Bijušā ZVA vadītāja Henkuzena nonākšana amatā norāda uz problēmām likumos
Bijušā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītāja Svena Henkuzena nonākšana šajā amatā 2015. gadā atklāj trūkumus regulējumā, kas nosaka valsts aģentūru vadītāju iecelšanas kārtību.
Šāds secinājums izriet no Valsts kancelejas veiktā izvērtējuma par Henkuzena iecelšanu ZVA direktora amatā tiesiskumu, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Jau ziņots, ka valdība šā gada 5. maijā atbalstīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītu lēmumprojektu par Henkuzenam piemērojamo disciplinārsodu, kas paredz Henkuzenu pazemināt amatā uz trīs gadiem par Veselības inspekcijas vadītāja vietnieku. Vienlaikus valdība uzdeva Valsts kancelejai izvērtēt Henkuzena iecelšanas ZVA direktora amatā tiesiskumu.
Aģentūras LETA rīcībā esoša informācija liecina, ka valdībai radās bažas par to, vai Henkuzens 2015. gadā ZVA vadītāja amatā nonācis tiesiski, proti, vai pieticis ar toreizējā veselības ministra Gunta Belēviča lēmumu iecelt Henkuzenu ZVA direktora amatā, vai tomēr bijis nepieciešams arī valdības lēmums.
Vērtējot situāciju, Valsts kanceleja norāda, ka Henkuzens amatā tika iecelts, pamatojoties uz Valsts civildienesta likumā, Publisko aģentūru likumā un ZVA nolikumā noteiktā.
Valsts kanceleja secina, ka Publisko aģentūru likums paredz citādāku valsts aģentūru direktoru iecelšanas amatā kārtību, nekā Valsts civildienesta likums, proti, Publisko aģentūru likums neparedz, ka ministra pārraudzībā esošas valsts aģentūras direktors pirms iecelšanas amatā būtu apstiprināms Ministru kabinetā.
"Izmantojot gramatisko interpretācijas metodi, secināms, ka valsts aģentūras direktors izraugāms konkursa kārtībā un viņu amatā ieceļ atbildīgais ministrs uz pieciem gadiem," norāda Valsts kanceleja.
Savukārt, ja tiek piemērots Publisko aģentūru likums, Valsts kancelejas ieskatā, ZVA direktors bija jāizraugās atklātā konkursā un tas amatā bija jāieceļ veselības ministram bez apstiprināšanas Ministru kabinetā. Veselības ministrijas (VM) atbildē Valsts kancelejai norādīts, ka VM rīcībā nav informācijas, kāpēc 2015. gadā netika rīkots konkurss uz ZVA direktora amatu un kāpēc Henkuzens tika pārcelts ZVA direktora amatā, jo "lēmumus par minētājiem jautājumiem pieņēma amatpersonas, kuras šobrīd ministrijā nestrādā".
Vienlaikus Valsts kanceleja secina, ka, ja uz valsts aģentūru direktoriem un valsts civildienesta ierēdņiem ir attiecināma Valsts civildienesta likuma norma par pārcelšanu citā amatā valsts interesēs, tad nav pamata nepiemērot Valsts civildienesta likumā noteikto, ka iestādes vadītāja amatā ieceļ ministrs pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Vienlaikus izvērtējumā Valsts kanceleja arī norāda uz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2020. gada 25. jūnija spriedumu lietā par to, vai ekonomikas ministrs, neizsludinot atklātu konkursu uz vakanto valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" direktora amatu, bija tiesīgs ar rīkojumu pārcelt personu aģentūras direktora ierēdņa amatā. Tiesa secināja, ka pārcelšana ir bijusi tiesiska.
"Ievērojot tiesas konstatēto un secināto, jāsecina, ka Henkuzenu varēja iecelt amatā pēc pārcelšanas," atzīst Valsts kanceleja.
Valsts kanceleja rezumē, ka Publisko aģentūru likuma regulējums par valsts aģentūras direktora izraudzīšanās un apstiprināšanas kārtību ir neviennozīmīgs.
"Ievērojot minēto, tiesiskās skaidrības labad Valsts kancelejas ieskatā ir nepieciešams precizēt Publisko aģentūru likuma 9. pantu, paredzot, ka, ja valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, tad viņu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā," atzīst Valsts kancelejā.
Tādējādi ar grozījumiem Publisko aģentūru likumā iecerēts paredzēt iespēju ierēdni iecelt amatā, neizsludinot atklātu konkursu, kā arī pārcelšanas pamatojums varētu būt ierēdņa motivēts lūgums.
