Speciālists skaidro: vai tiešām siekalu testos grib nozagt mūsu bērnu unikālo DNS

Šlesera partijas “Latvija pirmajā vietā”  biedre Natālija Magazeina sociālajos tīklos uztraukti raksta: “Nedosim bērnus par laboratorijas žurkām!”. Vēl vienas populistiskas partijas – eiroskeptiķu Rīcības partijas – pārstāve Ilga Rascevska uztraucas: “…bērnu siekalu paraugi, kuri no augusta beigām fūrēm tiks vesti uz laboratorijām, ir arī ģenētiskā materiāla paraugs”. Antivakseru mītiņā Jēkabpilī viens no “neērtajiem jautājumiem” bija: “Kāpēc vajadzīgi siekalu testi? Tie taču satur mūsu DNS, kas ir konfidenciāla informācija”.

“Kreisās manipulācijas” nav paredzētas

Protestētāju bažas formulētas sauklī: “Vecākiem nevajag pieļaut bērniem nodot Covid-19 siekalu testus, jo siekalu testos tiks noņemti DNS paraugi, kuri tiks vesti uz laboratorijām kā ģenētiskā materiāla bioloģiskie paraugi”.

Jauns.lv interesējās, vai tik tiešām šādā veidā var iegūt bērnu DNS paraugus, un kādēļ tie vispār nepieciešami, ko tad nelabu ar tiem var izdarīt?

Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga Jauns.lv norādīja, ka šādas manipulācijas ar skolēnu siekalu testiem nav paredzētas: “Izmeklējamais materiāls tiek izmantots tikai noteiktam mērķim - Covid-19 infekcijas testēšanai. Siekalu paraugi tiek apstrādāti tikai laboratorijās”.

Pie tam jāuzsver, ka visas šīs laboratorijas atrodas Latvijā, un neviens noņemtos testa paraugus negrasās vest pāri valsts robežai.

Prasti runājot – pilnīgi murgi!

Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Laboratorijas dienesta vadītājas vietnieks Juris Šteinbergs Jauns.lv pastāstīja:

“Protestētāju bažas droši vien skaidrojamas ar to, ka no cilvēka siekalām var izolēt cilvēka paša DNS (dezoksiribonukleīnskābe), un ar to veikt visdažādākos izmeklējumus - siekalās vienmēr būs mutes epitēlija šūnas, no kurām var izolēt cilvēka DNS, un to pētīt, izmeklēt un daudz ko citu ar to darīt. Daudzas laboratorijas izmanto siekalu paraugus un uztriepes no mutes DNS izmeklējumiem. Bet šajā gadījumā nolūks paraugu ņemšanai ir pavisam cits – konstatēt, vai tur ir vai nav vīruss. No šiem paraugiem netiek izolēta cilvēka genomiskā DNS, bet gan vīrusa RNS (ribonukleīnskābe), jo SARS-CoV-2 vīrusa genoms sastāv no RNS, nevis DNS. Iegūst attīrītu RNS un tad ar specifiska testa palīdzību nosaka, ir vai nav SARS-CoV-2 vīrusa RNS šajā paraugā.

Neredzu ne mazāko iemeslu, kāpēc siekalas būtu jāizmanto kādiem citiem testiem, kāpēc lai šajās siekalās meklētu vēl kaut ko? Turklāt, lai taupītu līdzekļus, siekalu paraugus parasti apvieno - pa desmit, reizēm pat divdesmit. Respektīvi, mums ir Anniņa, Jurītis, Pēterītis, Lienīte un tā tālāk. No visu desmit bērnu siekalu paraugiem ņem nelielus daudzumus (parasti 100 mikrolitru), tos apvieno vienā paraugā un tad veic testēšanu ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PCR) metodi.

Ja šajā “kopīgajā paraugā” neatrod vīrusu, tad ir skaidrs, ka nevienam no šiem desmit bērniem tā nav. Ja apvienotajā paraugā to konstatē, tad jau visus desmit testē katru atsevišķi. Ja šādā apvienotā paraugā “samiksēti” kopā visi šie desmit cilvēki, tad neredzu ne mazāko jēgu, lai kāds baidītos, ka ar šādu paraugu kāds varētu ko ļaunprātīgi izdarīt.
Ir dzirdētas runas, ka tagad visus šos paraugus iekļaus kādā genoma datu bāzē un tā tālāk. Mīļie cilvēki, visā pasaulē un arī Latvijā šajā jomā ir ļoti stingri likumi. Neviena cilvēka paraugu (runa ir par genomiskiem paraugiem) nedrīkst ne iekļaut kādās datu bāzēs, ne pētīt bez šī cilvēka piekrišanas. Un gan zinātnieki, gan mediķi to ļoti stingri ievēro”.

Šādas antivakseru bažas Šteinbergs dēvē par “pilnīgiem murgiem”. DNS izolēšana ir pietiekami smalka un sarežģīta, lai kādam to gribētos darīt “tāpat vien”, skaidro bioloģijas zinātņu doktors un piebilst: “Godīgi sakot, nevaru iedomāties – ar kādu mērķi? Iegūt kāda cilvēka DNS nejaukiem nolūkiem, piemēram, lai viltotu kādus pierādījumus – atstāt slepkavības vietā šī cilvēka DNS, siekalas vai asinis, to varētu saprast, tas ir teorētiski iespējams, bet mēs taču runājam par bērniem”.