Latviešu mikrobu mednieka grāmata novērtēta pasaulē

Grāmata tapusi ātrā tempā, janvārī Raimonds sāka rakstīt, maijā jau bija pieejama lasītājiem. Latvijā to izdeva apgāds “Mansards”. “Domas un pavedieni veidojās gadiem, tādēļ uzlikt to visu uz papīra bija gana vienkārši,” “Kas Jauns Avīzei” teic profesors. Uz jautājumu, vai bijis viegli sarežģīto pasniegt vienkārši, Sīmanis atbild: “Alberts Einšteins reiz teica: “Ja jūs nevarat kaut ko izskaidrot vienkārši, jūs pats to pietiekami labi nesaprotat!””

Dižpārdoklis Austrālijā

To novērtējuši arī ārzemju lasītāji. Jūlija beigās iznākusī angliskā versija “Life Through The Eyes Of A Microbe” pasaules interneta lielveikalā “Amazon” kļuvusi par dižpārdokli Austrālijā –populārzinātniskās molekulārās bioloģijas kategorijā. Ar šo kontinentu Raimondam ir sena saikne – tieši Austrālijā viņš ir smēlies zinības infektoloģijā.

Grāmatas pamatdoma ir vienkāršā, saprotamā valodā izglītot lasītāju, kāda ir realitāte, kurā mēs dzīvojam. Gan mums apkārt, gan mūsos pašos ir milzum daudz mikrobu, daļa tādu, bez kuriem nevaram iztikt, daļa nepavisam ne draudzīgi.
Grāmatas pamatā ir stāsts par it kā spēcīgu cilvēku, nosauktu par Robertu, kurš nonāk slimnīcā, jo nav vakcinējies un ir piekopis ne pārāk veselīgu dzīvesveidu.

“Mikrobi sniedz viņam mācību par realitāti, stāsta, kā nenonākt šādās nepatikšanās. Lai uzzinātu, vai šī mācība konkrētajam cilvēkam nāk par vēlu, ir jāizlasa grāmata un jāizdara secinājumi,” teic profesors, kurš savā darbā uz cilvēku un pasauli palūkojies ar mikrobu acīm.

“Grāmata manā skatījumā ir stabils, uzticams un vērā ņemams informācijas nesējs. Saprotu, ka to izlasīs ne visi, taču tā pavisam noteikti veicinās sarunāšanos par tēmu. Aptuveni piecus gadus manī mājo pārliecība, ka ir nepieciešamība sarežģītus procesus, zinātnes atklājumus laikus skaidrot saprotamā veidā. Pēdējos gados cilvēki kļūst arvien pārliecinātāki par to, ka mēs varam mierīgi sevi nošķirt no dabas, no procesiem, kas notiek visapkārt,” Sīmanis par savu uzdevumu uzskata paskaidrot cilvēka vietu šajā pasaulē.

Ārvalstu pieredze

Savas zināšanas profesors ir kaldinājis desmitgadēm ilgi. “Esmu beidzis Stradiņa universitāti deviņdesmitajos gados, tajā laikā tas vēl bija Rīgas Medicīnas institūts. Pievērsties infektoloģijai mani tolaik pamudināja iespēja turpināt izglītību Austrālijā. Piedalījos konkursā, nokļuvu tur, veselu gadu slimnīcā biju rezidentūrā. Tur arī apguvu visas svarīgākās lietas par mikrobiem un infekcijām. Tā nu jau 30 gadu esmu saistīts ar šīm lietām,” stāsta Sīmanis.

Pieredze ārvalstīs, īpaši strādājot ar HIV/AIDS pacientiem, lieti noderējusi, atgriežoties Latvijā un sadarbojoties ar vietējiem mediķiem: “Esmu savām acīm redzējis, kā viena saslimšana 30 gadu laikā pārtop no kaut kā samērā šausmīga un nāvējoša līdz tādai, var teikt, pierastākai kaitei, kura, pateicoties medicīnas zinātnes sasniegumiem, zālēm, nu ir skatāma kā hroniska infekcijas slimība.”

Ārzemēs gūta arī daudz plašāka izpratne par to, kā rietumvalstīs strādā farmācijas kompānijas. Atgriežoties Latvijā, Sīmanis sāka strādāt Šveices firmā “F. Hoffmann-La Roche Ltd”. “Darbs šajā industrijā ir ļāvis man pozitīvi ietekmēt to, kā Latvijā veidojās izpratne par infekcijas slimībām un to ārstēšana,” saka profesors.

Mācības vēl pirms kaujas ar kovidu

Jau 16 gadus Sīmanis strādā Stradiņa universitātē, lasot lekcijas studentiem. Pirms pieciem gadiem profesors kopā ar kolēģiem infektologiem izveidoja mācību semināru, kurā runāts par dzīvībai bīstamām slimībām, pandēmijām un bioterorismu – lai būtu soli priekšā notikumiem.

“Mēs jau tolaik, vēl pirms Covid-19, ar studentiem apguvām procedūras, kuras nepieciešamas darbam pandēmijas apstākļos – ģērbāmies speciālajos tērpos, mācījāmies rīkoties krīzes situācijās. Tolaik iespaidojāmies un vadījāmies pēc tā laika aktualitātēm – Ebolas vīrusslimības plašā uzliesmojuma Āfrikā, draudošās putnu gripas pandēmijas un strauji pieaugošajiem bioterorisma draudiem. Tolaik bažījāmies par iespēju, ka Ebolas vīrusslimība parādīsies arī Latvijā,” stāsta Sīmanis.

Par pēdējo vairāk nekā pusotru gadu viņš saka: “Ja runājam par Covid-19 – speciālistiem kopumā šī pandēmija nav pārsteigums. Ir skaidrs, ka cilvēcei ik pa laikam būs šāda veida izaicinājumi – jautājums bija, kad, kāds vīruss. Izrādījās, ka tas ir otrais SARS koronavīruss (SARS-CoV-2).”

Pandēmija un infodēmija

Par vienas daļas bezatbildīgo attieksmi pret Covid-19 Sīmanim ir konkrēts viedoklis: “Pārāk labas dzīves dēļ esam kļuvuši par tādu kā brīvdomātāju sabiedrību šajos jautājumos. Apstākļi mums ļauj maldīties neskaitāmos informācijas avotos, kuri ir pārpildīti ar dezinformāciju un nepamatotiem apgalvojumiem par šo infekciju. Netrūkst cilvēku, kuriem palaimējies neizjust, ko šī slimība spēj nodarīt pašam vai tuviniekam, un viņi izvēlas ignorēt reālos apstākļus, kuri skar citus.”

Sīmanis piekrīt, ka tos, kuri izvēlas ticēt viltus ziņām, ietekmē arī ierobežojumi: “Salīdzinoši brīvai, labklājību baudošai sabiedrībai, kāda esam, pēkšņa rīcības brīvības ierobežošana ir grūti pieņemama. Dabiski, ka rodas pretošanās šādam stāvoklim, nevēlēšanās to atzīt par pamatotu. Šim visam tad pievienojas populistiski politiķi.”

Profesors uzsver: “Mums ir neticami paveicies, ka zinātniekiem izdevies tik īsā laikā izstrādāt vakcīnu pret Covid-19. Tas ir milzīgs sasniegums, kuram pāri krīt dezinformācijas un nepatiesību ēna.”

Viņam ir paveicies ar labu izglītību medicīnā un nerodas papildu jautājumi par vakcīnu: “Vakcinējos pie pirmās iespējas, jo nav citu argumentu, ja runa ir par manu izdzīvošanu. Risks iekulties pamatīgās nepatikšanās vai pat nomirt ir nesalīdzināmi lielāks, “dabiski izslimojot” Covid-19 nekā vakcinējoties. Mēs dzīvojam tik labā un drošā pasaulē, pateicoties zinātnes sasniegumiem. Mūsdienu cilvēkam, kuram nav pietiekamas izpratnes, kas ir vīruss, Covid-19 un vakcīna, atliek vien uzticēties medicīnas zinātnei.”

Koronavīrusam patīk nepatiesība

Tikmēr cilvēki, kuriem izpratne balstās nepatiesā, izkropļotā informācijā, pēc Sīmaņa vārdiem, nereti pieņem nepareizus lēmumus – ne tikai par vakcināciju, bet arī masku valkāšanu, roku mazgāšanu, elementāro higiēnu, distancēšanos.

“Šādi ļaudis balsta savu rīcību nevis racionālos apsvērumos, lai maksimāli palielinātu savu iespēju izdzīvot pasaulē, kurā tomēr dominē mikrobi, tostarp vīrusi, bet gan dažādu nekompetentu cilvēku izdomātā nepatiesībā, bieži arī emocijās.

Koronavīrusam tādi pret Covid-19 neaizsargāti indivīdi patīk, jo tikai tā tas var turpināt savu uzvaras gājienu pa pasauli.”
Tikmēr Sīmanis atgādina, ka virtuālajā pasaulē, dažādās digitālās ierīcēs un vēl nez kur no dabas mums neizdosies noslēpties: “Mēs esam gana trausla suga – viena no daudzām, kuras mīt uz šīs planētas.”