foto: Ekrānuzņēmums no Telegram.
Minskas naktsklubi, nāve pierobežā un šaubīgi dokumenti – kas darās migrantu slēgtajos čatos
Slēgtajos migrantu čatos ļaudis dalās ar padomiem par nelegālu robežas šķērsošanu, par nepieciešamo mantu iegādi, izmaksām un citām niansēm.
2021. gada 28. septembris, 06:11

Minskas naktsklubi, nāve pierobežā un šaubīgi dokumenti – kas darās migrantu slēgtajos čatos

Edvīns Rakickis

Jauns.lv

Pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko migrantiem pavērtais ceļš uz Eiropu nebūt nav viegls. Tuvo Austrumu valstu piederīgie viens otru atbalsta, pārvietojoties grupās, plānus saskaņojot un ar aktuālāko informāciju apmainoties slēgtās “Telegram” sarakstēs. Tās atklāj virkni specifisku detaļu par migrantu ikdienu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Ja mums, runājot par Lukašenko režīma kultivēto migrantu krīzi pie Polijas, Lietuvas un arī Latvijas robežām, šķiet daudz maz būtiski pārzināt Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas attiecību dinamiku pēdējā gada laikā, tad vairumam personu, kuras meklē iespēju nokļūt Centrāleiropā, tā ir fona informācija.

Tāpat ir ar mediju publikācijām par minēto valstu plāniem iežogoties – zem šādiem ekrānuzņēmumiem no interneta ziņu vietnēm ātri vien parādās piedāvājumi nopirkt lielizmēra knīpstangas un citu pierobežā “noderīgu” ekipējumu.

Polija uz robežas ar Baltkrieviju būvē dzeloņstiepļu žogu

Polija būvē dzeloņstiepļu žogu uz robežas ar Baltkrieviju, saskaroties ar Baltkrievijas režīma apzināti veicināto migrantu plūsmu pāri ES ārējai robežai. ...

gallery icon
21

Slēgtajās “Telegram” sarakstēs un “Facebook” grupās Irākas, kā arī citu valstu pilsoņi un pilsones, apmainās ar informāciju par to, kā mērot puslegālo ceļu caur Baltkrieviju līdz Eiropai tā, lai samazinātu gan piekrāpšanas riskus, gan riskus dzīvībai.

Tie, kuriem jau izdevies tikt pie vīzas un citiem dokumentiem, izklāsta šī procesa nianses, tie, kuriem sanācis nokļūt Baltkrievijā, publicē savu atrašanās vietu kādā no karšu aplikācijām un izrāda viesnīcas, kā arī ainas vietējos Minskas naktsklubos.

Turpat fotogrāfijas un video ieliek citi, kuriem līdz galam nesakārtotu dokumentu dēļ vēl nav palaimējies izkļūt no Minskas nacionālās lidostas.

Pa retam parādās priekpilni uzsaukumi un vizuālas liecības par veiksmīgu nonākšanu izvēlētajā sapņu valstī, taču lielākoties savstarpējās sarunās tiek risināti loģistikas un izdzīvošanas jautājumi.

Vilšanās un dirnēšana jau Minskas lidostā

Spriežot pēc Baltkrievijas aktīvistu publicētās informācijas, Minskas nacionālajā lidostā liels skaits ieceļotāju no Tuvo Austrumu zemēm, iespējams, pavada vairākas dienas bez tiesībām pamest lidostas telpas un apmeklēt veikalus.

Par to sākotnēji ziņoja Baltkrievijas opozicionāra, Lukašenko režīma “teroristu sarakstā” iekļautā blogera Antona Motolko uzturētais informācijas kanāls “Motolko Help”.

Pēc kanāla rīcībā esošajām ziņām migranti no Tuvo Austrumu valstīm turpina masveidā ierasties Minskas nacionālajā lidostā.

Novērots, ka pēdējo mēnešu laikā valstī regulāri ierodas reisi no maz zināmām aviokompānijām, kuras bāzējas Tuvajos Austrumos.

Avoti "Motolko Help" arī ziņo, ka imigrantu šobrīd ir tik daudz, ka ierēdņi Baltkrievijas pusē vienkārši nepaspēj laikus tikt galā ar dokumentiem, lai garantētu nepārtrauktu cilvēku plūsmu lidostā, bez "sastrēgumiem".

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

"Motolko Help" apgalvo, ka šobrīd atturas no fotogrāfiju publicēšanas, jo tas varot "apdraudēt to autorus/īpašniekus". Taču migrantu slēgtajās grupās fotogrāfijas un video no Minskas nacionālās lidostas ir atrodami.

Tajos redzami lidostas gaiteņi, kuros rindās, šur un tur, izkārtojušies ieceļotāji.

Šos materiālus pavada stāsti par vilšanos un pārmetumi gan iesaistīto tūrisma firmu, gan Baltkrievijas puses virzienā:

Minskas lidostā "iesprūst" liels migrantu skaits

Migrantu slēgtajās grupās ir atrodamas fotogrāfijas un video no Minskas nacionālās lidostas. Tajos redzami lidostas gaiteņi, kuros rindām, šur un ...

gallery icon
9

Spriežot pēc migrantu saziņas “Telegram”, problēmas mēdzot būt arī ar pašiem dokumentiem, kuri nepieciešami ieceļošanai arī situācijā, kad Lukašenko pakļautās iestādes aktīvi iedrošina šāda veida “tūrismu”.

"Rezultātā tikai vakar tranzīta zālē Minskas nacionālajā lidostā gaidīja aptuveni 450 arābu valstu piederīgie, [...] Cik mums zināms, šī situācija šāda nav izveidojusies nedz vakar, nedz aizvakar. Daudzi migranti lidostā sēž jau vairāk nekā piecas dienas," "Telegram" ziņo baltkrievu resurss.

„Jau otro nedēļu konsulārais punkts lidostā ir okupēts, un nav iespējams reģistrēt reālus tūristus vīzas saņemšanai. Cilvēki tur nakšņo, lai reģistrētu tūristus. Tikmēr kaut kādi nezināmi uzņēmumi nodod kļūdaini aizpildītus dokumentus ar paciņām, un - par brīnumu - tie tiek pieņemti! Mēs visi taču zinām, kas ir šie "tūristi," kāda cita aculiecinieka teikto publicē "Motolko Help".

Tiekot arī ziņots, ka citi starptautisko reisu pasažieri tiek sagaidīti “uz zemes”, bez piekļūšanas tranzīta zālei, lai pēcāk nekur neparādītos fotoattēli ar cilvēkiem no Tuvo Austrumu zemēm, kuri tur šobrīd "tiešā nozīmē dzīvo".

Pārdošanā: šaubīgi dokumenti un “izdzīvošanas komplekti”

Sarakstēs, kurās migranti savstarpēji dalās ar informāciju, regulāri parādās arī šādas tādas ziņas no rietumvalstīm.

Publikācijas par Polijas, Lietuvas, Latvijas valdību lēmumiem saistībā ar krīzes risināšanu, dažāda informācija par valstu robežsardzes taktiku, kuru medijiem atklāj atbildīgie ierēdņi, piemēram, ziņas par to, ka poļi robežpārkāpējus ķers ar termo-kamerām aprīkotiem transportlīdzekļiem – šis viss agrāk vai vēlāk nonāk “Telegram” sarakstēs.

Pēcāk diskusijās tiek spriests par to, cik tālu “ķer” vienas šādas poļu robežsargu automašīnas termo-kamera.

Domājams, saistībā ar šo, gan šajā, gan citos sociālajos tīklos parādās “noderīga informācija” – cilvēki pamāca, kā rīkoties pie robežas, kāds apģērbs (tostarp ūdensizturīgs) labāk iepērkams, ko vēl ņemt līdzi un kur to nopirkt.

Kādā no daudzajām privātajām “Facebook” grupām viens no lietotājiem ievietojis fotoattēlu ar lietām, kas nepieciešamas šādam “ceļojumam”.

foto: Ekrānuzņēmums no Telegram.
Bildēs redzams cimdu pāris, knīpstangas, kabatas lukturīši, lielais melno atkritumu maisu iepakojums, virve, silts apģērbs, konservi un citas lietas.

Attēlā redzama divguļamā gulta, kas noklāta ar dažāda veida apģērbu (tostarp Krievijas Federācijas spēku struktūru izmantotajiem līdzīgiem formastērpiem, uz kuriem piestiprinātas nozīmes ar uzrakstu “Krievija”) un lietām – izsmidzināmu pretodu līdzekli, dažādiem traukiem, atkritumu maisiem, izobutāna gāzes flakoniem (ar marķējumu krievu valodā), līmlenti, guļammaisiem, mugursomām, lietusmēteļiem, virvi un lielizmēra knīpstangām.

foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook",
Kādā no slēgtajām grupām ievietots attēls. "Neaizmirstiet vienkārši nopirkt knīpstangas," vēsta apakšā redzamais komentārs (oriģināli arābu valodā).

Blakus ir arī konservi un šokolādes batoniņi “Snickers”. Interesenti uz turpmāku apspriedi tiek aicināti sazināties privāti, ar “WhatsApp” starpniecību.

Pie fotogrāfijām klāt pierakstītais norāda, ka cena par komplektu vienai personai salīdzinoši pievilcīga – 150-160 ASV dolāri.

Neizpaliek arī dažs labs padoms no tiem, kuri grasās mērot, vai ir jau mērojuši daļēju vai pilnīgu ceļu. Kāds puisis “Facebook” biedriem raksta: “Draugi, padoms tiem, kuri iet iekšā Baltkrievijas mežos – paņemiet “vodku”, tas jūs pamatīgi sasildīs. Es zinu, ka tas ir aizliegts, taču man tas ir jādara.”

foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook",

Kāds cits “Telegram” lietotājs publicē garu pamācību, kurā izklāstīts, kā jāgatavojas “garajam ceļojumam no Minskas”.

Ūdens un konservu krājumi, izturīgi apavi, drēbes, jau daudzkārt minētās knīpstangas un pretsāpju/pretiekaisuma līdzekļi – tam visam jābūt.

Vēl sevi esot jāradina pie aukstuma, ejot aukstās peldēs, ilgstoši valkājot plānas drēbes un tamlīdzīgi.

Tikmēr citi informē, kā pareizi jāuzvedas pierobežā un kur to šķērsot. Kādā no ierakstiem redzams ekrānuzņēmums no “Google Maps”, uz kura gan Polijas, gan Baltkrievijas pusē viena otrai pretī “uzlipinātas” policijas automašīnu ikonas.

Paskaidrojošais teksts informē: "Ja redzat baltkrievu robežsargus vai armijniekus, tad šķērsojiet kādu vienu kilometru uz sānu. Citādi ir droši, ka tieši pretī Baltkrievijas spēkiem, robežas otrā pusē atradīsies poļu robežsargi."

Konkrētās “Telegram” grupas administrators arī atgādina, ka iet grupās virs desmit cilvēkiem ir nepareizi. Maksimums – četri vai pieci:

foto: Ekrānuzņēmums no Telegram.

Būtiski, ka “Facebook” slēgtajās grupās atrodami arī ieraksti, kuru fotogrāfijās redzami dažādi ES valstu dokumenti (pases, ID kartes, transportlīdzekļa vadītāja apliecības u.c.).

Pie tām klāt pierakstītais rada bažas, vai tik šajās saziņas grupās netiek izplatīti piedāvājumi tikt pie viltotiem dokumentiem.

Kādā ierakstā, kurā redzams Itālijas pases vāks un citi ES dokumenti, tie uzskaitīti un piebilsts: “Piegāde visā pasaulē. Pasūtījumam un papildu informācijai lūgums sazināties “WhatsApp”.”

Līdzīgs paskaidrojums atrodams arī pie video, kurā kamera pārslīd pāri virknei vīzām līdzīgu dokumentu.

Jauns.lv pārliecinājās par “Facebook” rakstīto, cita starpā arī vēršoties pie arābu valodā runājošajiem.

foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook",
foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook",

Uzdzīve Minskā – nāve pie robežas

Taču visdrūmāk Lukašenko režīma uzturētās migrācijas krīzes realitāti, šķiet, ieskicē kontrasts starp fotogrāfijām un video, kuros redzams, kā dzīvo tie, kuri sasnieguši galamērķi vai pagaidām uzturas Minskā, un tie, kuriem lemts iesprūst mežos pie Baltkrievijas un Polijas, Lietuvas vai Latvijas robežas.

Kāds “Telegram” slēgtajā sarakstē publicē fotogrāfijas pie viesnīcas Minskā un savu lokāciju kartē, kamēr citi ievieto video, kuros redzama Minskas naktsdzīve – gaisotne vietējā klubā, kur pasniedz alkoholu un ik uz stūra dejo vietējās meitenes.

Konkrētajā video redzams Minskas centrā esošajā naktsklubā “Rich Cat” notiekošais:

Tikmēr citi saziņas grupās var padalīties vien ar bēdīgo situāciju, kurā ir nonākuši. Fotoattēli un video no meža lietū, paštaisītām nometnēm, panīkušiem ugunskuriem un blakus guļošiem cilvēkiem, kuri iestrēguši garajā, bīstamajā ceļojumā novalkātās drānās.

Nesen Polijas un citu valstu mediji, tostarp aģentūra “Reuters”, ziņoja par mežos netālu no Polijas-Baltkrievijas robežas atrastām personu mirstīgajām atliekām.

Vēl 24. septembrī Polijas Valsts robežsardze ziņoja par 500 metru no robežas ar Baltkrieviju uzietu migrantu grupu. Viens vīrietis mira, mediķiem nespējot glābt viņa dzīvību. Citai personai tests uzrādīja Covid-19 saslimšanu.

Fotogrāfijas, kurās, vismaz kā apgalvots sarakstēs, redzami miruši vai smagā stāvoklī esoši cilvēki, nonāk arī aprakstītajos “Telegram” kanālos.

Tās acumirklī izsauc citu ceļā esošu aplikācijas lietotāju bēdas, taču pavisam drīz sarunu tematika nomainās atpakaļ – cilvēki meklē citus, ar kuriem zudis kontakts, piedāvā un jautā padomus robežu šķērsošanai un dalās ar aktualitātēm.

Situācija joprojām sarežģīta

Nelegālo migrantu plūsma pāri atsevišķu Eiropas Savienības (ES) valstu (Lietuva, Latvija, Polija) un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieaugusi Lukašenko režīma aktivitāšu dēļ, kuru rezultātā mākslīgi radīta migrācijas krīze.

Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits pārsniedzis 4000. Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu, Latviju un Poliju nokļūt Rietumeiropas valstīs.

No 3. augusta, pildot iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, Lietuvas robežsargi migrantus, kas nelegāli ierodas Lietuvā no Baltkrievijas, sāka piespiest doties atpakaļ.

Kariņš un Golubeva apmeklē Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju

gallery icon
42

Latvijas valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, izsludināja ārkārtējā situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim.

Lēmums attiecas uz Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadiem, kā arī Daugavpili.

Valdības lēmums paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robež-uzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Arī Latvijas robežsargi neļauj migrantiem nelegāli šķērsot robežu un piespiež viņus doties atpakaļ.