Mani izspiego drons! Ko darīt?
Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara ģimene paudusi satraukumu, ka pēdējā laikā virs viņu mājas parādās nenosakāmas izcelsmes droni, kuri, pēc viņu domām, izspiego viņu īpašumu. Iespējams, tie ir zagļi, kuri vēlas nopeilēt māju, lai noskaidrotu, ko var nozagt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēža un viņa sievas, mākslinieces Ievas Bondares namā. Žurnāls „Likums un Taisnība” skaidro, vai mājas/dzīvokļa īpašnieks var „uzbrūkošo” dronu notriekt un kur meklēt aizsardzību?
Par izspiegošanas faktu sabiedrību informēja Bondaru dēls Daniels, kurš sociālajā saziņas vietnē „Twitter” ierakstīja, ka kādā vakarā gar vecāku mājas logiem nolidojuši divi droni: „Burtiski skatās, kas ir iekšā. Iepriekšējā reizē atklājām, ka pilots iekāpa mašīnā, kas reģistrēta uzņēmējam, kuru apsūdzēja spridzināšanā. Policija, lai arī nosūtījām visu info un bildes, atteicās izmeklēt”. Tādu pašu dronu uzbrukumu Bondari novērojuši arī aprīlī. Tad tika piefiksēts, kā Bondaru māju pēta ar droniem, pārkāpjot privātumu un apdraudot cilvēka dzīvību (zems lidojums, vējains).
Ieva Bondare: „Policija bezspēcīga”
Tāpēc tika izsaukta Mārupes pašvaldības policija, kas visai drīz ieradusies, taču paziņojusi, ka neko daudz nevar izdarīt, turklāt it kā ieteikusi ar „gaiseni” (pneimatisko ieroci) mēģināt šos dronus notriekt.
„Policija ir bezspēcīga! Esam rakstījuši iesniegumus policijā, bet nekādu rezultātu. Atbildēja, ka nekāds apdraudējums mūsu īpašumam nav noticis. Arī ierosinājums šaut nost katru dronu, kas ielido sētā, nav risinājums. Kad izsaucām pašvaldības policiju, tie droni vēl lidinājās. Policisti paši tos redzēja! Taču viņi atbildēja, ka nespējot neko izdarīt,” sašutusi ir Ieva Bondare, piebilstot: “Laikam jau tiešām mārupiešiem pašiem sevi būs jāsargā, ja nav citu variantu”. Likumsargi gan teic, ka dronus tā vienkārši nevar apšaudīt un aicina vērsties policijā.
Jāziņo policijai
Dronus, kurus oficiāli dēvē par bezpilota gaisa kuģiem, uzrauga Latvijas Civilās aviācijas aģentūra un aģentūras Ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs „Likumam un Taisnībai” skaidroja:
„Gadījumos, kad bezpilota gaisa kuģis tā lidojuma laikā šķietami apdraud personu, tās īpašumu vai privātumu, personai nebūtu jārīkojas patvaļīgi un tai ir jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs, kuras izvērtēs katra konkrētā gadījuma tiesiskumu un rīkosies atbilstoši tiesību normām”.
Civilās aviācijas aģentūra neapkopo informāciju par bezpilota gaisa kuģu „uzbrukumiem”, jo tās kompetencē ir bezpilota gaisa kuģu lidojuma drošuma uzraudzība. Tā neizskata gadījumus, kas ir saistīti ar dronu uzbrukumiem, jo tas ir tiesībsargājošo iestāžu kompetencē.
„Personu sūdzības, kas tiek adresētas Civilās aviācijas aģentūrai vairumā gadījumu ir par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem virs privātīpašumiem. Izvērtējot katras konkrētās sūdzības saturu un būtību, tiek pieņemts lēmums par tālāko rīcību, tas ir - sniegts skaidrojums sūdzības iesniedzējam, uzsākta administratīvā pārkāpuma lieta vai arī saņemtā informācija tiek pārsūtīta citai institūcijai pēc piekritības,” informē Vincevs.
Nekādā gadījumā dronu nedrīkst apšaudīt
Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Gžibovska „Likumu un Taisnību” informēja:
„Ja persona pamana, ka virs viņa īpašuma lido aizdomīgs bezpilota gaisa kuģis ir jāvēršas policijā un savukārt policija reaģēs uz saņemto izsaukumu, lai noskaidrotu lietas apstākļus. Nekādā gadījumā to nedrīkst notriekt”.
Pēdējo četru mēnešu laikā Valsts policija ir reaģējusi uz 28 izsaukumiem, kas saistīti ar bezpilota gaisa kuģiem. Jūlijā Ventspilī tika konstatēts, ka bezpilota gaisa kuģa pilots veica lidojumu trešo personu tiešā tuvumā, viņš nebija reģistrējies par bezpilota gaisa kuģu sistēmas ekspluatantu, kā arī lidojumi tika veikti tuvāk par 50 metriem no ar lidojumu neiesaistītām personām cilvēku pulcēšanās vietas. Otrs gadījums notika 9. maijā Alūksnē, kad, vadot bezpilota gaisa kuģi, tā pilots netika galā ar tā vadību, kā rezultātā tas ieķērās koka zaros virs gājēju ceļa. Pārējos gadījumos netika identificēts bezpilota gaisa kuģa pilots”.
Likumi, kuri regulē dronu lidojumus un sods par to neievērošanu
2019. gada 24. maija Eiropas Komisijas regulā Nr. 2019/947 „Par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām”, ņemot vērā bezpilota gaisa kuģu lidojumu kategoriju (to lidojumi tiek iedalīti trīs kategorijās: „Atvērtā” kategorija ar relatīvi zemiem riskiem; „Specifiskā” kategorija ar paaugstinātiem riskiem; „Sertificētā” kategorija ar riskiem un prasībām, kas pielīdzināmi pilotējamai aviācijai) noteiktajam, jāievēro šādi nosacījumi:
* lidojumam jāizvēlas pēc iespējas īsākā un drošākā lidojuma trajektorija, kā arī jāsaīsina laiks, kurā bezpilota gaisa kuģis pārlido pāri trešajām personām piederošam īpašumam, ielām un autoceļiem;
* lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam jāveic ne zemāk kā 30 metru augstumā no zemes vai ūdens virsmas un ne tuvāk kā 10 metrus no šķēršļa;
* pēc iespējas jāizvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm.
Saskaņā ar Regulas 14. pantu bezpilota gaisa kuģa ekspluatantam jāreģistrējas un jāmarķē bezpilota gaisa kuģis ar tam piešķirto unikālo reģistrācijas numuru, kas ļauj identificēt bezpilota gaisa kuģa ekspluatantu.
Tuvākajā nākotnē Regula paredzēs iespēju atsevišķos gadījumos ieviest attālināto identifikāciju – sistēmu, kas nodrošina informācijas par ekspluatēto bezpilota gaisa kuģi, tostarp marķējuma, pārraidi, lai šo informāciju varētu iegūt bez fiziskas piekļuves bezpilota gaisa kuģim.
Šīs Regulas prasības integrētas arī Latvijas nacionālajos likumos, piemēram, likumā „Par aviāciju” un šī gada jūnija beigās pieņemtajos valdības noteikumos „Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi”, kuri stājušies 2019. gadā pieņemto Ministru kabineta noteikumu „Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi” vietā.
Visiem bezpilota gaisa kuģiem, kas ir aprīkoti ar videokamerām jāreģistrējas Civilās aviācijas aģentūrā un piešķirtais numurs jāmarķē uz bezpilota gaisa kuģa, kā arī ja bezpilota gaisa kuģa masa ir 250 grami un vairāk, visiem tālvadības pilotiem ir jāapgūst vismaz attālinātais apmācību kurss un jānokārto attālināts teorētisko zināšanu eksāmens.
Likuma Par aviāciju 124.1 pants nosaka atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem bezpilota gaisa kuģu jomā. Atkarībā no pārkāpuma sods par dronu lidināšanas noteikumu pārkāpšanu (bez identifikācijas/reģistrēšanas zīmēm, tā vadīšanu alkohola reibumā, bez civiltiesiskās apdrošināšanas, attāluma/augstuma neievērošanu un citiem) fiziskām personām piemēro no desmit līdz 140 naudas soda vienībām (50-700 eiro), bet juridiskām personām - no 30 līdz 400 naudas soda vienībām (150-2000 eiro) lielu naudas sodu.
Jāņem vērā, ka ir arī citu jomu tiesību normas, kas var tikt piemērotas. Piemēram, gadījumus, kad personai šķiet, ka tiek pārkāptas tās privātuma intereses, proti, bezpilota gaisa kuģa lidojuma laikā tiek veiktas darbības, kas saistītas ar fotografēšanu, filmēšanu vai cita veida datu ievākšanu vai apstrādi, izskatītu citas atbildīgās institūcijas, kas saskaņā ar tiesisko regulējumu fizisko personu datu apstrādei, izvērtētu personu datu apstrādes tiesiskumu.
