"Rīgas Satiksmes" ūdeņraža trolejbusi bieži sagādā tehniskas ķibeles
16 miljonus eiro vērtais ūdeņraža trolejbusu projekts vairākkārt atlikts tehniksu ķibeļu dēļ. Izrādās, ka seciāli uzbūvēto ūdeņraža uzpildes staciju nav tik viegli savienot ar pašiem transportlīdzekļiem, vēsta TV3 ziņas.
Pirmo miljonu vērto ūdeņraža trolejbusu uz Rīgu atveda jau 2018. gada novembrī, bet pa Rīgu pirmie specializētie trolejbusi sāka pārvietoties vien pagājušā gada martā.
Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (V) pauž bažas par projektu, jo ūdeņraža trolejbusi jau tagad ir bieži jāremontē.
“Jāņem vērā, ka viņiem vēl ir garantijas periods, bet ar viņiem regulāri ir tehniskas problēmas,” stāsta Ķirsis. “Līnijā pastāvīgi var dabūt kādus sešus septiņus, un vairāki vienkārši stāv dīkstāvē.”
Pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” bažas noraida, uzsverot, ka ūdeņraža tehnoloģija vēl strauji attīstās un remonti neesot nekas neparasts.
“Kā jau jebkurai tehnikai ar jaunu tehnoloģiju, kas šajā gadījumā ir ūdeņradis, ir arī nedaudz vairāk defektu un neplānotu remontu, attiecīgi arī šo trolejbusu dīkstāves,” stāsta “Rīgas Satiksmes” valdes loceklis Andris Lubāns. “Šie trolejbusi pilnīgi noteikti turpinās braukt pa Rīgas ielām, tie ir pilnvērtīgi trolejbusi un tā ir tikai neliela daļa no visa parka, mums ir vairāk nekā 270 trolejbusu vienības, ikdienā ekspluatējam 180, tad šie 10 ir tikai neliela daļa.”
Rīgā īstenotais projekts ir starptautisks un tajā piedalās seši partneri no trim valstīm: Latvijas, Igaunijas un Nīderlandes. 50% no izmaksām finansē Eiropas Savienība.
Rīgas vicemērs pauž cerību, ka nākotnē galvaspilsētas ielās aizvien vairāk redzēsim sabiedrisko elektrotransportu. Tādu kā hibrīdu starp trolejbusu un autobusu, kas daļu maršruta var braukt pievienots pie vadiem, bet daļu autonomi, izmantojot akumulatora enerģiju. Šāds variants būtu ļoti piemērots, lai iedzīvotājus nogādātu, piemēram, no pilsētas centra uz Ikea Stopiņu novadā.
Plašāk augstāk pievienotajā sižetā.
