Kur aiziet un ko redzēt? Drošībnieku regālijas, porcelāna augi un urbānā ekspozīcija: izstāžu ceļvedis

Var doties arī tālāk no centra: Sarkandaugavā iepazīt Latvijas drošības iestāžu vēsturi pirmās brīvvalsts laikā no 1918. līdz 1940. gadam, bet Imantā apskatīt tēlotājas mākslas studijas “Umbra” jubilejas izstādi. Toties Rēzeknē, Latgales vēstniecības Mākslas galerijā, ir iespējams sastapties ar divu īstu dabas bērnu linogriezumiem.

* Rīgas Porcelāna muzejā (Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā) līdz 14. novembrim skatāma 15. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Augi”. Tajā konkursa kārtībā izvēlēti 27 mākslinieku darbi no 12 dažādām valstīm.

2021. gada Starptautiskajai mazo formu izstādei mākslinieki tika aicināti pieteikt darbus par tēmu “Augi” un reflektēt par cilvēka, auga un dabas savstarpējām attiecībām. “Reiz kādā darba intervijā mani pārsteidza jautājums: ar kādu augu es sevi asociēju? Līdz šim nebiju iztēlojusies sevi kā augu vai saskatījusi līdzības. Dzīvojot pilsētvidē, no augiem varam kļūt atsvešināti, bet, atrodoties dabā, no jauna atskārst tās arhetipisko varu pār mums un neizbēgamo savstarpējo saistību,” tēmas izvēli komentē izstādes kuratore Ieva Nagliņa.

Mākslinieki augu tēmu ir risinājuši dažādi – gan izmantojot dabas formu estētiskās kvalitātes un to rosinātās asociācijas, gan arī pievēršoties biomehānikas, ekoloģijas tēmām un risinot tās apcerīgi vai sociālkritiski. Lai arī darbi ir nelieli, tie sevī koncentrē konkrētu autora domu, pasaules skatījumu un demonstrē dažādas porcelāna apstrādes tehnikas. Īpaši izceļami Latvijā strādājošu vai no Latvijas nākušu autoru darbi, kas šajā izstādē ir pārstāvēti kuplā skaitā. Daļa no tiem ir jaunās paaudzes mākslinieki, daļa - jau labi zināmi meistari, tādēļ jo īpaši rosinoši būs redzēt viņus vienkopus, pieņemot izaicinājumu domāt un radīt mazā formā.

Pavisam dalībai izstādē tika saņemti 47 pieteikumi no 17 dažādām valstīm, bet iespēju izstādīties saņēma mākslinieki no Baltkrievijas, Čehijas, Honkongas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Polijas, Rumānijas, Taivānas, Turcijas un Vācijas. Sīkāk internetā: porcelanamuzejs.riga.lv.

* Sarkandaugavā, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7), līdz 12. decembrim skatāma kolekciju izstāde “Latvijas drošības iestādes (1918–1940)”, kas sniedz ieskatu Latvijas Republikas starpkaru perioda iekšējās drošības struktūru atstātajā kultūrvēsturiskajā mantojumā.

Izstādes centrā ir tie unikālie priekšmeti, kas tieši vai pastarpināti liecina par starpkaru Latvijas drošības institūcijām Iekšlietu ministrijas sastāvā (policija un pilsētu prefektūras, robežsardze, brīvprātīgā Aizsargu organizācija), kā arī atsevišķām Tieslietu un Finanšu ministriju iestādēm.

Kolekciju priekšmeti ataino ne tikai apbalvojumu vēsturi, iestāžu izvēlēto simboliku, bet arī liecina par turpmākajiem šo iestāžu un tās darbinieku likteņiem. Okupāciju apstākļos tie bija skaudri – Latvijas valsts struktūras tika likvidētas, iestāžu atstātais mantojums postīts un nīcināts, pret to darbiniekiem vērstas represijas. Neatkarīgās Latvijas iestāžu likvidācija vai pārorganizēšana 1940. gadā nozīmēja arī to, ka šo institūciju atstātais mantojums publiskajā vidē kļuva varai nevēlams un to īpašniekiem bīstams. Pilnvērtīga tā vākšana un izpēte bija iespējama tikai līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu. 

“Dauderos” izstādīto eksponātu vidū ir ordeņi, medaļas un nozīmes, formas tērpi un to detaļas, kā arī daudzveidīgas piemiņas lietas, balvas, fotogrāfijas un diplomi, grāmatas un iespieddarbi, plakāti un afišas. Liela šo priekšmetu daļa bija saglabājusies pārsvarā privātpersonu – kādreizējo valsts drošības iestāžu darbinieku un to mantinieku rokās gan Latvijā, gan trimdas zemēs Rietumos. Mūsdienās šīs liecības nonāk muzejos un privātkolekcijās, bet nav pastāvīgi pieejamas publiskai apskatei. Arī daudzi no izstādē redzamajiem priekšmetiem eksponēti pirmo reizi.

Izstādi sadarbībā ar muzeju organizē kolekcionāri Jānis Vigups, Gunārs Rusiņš un Vladimirs Balašovs, kuri apkopojuši lielākajās privātkolekcijās rodamās liecības par Latvijas valsts iekšējās drošības iestāžu darbību attiecīgajā laikaposmā. Eksponēti arī LNVM krājumā iekļautās Gaida Graudiņa kolekcijas priekšmeti. Sīkāk internetā: www.lnvm.lv.

* Rīgas Mākslas telpā (Kungu ielā 3, Vecrīgā) līdz 21. novembrim norisinās Aleksandra Čaka 120 gadu jubilejai veltīta literāra un kultūrizglītojoša ekspozīcija „No Aleksandra līdz Čakam”, kurā var gūt vizuālu un filozofisku priekšstatu par Rīgas pilsētas dzejnieka devumu, mantojumu un personību

27. oktobrī dzejniekam, rakstniekam, vienam no latviešu urbānās dzejas aizsācējiem Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja. Godinot dzejnieku gadadienā un pieminot viņa literāro mantojumu, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība rīko viņam veltītu pasākumu ciklu. Lai radītu papildu šķautni izstādes ekspozīcijai un veicinātu jaunās paaudzes interesi par dzejnieku, viņa atstāto mantojumu un tā izpēti nākotnē, 14. un 21. oktobrī, 4., 11. un 18. novembrī pulksten 18.00 tiks organizēti pieci literārie vakari „Tikšanās Aleksandra Čaka viesistabā”. Izstādi papildinās vēl daudzi citi A. Čaka jubilejai veltīti pasākumi. Savukārt 14. oktobrī pulksten 14.00 tiks atklāts Čaka piemiņas cilnis pie ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 48, kur dzejnieks dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam.

Izstādē ir iespēja iepazīt ne tikai paša Čaka dzīvi, bet arī svarīgākās personības viņa dzīvē – tēvu Jāni Čadaraini, māti Emīliju Lizeti Čadaraini, sievu Annu Elizabeti Ēriku Bērziņu un citus. Šī izstāde ataino dzejnieku cauri laikam, dodot iespēju katram interesentam iepazīties ar viņa dzīvesvietām un notikumiem, kuri saistīti ar tām. 

Ar profesionāla mākslinieka, scenogrāfa Kristiana Brektes redzējumu ekspozīcijā atklāts Čaka muzeja krājums, sākot ar Latvijā ievērojamās personības nozīmīgiem notikumiem un noslēdzot ar ikdienas, sadzīviskiem priekšmetiem, kam dzejnieka un viņa ģimenes dzīvē ir bijusi sava funkcionāla nozīme. Ekspozīcijā būs apskatāmi ne tikai krājumā esošie mākslinieku darbi, bet arī mākslinieka Kristiana Brektes jaunradīti darbi.

2021. gads ir bagāts jubileju gads ne tikai A. Čaka ģimenē, bet arī viņa draugu lokā. Urbānā dzejnieka viesistabā tiks pieminēta daļa no viņa dzīves svarīgākajiem cilvēkiem, kuriem arī šis gads ir jubilejas gads: 190 gadi apritēs A. Čaka vecmāmiņai Ilzei Elizabetei Apkalns, 155 gadi – dzejnieka tēvam un drēbniekmeistaram Jānim Čadarainim, no kura A. Čaks mantoja ne tikai interesi par literatūru, bet arī par teātri, 120 gadi – dzejniekiem un draugiem Pāvilam Vīlipam un Jānim Grotam. Šogad aprit 80 gadi kopš A. Čaka laulībām ar A. Bērziņu. Tie ir notikumi, par kuriem šogad nerunā. Varbūt, ka viņi ir piemirsti. Iespējams, ka viņu pēdas Latvijas kultūras pamatos nav bijušas ar tik spēcīgu nospiedumu, bet dzejnieka jubilejas reizē mēs viņus atcerēsimies.

Biļetes uz pasākumiem pieejamas Rīgas Mākslas telpas kasē un “Biļešu paradīzes” interneta vietnē un kasēs. Sīkāk internetā: makslastelpa.riga.lv.

* Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) līdz 31. oktobrim Tautas tēlotājas mākslas studija “Umbra” visus aicina uz 60 gadu jubilejas izstādi “Umbras mantojums”, kurā aplūkojami tās dalībnieku laika gaitā tapušie tik ļoti dažādie darbi gan eļļas, akvareļa un akrila tehnikās, gan stilistikā.

Studija “Umbra” tika dibināta 1961. gadā un to kopš 2019. gada vada māksliniece Agnija Ģērmane, pārņemot aizsaulē aizgājušās Māras Zītares 40 gadu darbu. Ar savām zināšanām un praktisko pieredzi glezniecībā un mākslas pedagoģijā Agnija Ģērmane dalās, elastīgi uztverot studijas dalībnieku atšķirīgo pieeju glezniecībai, palīdzot atrast individuālu stilu un attīstības ceļu.

Leģendārais “umbrists” (tā mākslas studijas dalībnieki sevi dēvē) ar 56 gadu stāžu kolektīvā Elmārs Štubis atceras: ““Umbras” sākums bija TTT sporta zāles priekštelpā. Gleznojām uz tenisa galdiem un skalojām akvareļus lielajās dušas telpās kopā ar garajām TTT meitenēm. Katra nodarbība sākās ar 15 minūšu teoriju un beidzās ar viena darbiņa atrādīšanu, kuru apsprieda kolektīvi.” Šobrīd “Umbras” mājvieta ir kultūras centrā “Imanta”, kur regulāri tiekas savās nodarbību telpās, lai kopīgi radītu, mācītos, pilnveidotos un būtu kopā mākslas pasaulē.

Kādu varētu interesēt, ko tad nozīmē vārds “umbra”, un tad jāieskatās Svešvārdu vārdnīcā: “umbra – brūns pigments (krāsa), kas satur mālzemi un 30-35% dzelzs vai mangāna oksīda”. Sīkāk internetā: imantakultura.riga.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā (Pils ielā 4) līdz 21. novembrim skatāma Annas Grinčukas un Valda Baškirova darbu izstāde “Linogriezums”. Abus autorus raksturo dziļā saikne ar dabu, kas redzama arī mākslinieku darbos, un grafikas tehnikā – linogriezumā.

Mākslinieki Anna Grinčuka (1984) un Valdis Baškirovs (1984) ir dabas bērni un, absolvējot mākslas studijas Rīgā, abi pārceļas uz dzīvi Latgales lauku viensētā. Līdz ar to dziļā saikne ar dabu vērojama arī abu darbos. Annu un Valdi vieno arī grafikas tehnika – linogriezums, taču katra individuālās iekšējās pasaules ārējās izpausmes veids mākslā ir atšķirīgs. Annas darbos dominē dzīvības formu teselācija jeb atkārtošana ģeometriskos, hipnotizējošos ritmos. Valdis veido ilustratīvas, smalki satīriskas kompozīcijas ar dzīvnieku simboliku, tajos izskan arī trauksme par iespējamo ekoloģisko krīzi.

Anna Grinčuka ir dzimusi Daugavpilī, kopš agras bērnības interesējusies par dabu un izjutusi spēcīgu vēlmi radīt. Četru gadu vecumā par pašas sakrāto naudu nopirkusi savu pirmo mikroskopu un sākusi caur to pētīt pasauli. Četrpadsmit gadu vecumā mamma Annai uzdāvina videokameru un kopš tā laika viņa sāk filmēt un fotografēt. Māksliniece ir mācījusies Rēzeknes Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu vizuālajā komunikācijā. Paralēli grafikai un glezniecībai Annu aizrauj dabas un tās procesu iemūžināšana video un foto formātā.

Valdis ir dzimis Balvos, taču daļu bērnības pavadījis vecvecāku viensētā Valmieras novadā, kur iemācījies sajust dzīvās dabas un cilvēka mijiedarbību un savstarpējās saites. Izglītību ieguvis Valmieras Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Valda dzīves stils atspoguļojas viņa mākslas darbos. Piemēram, linogriezumā “Kaķis un vārna” mākslinieks attēlo pieradināto vārnu, kuru ironiski paša kaķis šovasar arī apēda. Mākslinieka grafikās caur simbolisku, estētiski vizuālu informāciju tiek attēloti gan dzīvnieki, gan trauksme par ekoloģisko krīzi.

Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.