Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Publicitātes foto

Gatis Kokins: politikas un baleta nebūs, bet nauda būs visiem

Ziņas
2021. gada 20. septembrī 06:00 2021. gada 20. septembrī 06:00
 
Latvijā labi zināmais ekonomists un bijušais "Tet" padomes priekšsēdētājs ir vairāku uzņēmumu līdzīpašnieks, bet pavisam nesen pieņēmis jaunu izaicinājumi – kļuvis par neatkarīgu padomes locekli un padomes priekšsēdētāja vietnieku finanšu koncernā AS "DelfinGroup". Uzņēmums jau šoruden ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO startēs "Nasdaq Riga" biržā. Intervijā Gatis Kokins atklāj to, kāpēc nekad nekļūs par politiķi vai baletdejotāju, kāpēc lielās bankas pamet Latvijas reģionus un kā piekļūt ārkārtīgi daudz brīvai naudai.

Savulaik aktīvi rakstījāt blogu un izrādījāt interesi arī par politiku. Vai tagad šīs intereses ir noliktas malā?

Man vienmēr ir interesējuši ļoti daudz un dažādi jautājumi, bet tad kādā mirklī konstatēju, ka esmu zaudējis fokusu un aizgājis pārāk daudz dažādos virzienos. Nepietika vairs laika iedziļināties katrā jautājumā atsevišķi. Tad nu sāku izvērtēt, kur manas prasmes un spējas ir lietderīgākas. Secināju, ja nu kaut kam es nederu, tad tā ir baletdejošana un politika. Tajā brīdī arī pārtraucu visus mēģinājumus kļūt par politiķi un mācīt citus. Kad iesāku rakstīt blogu, tobrīd tas būtībā bija vienīgais sociālliberālas ievirzes blogs, kam īsti nebija alternatīvas. Tagad viss ekonomiskās domas spektrs Latvijā ir labi pārstāvēts – lai tagad spētu sagatavot rakstus ar pievienoto vērtību, man būtu jāiegulda daudz vairāk laika, nekā es šobrīd varu atļauties.

Kas pamudināja piedalīties konkursā uz AS "DelfinGroup" padomes locekļa amatu, kur bijāt viens no 45 pretendentiem?

Iepriekš četrus termiņus biju padomes priekšsēdētājs vienā no lielākajiem uzņēmumiem "Tet", kas pieder valstij un "Telia Company", un likās ļoti interesanti pārnest šo liela uzņēmuma pārvaldības jomā gūto pieredzi arī uz strauji augošu vietēju uzņēmumu. Gribu izkopt un attīstīt tālāk šo savu korporatīvās pārvaldības kompetenci, tomēr turpināt darbu valsts sektorā vairs nejutu aicinājumu, savukārt privātajā sektorā Latvijā nav daudz uzņēmumu, kuros strādā neatkarīgi padomes locekļi. Labas korporatīvās pārvaldības jautājumu iedzīvināšanu Latvijas biznesa vidē redzu kā vienu no saviem šā brīža izaicinājumiem.

Jūs pie tam esat viens no neatkarīgajiem padomes locekļiem?

Uzskatu, ka vismaz pusei uzņēmuma padomes locekļu ir jābūt neatkarīgiem. To prasa arī labas korporatīvās pārvaldības vadlīnijas. Ja padome ir tikai akcionāru “roku pagarinātājs”, tad tā ir nepilnīga. Neatkarīgi padomes locekļi var sniegt plašāku skatījumu, tai skaitā – kas notiek ārpus industrijas ietvara, veicinot ideju un zināšanu apmaiņu. Vēl viens aspekts ir sagaidāmā "DelfinGroup" akciju emisija biržā, kas ļaus uzņēmumā ienākt vairākiem simtiem vai pat tūkstošiem jaunu akcionāru. Neatkarīgam padomes loceklim, kas darbojas uzņēmuma labā, ir vieglāk iegūt mazākuma akcionāru uzticību nekā liela akcionāra nozīmētam pārstāvim.

Gatis Kokins. (Foto: Publicitātes foto)

Kas īsti ir jādara padomes loceklim? Kādi ir galvenie pienākumi?

Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko no padomes sagaida akcionāri, ir valdes darba uzraudzība un risku pārvaldība. Tas ietver arī valdes locekļu darba izvērtēšanu un atlasi, kā arī iekšējā audita uzraudzību. Bet man no visiem pienākumiem visaizraujošākais šķiet darbs pie uzņēmuma stratēģijas, tas ir cieši saistīts ar "DelfinGroup" attīstības vīziju un budžeta plānošanu. Padomes locekļi bieži vien ir tie, kas mudina uzņēmuma valdi paskatīties uz uzņēmuma izaugsmes potenciālu plašāk – ne vien izejot no uzņēmuma organiskās izaugsmes iespējām.

Runājot par stratēģiju, kur redzat lielākās "DelfinGroup" izaugsmes perspektīvas?

Uzņēmuma stabilā izaugsme jau tagad ir novedusi pie tā, ka "DelfinGroup" jau šobrīd ir viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem vienlaikus trīs jomās – lombardu biznesā, patēriņa kreditēšanā, kā arī lietotu preču tirdzniecības jomā. Klienti mūs pazīst caur zīmoliem Banknote un VIZIA.

Attīstības iespēju ir daudz. IPO rezultātā palielinātais kapitāls mums ļaus būt konkurētspējīgākiem patēriņa kreditēšanā, kas ir viens no mūsu darbības pīlāriem. Saprotams, ka daudzi jautā par ģeogrāfisko attīstību, bet šī iespēja vēl ir jāvērtē – pašlaik gan valde, gan padome uzskata, ka iespējas attīstībai Latvijā ne tuvu nav izsmeltas.

Vēl viens virziens ir jaunu biznesa segmentu attīstīšana aprites ekonomikas veicināšanai. Jau šobrīd sekmīgi tirgojam dažādas mantas, ko iegūstam caur lombardiem, bet nākotnē ceram izaugt par galveno tirgus vietu otrreizējās lietošanas precēm Latvijā, sākot ar telefoniem un datoriem līdz pat mēbelēm, celtniecības instrumentiem un citām precēm. Tas būtībā ir augošs zaļās domāšanas virziens, kas samazina cilvēkiem nepieciešamību iegādāties jaunas mantas un tādējādi nevajadzīgi izsaimniekot dabas resursus. Tā vietā, lai iegādātos jaunu lietu, tikpat vienkārši, droši un ar Banknotes garantiju ir iespējams nopirkt jau lietotu, kas citam iepriekš stāvēja plauktā un noklājās ar putekļiem. Vienreizējai skapīša pieskrūvēšanai pie sienas vai citu mājas darbu veikšanai visbiežāk nemaz nav vajadzīga pilnīgi jauna urbjmašīna. Tādi seni biznesa modeļi kā sludinājumu vietnes un komisijas veikali, visticamāk, turpinās pastāvēt, tomēr domāju, ka "DelfinGroup" varēs piedāvāt cilvēkiem daudz ērtākas iespējas nodot un iegādāties lietotas preces ikdienas vajadzībām. Jau tagad ir virkne klientu, kas ir sapratuši, ka daudz vienkāršāk ir lietoto telefonu atnest mums un uzreiz saņemt naudu nekā likt sludinājumus, atbildēt uz potenciālo pircēju jautājumiem un nest morālu atbildību par to, ka pārdotā manta labi kalpos arī jaunajam saimniekam. Esam sākuši tirgot arī interneta veikalos atgrieztās preces un skatāmies arī citus lietotu mantu iegādes kanālus.

Runājot par tālāko stratēģisko attīstību, "DelfinGroup" noteikti turpinās iet finanšu tehnoloģiju virzienā. Mums ir iespējas uzlabot klientu pieredzi. Tāpēc prognozēju daudz tehnoloģisko inovāciju no "DelfinGroup" puses.

Uzņēmumu iešana biržā ir visai rets notikums Latvijā. Kas mudināja "DelfinGroup" iekustināt visai kluso Latvijas kapitāla tirgu un emitēt akcijas "Nasdaq Riga" biržā?

Esam pārliecināti, ka resursu piesaistīšana kapitāla tirgū ir pareizais uzņēmuma attīstības virziens. Tas samazina starpnieku skaitu un palētina piesaistīto resursu cenu. Pie tam šobrīd ir jūtams arī faktisks biržas un morāls valsts atbalsts. Protams, lai startētu biržā, uzņēmumam ir jābūt iekšēji sakārtotam un ar labu korporatīvo pārvaldību. Uzņēmumam jāstrādā akcionāru labā, nevis, kā dažkārt tas bija novērojams Latvijā, ka menedžments strādāja savam labumam, bet akcionāri savu investīciju augļus nekad īsti neieraudzīja. Ievērojot visus pamatnosacījumus, birža ir ļoti efektīvs veids, kā piesaistīt līdzekļus un kapitālu. Mūsu emisiju organizē ļoti pieredzējuši sadarbības partneri – investīciju banka LHV banka, un konsultē arī zvērinātu advokātu birojs Eversheds Sutherland Bitāns. LHV banka veiksmīgi organizēja arī iepriekšējo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), kad "Nasdaq Riga" biržā startēja "Madara Cosmetics".

Prognozējam, ka mums būs pietiekoši sabalansēts investoru portfelis – būs gan virkne institucionālo investoru, gan arī privātpersonas, kuras redzēs labas investīciju iespējas "DelfinGroup". Šī ir finanšu nozare, kurā konkurences dēļ atsevišķu banku hegemonija nav bijusi liela, un tas savukārt paver plašas iespējas.

Kā kopumā vērtējat finanšu tirgus situāciju Latvijā?

Banku sektorā esmu strādājis vairāk nekā desmit gadus un visai labi to pazīstu no iekšpuses. Latvijā izveidojās visai neveiksmīga situācija, kad, iespējams, kļūdainas uzraudzības dēļ, uzplauka nerezidentu apkalpošana ar visiem šīs nozares riskiem, ieskaitot naudas atmazgāšanas skandālus. Savukārt universālo banku pakalpojumu segmentā izsenis nopietni strādā tikai kādas četras vai piecas bankas. Tirgus konsolidācijas rezultātā pāris bankas ir izvirzījušās līderos, cita starpā diktējot arī visus pakalpojumu izcenojumus. Piemēram, iekšzemes vai SEPA maksājums “pilnīgi nejauši” daudzās bankās maksā 36 eirocentus. Nevis, piemēram, 35 vai 37 eirocentus. Arī banku menedžments un akcionāri neizrāda lielu vēlmi un iniciatīvu kaut ko attīstīt. Gluži pretēji, no dažu lielo banku puses ir sajūta, ka tās drīzāk meklē iespējas iziet no šī tirgus. To būtībā parādīja arī Nordea un DNB banku liktenis, kas faktiski gribēja pamest Baltiju. Tikai Nila Melgaiļa iniciatīva ar Luminor ļāva saglabāties šim spēlētājiem.

Bankām augot lielākām, tām gribas strādāt ar arvien lielākiem klientiem un lielākiem projektiem, bet privātpersonām – samazināt izmaksas, ieviešot lielāku unifikāciju. Iedzīvotāji daudzviet kļūst par situācijas ķīlniekiem – bankas slēdz filiāles, samazina bankomātu skaitu. Finanšu pakalpojumu pieejamība daudzviet Latvijā tāpēc ir ļoti zemā līmenī.

Savukārt "DelfinGroup" ir atradis tādu biznesa modeli, kas uzņēmumam ļauj atvērt arvien jaunas filiāles Latvijā, drīzumā sasniedzot 100. Daudzās mazpilsētās "DelfinGroup" jau šobrīd būtībā ir vienīgais finanšu pakalpojumu sniedzējs. Tajā pašā laikā līdz tuvākajai bankai bieži ir jābrauc vairāki desmiti vai pat simti kilometru. Tādējādi var teikt, ka finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visā Latvijā "DelfinGroup" uzskata par savu misiju.

Vai plānojot attīstīties finanšu tehnoloģiju jomā, tiek apsvērts variants strādāt arī ar blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām?

Cieši sekojam attīstībai šajā nozarē, bet pagaidām te redzam vairāk riskus nekā iespējas potenciāli ienesīgam un ilgtspējīgam biznesa modelim. Piesardzīgus dara arī tas, ka daudzi kibernoziegumi un naudas atmazgāšanas gadījumi notiek, izmantojot blokķēžu tehnoloģiskos risinājumus.

Kāpēc tik maz Latvijas uzņēmumu kotējas biržā?

Ja uz šo jautājumu būtu viena un vienkārša atbilde, tad šis jautājums noteikti jau būtu atrisināts un situācija būtu daudz savādāka. No savas puses varu izteikt vairākas hipotēzes.

Piemēram, lai kapitāla tirgus attīstītos, tam ir nepieciešams sasniegt kritisko apjomu. Latvijā akciju tirgus kapitalizācija ir mazāka par 10% no iekšzemes kopprodukta, bet tepat Zviedrijā – lielāka par 100%! Viens no veidiem, kā šo apjomu iegūt, ir virzot uz biržu virkni valstij piederošu uzņēmumu. Šo uzņēmumu akciju kotācija ļautu sasniegt lielāku kapitāla tirgus likviditāti un piesaistīt nozīmīgāku investoru interesi. Uz šī fona arī citiem investoriem rastos iespēja dzīvīgāk pirkt un pārdot akcijas, tas nodrošinātu lielāku uzņēmumu interesi par biržu.

Otrs apsvērums, kas ietekmē akciju kotāciju biržā, ir uzņēmumu lielums. Latvijā biznesa konsolidācija vēl nav notikusi un lielāko daļu ekonomikas veido salīdzinoši nelieli uzņēmumi. Tādu uzņēmumu, kuriem ir nepieciešami 5-20 miljoni eiro, Latvijā nav daudz. Savukārt nelielam uzņēmumam, kuram no kapitāla tirgiem nepieciešams, piemēram, viens miljons eiro, visu biržas prasību izpildīšana un tālāka ievērošana ir pārāk smagnējs un beigās – dārgs pasākums. Priecē, ka pēdējā laikā kotācijai biržā ir parādījušies valsts atbalsta instrumenti. Piemēram, no 2020. līdz 2023. gadam ir pieejama jauna ES fondu atbalsta programma "Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos", kas paredz biržā kotēt 15 jaunus uzņēmumus.

Treškārt, ir runa par korporatīvās pārvaldības briedumu – lai uzņēmumam ir neatkarīgs menedžments, attīstīts pārraudzības mehānisms, budžetēšanas un atskaitīšanās kultūra, auditēta un caurspīdīga grāmatvedība. Latvijas uzņēmumi salīdzinājumā, piemēram, ar Igauniju, ilgāk ir sēdējuši pelēkajā zonā un nav novērtējuši labas korporatīvās pārvaldības priekšrocības.

Es gan jūtu, ka pēdējā gada laikā ir notikusi zināma domāšanas veida maiņa un tuvāko gadu laikā mēs visdrīzāk sagaidīsim virkni Latvijas uzņēmumu, kas startēs biržā un aizņemsies kapitāla tirgos. Jāsaprot, ka tur ir ārkārtīgi daudz brīvas naudas un bankas kā vidutājas ne vienmēr ir nepieciešamas. Vājā konkurence banku starpā ir novedusi pie tā, ka to piedāvātie finansēšanas nosacījumi ļoti bieži nav pievilcīgi – iegūt finansējumu kapitāla tirgos var daudz efektīvāk.

Citi šobrīd lasa

Kādām veselības likstām var palīdzēt parastākā soda, un kāpēc tā jālieto ar piesardzību?
"Costa Concordia" - vēsturē lielākā pasažieru kuģa katastrofa. Kapteinis pameta cilvēkus likteņa varā
"Cilvēki sevi ir pārmazgājuši un atmazgājuši!" - atklāta intervija ar ādas ekspertu Jāni Ķīsi 8