Alūksnes pilī restaurēti mūzikas saloni
Alūksnes Jaunajā pilī pēc restaurācijas atklāti divi mūzikas saloni – Klavieru un Ērģeļu istaba.
Pils būvniecība datēta ar laika posmu no 1859. līdz 1863. gadam, kad Alūksnes muižā saimniekoja Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs. Pils celta vēlās Tjūdoru neogotikas stilā un ir viens no ievērojamākajiem šā arhitektūras stila pieminekļiem Latvijā. Virs galvenās ieejas zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis, iekštelpās skatāmi dažādu stilu sienu un griestu gleznojumi.
Atklājas jaunas detaļas
Atjaunotie saloni priecē un pārsteidz ar iluzoriem gleznojumiem, okera ierāmējumu, smalkiem rakstiem rotātām melnām durvīm, gleznojumiem ar grifiem. Visas šīs detaļas, kas atklājušās restaurācijas darbu laikā, apstiprina jau agrāk izteiktos vēsturnieku secinājumus, ka barons Aleksandrs fon Fītinghofs bijis progresīvs un īstenojis oriģinālas un pārdrošas idejas gan pils iekštelpās, gan muižas parkā.
Restaurāciju veica Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālais uzņēmums Rokajs, projektu izstrādāja un autoruzraudzību nodrošināja Arhitektes Ināras Caunītes birojs.
Darbs nebija vienkāršs
Restauratoru uzdevums bija noņemt krāsu uzslāņojumus, lai atsegtu oriģinālos gleznojumus, konservēt un daļēji restaurēt tos. Darbs nebija vienkāršs, jo gleznojumu saglabātības stāvoklis bija trausls, vietumis tie savulaik bojāti, ierīkojot elektrības vadus.
Restaurētas durvis starp Klavieru un Ērģeļu istabu, bet durvis Klavieru istabas austrumu sienā pārceltas to vēsturiskajā vietā. Ērģeļu istabā nojaukta padomju laikos būvētā starpsiena, kas sadalīja telpu divās daļās, vēsturiskā vietā atjaunotas durvis uz blakus zāli. Atjaunota sienu apakšējo un augšējo daļu greznojusī koka panelējuma imitācija. Klavieru istabu pēc restaurācijas rotā elektrificēta neogotikas stila formās veidota 30 sveču lustra. Interjera veidošanā atbalstījis mākslas zinātnieks Dainis Bruģis un restaurācijas firma Intarsija.
Atkal skan senais flīģelis
Restaurēts arī vēsturiskais Alūksnes muzeja krājumos uzglabātais Leipcigas firmas "J. Blüthner" koncertflīģelis, tapis ap 1853.–1854. gadu. Pēc atjaunošanas Ugāles ērģeļbūves darbnīcā pie izcilā meistara Jāņa Kalniņa flīģelis atguvis sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti un atkal skanēja atklāšanas sarīkojumā, kad atskaņots jaundarbs Helēnas dziedājums, veltīts Marienburgas pēdējai baronesei Helēnai.
Turpmāk to atskaņos Klavieru istabas multimediālajā ekspozīcijā Leģendas stāsts par Fītinghofu dzimtu. Tā dzejprozas autore ir Andra Ugāre (Manfelde), mūzikas autors – Artis Gāga.
Darbi veikti ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 630 verstis pilnas sajūtām atbalstu.