Kas notiks ar Rīgas centra "spoku" - Vidzemes tirgu?

Viens – Gaļas paviljons izdedzis 2007. gada novembrī, un tas jau teju 14 gadus ir slēgts. Toreiz radās bažas, vai visus tirgotājus izdosies satūcīt atlikušajā Piena paviljonā. Tomēr, kā tas izskatās šodien, tur vietas ir atliku likām. Tajā palikuši vien pāris tirgotāji, kuri piedāvā visai ierobežotu produktu klāstu.

Kādā darba dienas pēcpusdienā Jauns.lv devās uz 20 000 kvadrātmetru plašo Vidzemes tirgu, lai palūkotu, ko tur var nopirkt. Doma par elementāru vakariņu galda nokomplektēšanu bija uzreiz jāatmet, jo tur nevarēja nopirkt pat tik elementāru lietu kā maizi.

“Spoku tirgus”

Teju visas paviljona letes ir tirgotāju pamestas. Ne mazāk iepriecinošs skats ir arī āra teritorijā. Plašajā tirgus placī pie dažām tirgus būdiņām vientuļos pircējus gaida pāris sadzīves preču tirgotāji, apģērbu (ne jau to modīgāko) pārdevēja, ir arī pāris ziedu tantiņas. Mazliet lielāka rosība ir pie Tērbatas ielas vārtiem, kur vienuviet sapulcējušies augļu un dārzeņu tirgotāji.

Vienvārdsakot - Dieva aizmirsta vieta kā no spoku filmas. Pat attālas provinces pagasta bodē brīžiem ir lielāka rosība. Bet šeit… Rīgas centrā!? No agrākās pagājušajā gadsimtā piedzīvotās rosības vairs nav ne smakas, ne miņas. Taisni vai par ņirgāšanos jāuzskata galvaspilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas Centrāltirgus” (RCT), kas atbild par Vidzemes tirgu, aicinājums uz šo vietu, kas publicēts tās mājaslapā:

““Lauku labumi pilsētas viducī” – vārdi, kas raksturo Vidzemes tirgu, kas pēdējā laikā piedzīvojis un vēl piedzīvos daudz pozitīvu pārmaiņu, atbrīvojoties no pagātnes sārņiem un kļūstot par mūsdienīgu un sakārtotu iepirkšanās vietu, kur iegādāties kvalitatīvu un augstvērtīgu Latvijas zemnieku produktus un citas preces.”

Pamestās kāpostu mucas 

Savulaik Vidzemes tirgus vizītkarte bija skābēti kāposti. Uz turieni vēl pirms pārdesmit gadiem pēc kāpostiem zupai brauca namamātes teju no visas Rīgas, bet paģiraini vīri gan no tuvākas, gan tālākas apkaimes uz turieni devās pēc spirdzinošās skābu kāpostu sulas glāzes. Tirgus vadība cerēja, ka nu tik uz urrā ies tirgošanās ar kāpostiem, un izgatavoja lielas tirgus būdas/letes kā kāpostu mucas. Tagad redzam, ka čiks vien iznācis - “ekskluzīvās tirgotavas” visu pamestas stāv gar izdegušā paviljona sienu.

Daļa plašā tirgus plača pārvērsta par autostāvvietu. Reizumis kādu dzīvības dzirksti piesviež kāds laikmetīgās mākslas vai kultūras pasākums (pavisam nesen tur notika laikmetīgā teātra “Homo novus” izrādes). Aiz kādas pamesta tirgus būdas stikliem var redzēt izcilās fotogrāfes Māras Brašmanes fotoceļojumu uz laiku, kad te no tirgotājiem un pircējiem nevarēja atkauties. Tagad apokaliptiska sajūta…

Var jau teikt, ka pircējus “noēduši” lielveikali un cits dzīves ritms. Bet tirgus attīstībai ir potenciāls. To sarunā ar Jauns.lv apliecināja tirgū sastaptā, turpat netālu dzīvojošā Olga:

“Paskatieties uz Āgenskala tirgu, kā tas pēc nonākšanas privātajās rokas atdzimis! Tur dažādu gardumu tirgotāji brauc pat no Lietuvas. Nesenajās brīvdienās bija kolekcionāru un senlietu tirgotāju saiets Biķerniekos, uz turieni cilvēki brauca cauri visai Rīgai. Tepat netālu ir Sporta pils dārzi un Tallinas ielas kvartāls. Tā kā cilvēki ir, viņi grib – potenciāls ir, vajag tikai darīties… Bet izskatās, ka rokas par īsām.”

“Kā var nesolīt!”

Jau kādus 15 gadus regulāri Rīgas dome publicē preses relīzes, kurās kāds atbildīgs pašvaldības darbinieks sola, ka nu tik Vidzemes tirgum iestāsies ziedu laiki. Un varbūt kāds rīdzinieks arī naivi tic. Nu, labi, vienu reizi, otru, trešo reizi misējās. Bet, ja nu gadu no gada saistībā ar Vidzemes tirgu pierādās frāzes “kā var nesolīt” aksioma? Lūk, tikai daži citāti no simtiem rēķināmiem solījumiem par Vidzemes tirgu ziņu aģentūras LETA arhīvā:

2020. gads: “Janvāra sākumā Rīgas Centrāltirgus izsludināja pieteikšanos Vidzemes tirgus nomas un apbūves tiesību mutiskai izsolei”. P.S.: te jāpiebilst, ka izsole tā arī nenotika, jo neviens nebija pieteicies.
 
2018. gads: “Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja 11. jūnijā uzklausīja akciju sabiedrības “Rīgas Centāltirgus” redzējumu par Vidzemes tirgus attīstību, kas paredz konkrētu rīcības plānu izstrādāt līdz nākamā gada pavasarim. RCT lēš, ka izraudzīto scenāriju sāks realizēt 2019. gada maijā, bet būvdarbi Vidzemes tirgū noslēgsies 2023. gada sākumā.

Koncepcijas izstrādātājam RCT izvirzīs vairākus noteikumus: jāsaglabā tirgus funkcija, aizliegts teritorijā ierīkot lielveikalu, jāsaglabā un jāatjauno Gaļas un Piena paviljoni, atklātajā teritorijā jānodrošina tirdzniecības vietas zemniekiem un citiem mājražotājiem un amatniekiem, jāierīko bērnu atpūtas zona, kā arī jāīsteno tūrismu un kultūru veicinošas aktivitātes.

Kā uzsver Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks, nākotnē plānota Vidzemes tirgus darbības pilnvērtīga atjaunošana”.

2007. gads: ”Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Naina Cibuļska: “Gaļas paviljona atjaunošanu jau šobrīd ir gatava uzņemties akciju sabiedrība “Rīgas Centrāltirgus”. Vidzemes tirgu arī turpmāk ir iecerēt attīstīt tikai un vienīgi kā tirgu”.”

2006. gads: “Pārrunājot Vidzemes tirgus attīstību nākotnē, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzsvēra, ka uz sarunu aicinājusi visas ieinteresētās puses, lai gūtu lielāku skaidrību par Vidzemes tirgus attīstību nākotnē. Viņa akcentēja, ka Vidzemes tirgus ir rīdziniekiem iemīļota iepirkšanās vieta. RCT pārstāvji apliecināja rūpēties par tirgus attīstību.”

Beidzot atrasts vainīgais: lietas būtība slēpjas tualetē

Ik pa laikam arī tiek atrasts vainīgais, kas šos grandiozos plānus liedz īstenot. Parasti jau vainīgās ir trešās personas, kuras pēdējo gadu laikā mainījušās kā sēnes pēc lietus, iznomājot tirgus teritoriju un pēc tam par tās attīstību neliekoties ne zinis. Tikpat regulāri, kā mainās tirgus nomnieki, notiek arī ar to saistīti skandāli un tiesas prāvas.

Pagājušā gada rudens beigās gan tika atrasts visu nelaimju cēlonis, kam pat tika veltīts raidījums Latvijas Televīzijas visskatītākajā laikā: kā viens no iemesliem, kāpēc cilvēki uz šejieni vairs nenāk iepirkties, minams tualešu trūkums klientiem. Esot tirgū, Jauns.lv tagad ievēroja, ka sabiedriskās tualetes būdiņa gan tur ir, bet cilvēku pūļus, kas uz to lauztos, gan ne.

Jauns.lv RCT un Rīgas domei uzdeva jautājumu bez aplinkiem: “Jau daudzus gadus tiek runāts par Vidzemes tirgus nākotni un tā attīstības perspektīvām. Ir bijuši konkursi, projekti, dažādas aptaujas un vīzijas. Par šiem plāniem visi lielākā vai mazākā mērā zina, bet jautājums, neņemot vērā visu to, konkrēts: Kad un kādā veidolā varētu atdzimt Vidzemes tirgus? Vai tas ir „norakstīts”?””

RCT Mārketinga un attīstības daļas vadītāja Renāta Petrova atkal visus “baro” ar kārtējiem solījumiem:

“Šobrīd notikušas vairākas tikšanās, kurās SIA “Rīgas Centrāltirgus” kopā ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, pašvaldības Īpašumu un Attīstības komiteju vadītājiem, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras, Rīgas domes Īpašumu un Attīstības departamentu atbildīgajiem pārstāvjiem apsprieda iespējamos Vidzemes tirgus attīstības scenārijus un iespējas, izvērtējot gan Covid-19 krīzes ietekmi, gan Vidzemes tirgus apkaimes attīstības plānus.

Galvenais mērķis ir atjaunot Vidzemes tirgus vēsturiskās ēkas, paaugstināt Vidzemes tirgus pievilcību un atgriezt apmeklētājus, saglabāt tirgus statusu un uzņēmējdarbības vidi, papildus veidojot kultūras, mākslas un sociālo aktivitāšu telpu, kas būtu interesanta un pieprasīta pilsētas iedzīvotāju un pilsētas viesu vidū. Detalizētāku informāciju par jūs interesējošiem jautājumiem saistībā ar Vidzemes tirgus attīstību varēsim sniegt, tiklīdz būs pabeigtas diskusijas Rīgas domē un būs izvēlēts Rīgas pilsētai atbilstošākais attīstības scenārijs.”

Žēlīgais Vidzemes tirgus paskats

Te nu jāteic, ka šīs diskusijas un attīstības scenāriju izstrādes notiek jau vismaz 15 gadus. Cik ilgi tam vēl būs nepieciešams laiks, neviens no atbildīgajiem tā arī nevar skaidri pateikt.

Vēsturiskais Vidzemes tirgus

Vidzemes tirgus darbojas jau kopš 1876. gada. Pirmais tirgus laukums atradās tagadējās Jaunās Ģertrūdes baznīcas vietā, kur tas izveidojies pie artēziskās akas jeb Lielā pumpja (dievnamu uzcēla tikai 1906. gadā). Tas bija otrais lielākais pārtikas preču tirgus tūlīt aiz Daugavmalas tirgus. Tirgus savulaik radies tāpēc, ka priekšpilsētas iedzīvotājiem aizkļūt līdz Daugavmalas tirgum un ar iepirkumiem atkļūt no tā bijis visai apgrūtinoši, līdz ar to pilsētas vadība ierādījusi vietu priekšpilsētas tirgum, informē RCT mājaslapa.

Tirgoties gribētāju bijis daudz, tāpēc 1897.gadā tas pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Brīvības un Matīsa ielas stūrī (kopš tā laika tirgus ieguvis arī savu otro, neoficiālo nosaukumu – Matīsa tirgus pēc līdzāsesošās ielas nosaukuma; cara laikos to sauca vēl par Aleksandra tirgu, jo Aleksandra vārdā tolaik bija nosaukta Brīvības iela). Vidzemes tirgus bija pirmais Rīgā, kurā izbūvēti labiekārtoti paviljoni. 1902. gada 15. oktobrī tika atklāti divi tirgus paviljoni un pārvaldes ēka Brīvības un Matīsa ielu stūrī. Viens no paviljoniem – pirmā slēgtā tipa tirdzniecības halle Rīgā – tika paredzēta gaļas tirdzniecībai, bet otrs – citu pārtikas produktu tirdzniecībai.

Tirgus ēkas celtas eklektisma stilā ar metāla formu pārsegumiem – pēc arhitekta Reinhoda Šmēlinga projekta. Tirgus paviljoni būvēti atbilstoši savai funkcijai. Garo, plašo ēku, kas sānskatā ir visai vienmuļa, atdzīvina rotaļīgie frontoni.