Tracis Saeimā: Gobzems žēlojas, ka netiek pie vārda jautājumā par savu izslēgšanu no sešām sēdēm. VIDEO

Šo lēmumu atbalstīja 50 deputāti, "pret" balsoja seši, bet viens parlamentārietis balsojumā atturējās.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) rosināja atlikt šī jautājuma skatīšanu, lai Gobzemam būtu iespēja sevi aizstāvēt Saeimas debatēs.

Valainis norādīja, ka iepriekšējā, 12. Saeimas sasaukumā pat deputāts Artuss Kaimiņš netika sodīts tik bargi "par saviem izgājieniem", kā tagad Gobzems. Politiķis aicināja deputātus apdomāties, ka Gobzems šodien nevar sevi aizstāvēt, lai gan jebkuram deputātam būtu jābūt šādai iespējai.

Arī parlamentārietis Didzis Šmits atsaucās, ka Saeimas Kārtības rullī esot paredzēta iespēja deputātam izteikt savu viedokli, kas šoreiz Gobzemam ir liegta. Šmits uzsvēra, ka pašai Saeimai ir jābūt juridiski korektai, juridiski pārliecinātai par savas rīcības pareizību, ja lemj par kāda sodīšanu. Taču Kārtības rullī nav paredzēta nepieciešamība pēc Covid-19 testa, akcentēja parlamentārietis.

Lai kā nepiekristu Gobzema vai kāda cilvēka domām, viņam ir tiesības uz tām, pauda Šmits. Politiķis uzsvēra tiesiskas valsts nozīmi, tāpēc aicināja nebalsot vai balsot pret Gobzema izslēgšanu.

Gobzema partijas biedre, deputāte Karina Sprūde (LK) akcentēja, ka normatīvajā regulējumā lielākais spēks ir Satversmei, kurā noteikta, ka Latvijas ir demokrātiska valsts un ka suverēnā vara pieder tautai. Sprūde akcentēja, ka tauta ievēlēja kā savus pārstāvjus Saeimas deputātus, tāpat viņa vērsa uzmanību, ka konstitūcijā ir noteiktas dažādas cilvēktiesības.

Nedz Saeimas Prezidijs, nedz parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nevar atcelt Satversmi, akcentēja Sprūde. Deputāte norādīja, ka lielākā daļa deputātu nav ar Covid-19 testa rezultātiem, tāpēc politiķei ir bažas par šo kolēģu radīto saslimšanas risku. Arī politiķe akcentēja, ka Gobzems nevar sevi šodien aizstāvēt, kā arī pauda uzskatu, ka šodienaā lēmuma mērķis ir ierobežot opozīciju.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) brīdināja, ka šādam solim var būt bumeranga efekts, kad Gobzems iegūs tādu pašu "bez vainas vainīgā statusu", kādu savulaik ieguva Kaimiņš.

Debatēs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka, lai arī cik ļoti kādam nepatiktu Gobzema izteikumi vai aicinājumi par vakcināciju, viņa ieskatā, šodien notiekošais esot "antikonstitucionāli". Tāpat viņš vaicāja deputātiem, vai viņiem šķiet, ka Gobzems, atsakoties uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, apdraud viņu veselību. Tā, viņaprāt, deputāti apgalvo, ka vakcīnas nestrādā, ja reiz 95% vakcinēto baidās no viena vai dažiem deputātiem.

Dombrovskis uzskata, ka tā tiek nodots vēstījums, ka pūļa imunitāte nestrādā.

Tikmēr parlamentārietis Ralfs Nemiro norādīja, ka sešas sēdes esot ārkārtīgi nesamērīgs skaits, kā arī, viņaprāt, nav pareizi, ka šo lēmumprojektu izskatīja sēdē, kurā Gobzemam liegts piedalīties. Nemiro un Dombrovskis aicināja jautājuma izskatīšanu atlikt līdz brīdim, kad pats politiķis varēs piedalīties sēdē un sevi aizstāvēt.

Savukārt deputāts Ivars Puga teica, ka "tautas valodā" sakot Gobzems ir "pelnījis pa muti", tomēr viņš pievienojās viedoklim, ka izslēgšana uz sešām sēdēm nav efektīvākā rīcība. Viņš piekrita iepriekš parlamentārietes, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktajam, ka deputāti varētu paust kopīgu viedokli par šo situāciju.

Saeimas Prezidijs saņēma divus iesniegumus no deputātiem, lūdzot izslēgt šo jautājumu no darba kārtības, jo Gobzems šodien sēdē nevar piedalīties un sevi aizstāvēt. Vairākums deputātu šo rosinājumu noraidīja.

Vakar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma ierosināt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu pret deputātu, un komisijas locekļi atzina, ka Gobzems pārkāpis divus ētikas kodeksa punktus - to, ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Saeimas kārtības rulli un citus normatīvos aktus, kā arī to, ka Saeimas deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.

Viens no iesnieguma parakstītājiem, deputāts Raivis Dzintars (NA) trešdien norādīja, ka šo iesniegumu kopumā parakstīja piecu dažādu frakciju vadītāji un katram varētu būs sava motivācija, tomēr viņš to parakstīja, jo politika nav par to, kurš "veiksmīgāk viens otru izčakarēs".

Dzintars teica, ka viņam gribas ticēt, ka politika ir par to, kurš spēs labāk sadarboties. Tas esot īpaši izšķirīgi grūtos brīžos, krīzes situācijās un situācijās, kad ļoti sarežģītos apstākļos Saeimas darbā jāatgriežas 100 cilvēkiem, ne priekšzīmīgāk vēdinātās Saeimas telpās.

Viņš atgādināja, ka, lai ar šo izaicinājumu veiksmīgāk tiktu galā, kopā sanāca Frakciju padome ar Prezidiju, un visi vienojās, kā nodrošināt parlamenta darbu klātienē. "Tas nenozīmē, ka visiem izdevās 100% īstenot savu viedokli. Tie bija atšķirīgi, tomēr visu frakciju pārstāvji apliecināja, ka ir reizes, kad savi politiskie punkti jānoliek otršķirīgā pozīcijā un jāvienojas par vienotu pieeju," teica Dzintars.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību tam, ka šo sēdi Gobzema dēļ nebija iespējams noturēt klātienē, kā rezultātā Dzintara pārstāvētās partijas vēlētāji uzdeva retorisku jautājumu - vai tas ir normāli, ka viens deputāts var izjaukt Saeimas klātienes darbu. "Jā, var izjaukt. Viens var vienmēr daudz ko izdarīt, arī negatīvā nozīmē, bet tas neliecina par personas spēku vai varēšanu. Ķēdes stiprumu nosaka tās vājākais posms," pauda parlamentārietis, piebilstot, ka, ja politiskā karjers ir dārgāka par visu, arī elementāru, minimālu koleģialitāti, tad esam nonākuši tur, kur esam.

Esot izskanējis viedoklis, ka deputātiem nevajadzētu noteikt ierobežojumus, tomēr, viņaprāt, tā būtu ļoti liekulīga attieksme pret sabiedrību, ņemot vērā, ka vairākām sabiedrības grupām, pat pie mazāka fiziska kontakta, šādas drošības prasības tiek pieprasītas. Parlamentam būtu jārāda priekšzīme, uzskata Dzintars.

"Būtu liekulīgi, ja uz vienu atteikšanos uzrādīt sertifikātu mēs pievērtu acis un turpinātu strādāt tā it kā nekas nav bijis," uzsvēra politiķis. Viņš teica, ka Gobzems ir politiķis un, domājot par nākotnes politisko karjeru, viņš var izdarīt izvēles, tomēr Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būtu par radušos situāciju jāsniedz savs vērtējums.

Savukārt Gobzems savā uzrunā komisijas locekļiem minēja, ka ar savu rīcību ir aizstāvējis un pārstāvējis ļoti lielu sabiedrības daļu, kura ir pret segregāciju, antikonstitucionāliem ierobežojumiem un cilvēktiesību pārkāpšanu.

Viņš minēja, ka viņa vēlētāji pilnībā atbalsta visas tās darbības, kuras Gobzems viņu interesēs pauž. "Man nav jāpauž tās darbības, kuras bez saskaņojuma ar mani, izlemj kartelis kaut kādos kabinetos, uz kuriem es netieku aicināts," pauda deputāts.

Atbildot Dzintaram par ķēdes posmiem, opozicionārs minēja, ka vienotajā ķēdē esot "fake opozīcija" kopā ar pozīciju, kas "viena otrai piespēlē". Viņaprāt, viņš ir īstā opozīcija un nav daļa no šīs ķēdes.

Gobzema ieskatā, viņam nav nekāda pienākuma par savu veselības stāvokli kādam atskaitīties, vienlaikus viņš minēja, ka uz sēdi bija ieradies ar negatīvu Covid-19 testu.

Pret lietas ierosināšanu bija deputāte Ieva Krapāne (PCL) sakot, ka viņa nejuta nekādu būtisku kaitējumu no tā, ka sēde tika pārcelta e-Saeimas platformā. Viņa rosināja visus 100 deputātus ierasties ar veiktiem Covid-19 testiem, jo arī vakcinēti cilvēki var izplatīt infekciju. Šādai idejai piekrita arī Gobzems.

Jau ziņots, ka deputātu grupa vērsās pie komisijas norādot, ka Gobzems 2. septembrī uz kārtējo Saeimas sēdi bija ieradies, ignorējot Prezidija un Frakciju padomes noteikto Saeimas un Saeimas komisiju sēžu apmeklēšanas kārtību, proti, deputāts atteicās uzrādīt sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas, vai testēšanas sertifikātu.

Gobzems ieradās uz Saeimas sēdi, neuzrādot sadarbspējīgu sertifikātu, tādējādi izjaucot Saeimas klātienes sēdi, kas tālāk tika turpināta attālināti. "Šis fakts būtiski ietekmēja Saeimas sēdes norisi, citu Saeimas deputātu iespējas veikt darba pienākumus un sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu un citu jautājumu izskatīšanas kvalitāti, radot nozīmīgas sekas," pausts iesniegumā.

Saeimas deputāta pienākumos ietilpst Saeimas Kārtības ruļļa ievērošana, kura 5. pants uzliek par pienākumu deputātam cienīt un ievērot Satversmi, Saeimas Kārtības rulli un citus normatīvos aktus. Saeimas Prezidija kompetencē, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 23. panta pirmo daļu, ir Saeimas ēku apmeklēšanas kārtības un kārtības, attiecībā uz uzturēšanos tajā, noteikšana, kas nozīmē, ka Saeimas Prezidija lēmumi deputātiem ir saistoši. Savukārt Saeimas Kārtības ruļļa 19.pants nosaka deputātam atturēties no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē.