi nekavējoties ziņot bankai, nākamais solis – vērsties ar iesniegumu policijā. Mēs aktīvi saņemam iesniegumus ne tikai no cietušajiem par jau izkrāptu naudu, bet arī no iedzīvotājiem, kas ziņo par aizdomīgām darbībām interneta vidē. Tas palīdz laikus novērtēt situāciju kiberdrošības jomā un veikt preventīvas darbības,” saka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko.
Tomēr jāteic, ka apšaubāmajās “investīcijās” ieguldīto naudu atgūt ir ļoti grūti, brīžiem pat neiespējami. Ja esi apkrāpts, risinājumu nav daudz un iespējas atgūt naudu ir atkarīgas no tā, vai cilvēks nekavējoties sazinājies ar savu banku un vērsies policijā. Tas ir tāpēc, ka krāpnieki teju nekad, ja neskaita kādu privātpersonu, nav no Latvijas. To krāpšanas shēmas vienmēr ir starptautiskas.
