Valsts prezidents: īstenojot savienojamības projektus, zaļo un digitālo dienaskārtību, Eiropa var stiprināt savu līderību pasaulē

Viņš akcentēja Trīs jūru iniciatīvas platformu kā iespēju ekonomikas projektu un zaļo tehnoloģiju attīstībai, un ka Eiropas kopējai attīstībai šī platforma, kas uzlabo visa veida savienojamību starp Baltijas, Melno un Adrijas jūrām transporta, enerģētikas, digitālajā jomā, ir ļoti svarīga.

"Latvija, gatavojot nākamo iniciatīvas samitu 2022. gadā, dos būtisku ieguldījumu šī mērķa labā," uzsvēra Valsts prezidents.

Levits tāpat atzīmēja, ka Eiropa šodien ir viens no pasaules līderiem ekonomikā, tāpat arī klimata pārmaiņu jautājumos, tomēr tai jāstiprina politiskā līderība pasaulē. "Eiropa un ASV ir līderu vidū pasaules ekonomikā, un, lai arī esam divi dažādi pasaules spēlētāji, mums ir kopīgas transatlantiskās intereses," sacīja Valsts prezidents.

Uzstājoties konferencē, Levits uzsvēra, ka pirms 30 gadiem Baltijas valstis bez augstu tehnoloģiju palīdzības spēja izveidot Baltijas ceļu, spēja vienoties kopīgam mērķim, izvirzīt patiesus līderus no sava vidus un atgūt neatkarību.

"Pirms 30 gadiem mēs apzināti izvēlējāmies izkļūt no Padomju Savienības. Mūsu neatkarības līderi, mūsu kolektīvie Baltijas tautu centieni mainīja pasaules karti, un es uzsveru - tas notika nevis PSRS sabrukuma dēļ, bet gan mūsu neatkarības kustību apzinātas, koordinētas rīcības dēļ," teica Levits.

Amatpersona, atbildot jautājumu par digitālās savienojamības nākotni Eiropā, akcentēja nepieciešamību steidzami strādāt ar tehnoloģiju tiesiskajiem aspektiem. "Mums ir jābūt pilnīgi skaidram, ko vēlamies ar tehnoloģijām sasniegt un kā tas ar tiesisku regulējumu tiek noteikts. Mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka nevis tehnoloģijas vada cilvēku, bet mēs joprojām kontrolējam tās," teica Levits.

Bez Latvijas Valsts prezidenta diskusijā piedalījās arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, bijušais "Deutsche Bahn AG" valdes locekle Sabīna Ješke un "Swedbank" vadītājs Jenss Henriksons.