Kur aiziet un ko redzēt? Interesantas un neparastas izstādes: lidojošā tautumeita, jaunais zelts un ceļojums laika mašīnā

Savukārt, piedaloties starptautiskajās Hanzas dienās, Rīgas mākslas telpa piedāvā atrast „jauno zeltu”. Kāds tas ir vai varētu būt, jādodas lūkoties katram pašam, jo izvēles iespējas ir vairākas. Toties Hanzas savienības klasisko zeltu – tradicionālo vizuālo mākslu varēsim ieraudzīt Pēterbaznīcas Gaiļa zālē, bet dievnama lielajā zālē mūsu pašu klasiskās vērtības - jau septītā konkursa “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” izstāde. Turpat netālu - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Latvijas keramikas biennāles programmas ietvaros notiek Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “Creo ergo sum” jeb “Radu, tātad esmu”.

* Rīgas Pēterbaznīcā (Reformācijas laukumā, Vecrīgā) līdz 17. oktobrim skatāma pēc kārtas jau septītā “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” izstāde. Šogad ainavu glezniecības konkursam tika iesniegti 103 mākslinieku 174 darbi, no kuriem žūrija izstādei izraudzīja 88 autoru darbus. Ievērojamā latvieša ainavista Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) vārdā nosauktās balvas mērķis ir veicināt mākslinieku interesi izcelt Latvijas ainavas glezniecības nozīmi mūsdienu mākslā. Galvenās balvas laureāta vārdu gan uzzināsim tikai septembrī – Jāzepa Pīgožņa dzimtajā pusē - Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā, kad 15. septembrī māksliniekam būtu apritējusi 87. dzimšanas diena.
 
Žūrijas priekšsēdētāja Agra Ritiņa par šī gada izstādes kopainu saka: “Izstādē pārstāvēti dažādu vecumposmu Latvijas autori, kas glezno eļļas, akrila un akvareļtehnikās. Pārsvarā dominē eļļas glezniecība. Latvijas ainava ir atspoguļota lielos un mazos stilistiski dažādos darbos. Caur gleznām skatītājam būs iespēja būt pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā. Sajust klusumu un mieru. Izjust dabas krāsu un ritmu dinamiku. Būt pilsētu ielās, pagalmos, vērot jumtus vai būt kādā lauku ainavas plašumā vai dabas nostūrī. Tik daudzveidīgi ir šīs izstādes darbi, kuros ir atspoguļota dažādā Latvija!”

Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā pasniegšanu 2015. gadā iedibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas Pēterbaznīcas pārvaldi, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu, un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču, un māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli. 

Šogad žūrijā darbus vērtēja: žūrijas priekšsēdētāja, māksliniece Agra Ritiņa (Jāzepa Pīgožņa galvenās balvas laureāte 2020. gadā), profesors Aleksejs Naumovs, mākslinieki Laura Pīgozne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, kā arī mākslinieki Anda Munkevica, Jānis Strupulis un Einārs Kvilis. Sīkāk internetā: peterbaznica.riga.lv.

* Olaines Vēstures un mākslas muzejā (Jelgavas ielā 9/37) līdz 11. septembrim skatāma jaunā un ambiciozā Rīgas porcelāna trauku kolekcionāra Teo Ralfa Jēkabsona izstāde “Lidojošā tautumeita”. Lai gan izstādes autoram 18. dzimšanas diena vēl tikai gaidāma, viņš jau izveidojis vairāk nekā 1000 dažādu Rīgas porcelāna trauku kolekciju. “Viņš ir neparasts jaunietis, un viņa aizraušanās ar kolekcionējamiem traukiem ir tik liela, ka viņš spēj nosaukt servīzes vai trauka nosaukumu, formas un dekora autoru un aptuveno ražošanas gadu, vien uzmetot tam īsu skatu,” informē Olaines muzejs.

Pats kolekcionārs stāsta: “Ar Rīgas porcelānu aizraujos kopš 2015. gada. Tad, kad ievēroju vecos fabrikas korpusus, kuri vēlāk tika nojaukti. Tik ļoti vēlējos vienu formiņu, kurā varētu atliet porcelāna masu. Tas šķita kaut kas maģisks! Pāri rūpnīcas žogam varēja saskatīt Viktorijas, Siguldas un Ilonas servīžu formas, kuras arī ir vismīļākās. Atceros Tautumeitas servīzi pamestās fabrikas rūtīs, kuru vēlāk kādā antikvariātā iegādājās mana draudzene. Tā to arī iesaucām par “lidojošo tautumeitu”, kura lido pār Rīgu. Es mīlu mūsu galvaspilsētu un Latviju! Meklējot un pārskatot krājumus, daudzus traukus pārmantoju no savas vecmammas un radiniekiem, kuri ir devuši tautā pazīstamām servīzēm unikālus gleznojumus vienā eksemplārā.

Pētot porcelānu, iepazinu fabrikas korpusus Lēdurgas ielā, kuros vēl atradās nepabeigtā produkcija. Nemaz necerēju uz tādu brīnumu kā servīze “Gauja”, un vēl simts eksemplāros! Reiz man kāds trauku tirgonis teica: pat par naudiņš tu nekad nedabūsi “Gauju” un “Tautu”, nu re, kādus jokus izspēlē dzīve! Iepazinos ar Ilgas Dreiblates servīzi “Līva”, kura ir saražota niecīgā skaitā. Čakli vācu porcelānu, meklējot porcelāna rūpnīcas un vecmammas māsas darba vietas šarmu, kurš vien ir palicis bildēs, darbos un traukā. Rīgas porcelāns ir unikāls”.

Olaines Vēstures un mākslas muzejā šī ir pēdējā izstāde pirms Lielās zāles rekonstrukcijas, kurā tiks izveidota ekspozīcija, kas būs veltīta akciju sabiedrībai “Olainfarm” un tās ilggadējajam vadītājam Valērijam Maliginam. Ņemot vērā, ka zāle būs slēgta mainīgajām izstādēm vairākus gadus, noslēdzošajai izstādei bija jābūt pavisam īpašai un aizraujošai. Tieši šie ir vārdi, kas pirmie nāk prātā aplūkojot Teo Ralfa Jēkabsona kolekciju. Sīkāk internetā: www.olainesmuzejs.lv.

* Jelgavas novada Glūdas pagasta Nākotnē (vidējās un vecākās paaudzes ļaudis atceras – tas ir tur, kur kādreiz atradās slavenais kolhozs “Nākotne”) izveidots piedzīvojumu un iedvesmas Nākotnes parks ar senlietu krātuvi un meistarotavu “Laika mašīna”, kurā senlietas var ne tikai aplūkot, bet arī aptaustīt un pat izmēģināt. Tur tiek piedāvāts spert vairākus soļus pagātnē. Tā, piemēram, Laika mašīna var iepazīt:

- joprojām strādājošu telefonbūdiņu (no 1952. gadā ražotās telefonbūdiņas, kurā iebūvēts 1970-to gadu taksofons, var piezvanīt saviem draugiem un radiem). Senā telefonbūdiņa uz Zemgales plašumiem ceļu mērojusi no Daugavpils, kur to no nonākšanas metāllūžņos pārmaiņu laikos paglāba kāds kolekcionārs; - logus ar senatnes auru, kas atceļojuši no vēsturiskās Liepājas Eļļas ekstrakcijas fabrikas (tajos joprojām ir oriģinālie stikli); - īstu kosmonautu ķiveri, kuru pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izmantoja virsskaņas lidmašīnu piloti, kas lidoja tuvējā kosmosā; - omulīgas formas 1957. gadā ražoto omas ledusskapi “Dņepr”; - “koka” “Iž” motociklu (spožo un izskatīgo 1949. gada dzelzs rumaku tautā tā gaitas dēļ iesauca par koka ižu). Un vēl:

- visdārgāko padomju laika televizoru, jo to no Latgales uz Zemgali atgādāja ar helikopteru; - simtgadīgu frizieru salona aprīkojumu; - minikrāsniņu, kas savulaik īpašu uzmanību izpelnījās rūdītu ceļotāju vidū, jo to izmantoja telts uzsildīšanai; - aptiekas skapi ar pievienoto vērtību (restaurējot milzīgo un tumšo koka skapi, tajā atrada slēptuvi ar naudu – 1722. gada monētām; - gramofonu, kas bija tipisks zaļumbaļļu 20. gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados atribūts.

Būs vēl daudz citu interesantu lietu - mopēds “Rīga 12”, 140 gadus veca ar tvaiku darbināma virpa, simtgadīga metālgriežamā giljotīna, 1885. gada Karostas trepes… Iepriekšēja rezervācija pa tālruni 25713949 (adrese: “Industriālais parks”, Glūdas pagasts). Biļešu cenas: 8 eiro, ģimenes biļete (atkarībā no cilvēku skaita) – 22-28 eiro (biļetes cenā ir iekļauta ekskursija, kā arī vietējo produktu degustācijas). Sīkāk internetā: www.nakotnesparks.lv.

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) līdz 3. oktobrim 3. Latvijas keramikas biennāles programmas ietvaros skatāma Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “Creo ergo sum” jeb „Radu, tātad esmu”, kura tapusi sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko Mākslas centru un Latvijas Laikmetīgās keramikas centru. Tajā attēlota 21. gadsimtā pasaulē vērojamā augošā keramikas medija popularitāte laikmetīgās mākslas jomā.

„Raksturojot aktuālo keramikas renesansi, vizuālās mākslas pētnieki to sauc par “jauno video” un “desmitgades garšu”. Baltijas valstīs šis radošās izpausmes veids vienmēr ir bijis vēsturiski būtisks, bet pēdējā desmitgadē tas iegūst jaunu, plašāku skanējumu. Latvijā ik gadu tiek rīkoti nozīmīgi keramikas pasākumi, atsevišķu autoru darbi bieži tiek iekļauti dažādos vizuālās mākslas projektos. 2019. gadā Venēcijas biennālē Igaunijas paviljonā bija skatāma Krisa Lemsalu vērienīga keramikas instalācija. Nākamajā – 2022. gadā – Latviju šajā slavenajā starptautiskajā forumā pārstāvēs porcelāna mākslas duets Skuja/Braden (Latvija/ASV),” informē Latvijas Nacionālās mākslas muzejs.

Izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā savus darbus demonstrē 19 keramiķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Viņus vieno gan keramikas materiāls kā izpausmes līdzeklis, gan talants radīt, apliecinot mākslinieka būtību un misiju. Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde aicina palūkoties uz radīšanas aktu kā savas esības pamatojumu. Lielākā daļa ekspozīcijā redzamo darbu tapuši pandēmijas izraisītās sociālās izolācijas laikā. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* 41. starptautisko Hanzas dienu laikā projekta „HANSEartWORKS” ietvaros Rīgā norisinās vizuālās mākslas izstāde „Hanzas jaunais zelts”, kura līdz 19. septembrim skatāma divās vietās Vecrīgā - izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” (Kungu ielā 3) un Pēterabaznīcas Gaiļa zālē (Reformācijas laukumā).

Izstādē piedalās 30 mākslinieki no Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Vācijas un Zviedrijas, pārstāvot 20 Hanzas savienības pilsētas. Konceptuāli izstāde dalās divās daļās: “Rīgas mākslas telpā” aplūkojami darbi, kas raksturojami kā „New Media” – telpiskas, multimediālas instalācijas un mākslas darbi vai objekti, kuru veidošanā izmantoti tēlainās izteiksmes un tehniskie risinājumi ārpus tradicionālās mākslas robežām; savukārt Pēterbaznīcā izvietota izstādes daļa, kuru veido glezniecības un grafikas mākslas darbi, kas tapuši klasiskās tehnikās un pieejās.

“Rīgas mākslas telpā” apskatāmās izstādes scenogrāfijas un tās centrālās instalācijas autori ir gleznotājs, scenogrāfs Kristians Brekte, kā arī Latvijā un ASV dzīvojošais starptautisku atzinību guvušais instalāciju mākslinieks, scenogrāfs Artūrs Virtmanis. Izstāde netiešā formā veido dialogu starp Hanzas vērtībām šodien, atklājot kopīgo un vērtīgo, ko mūsdienās kā vērtību varam piedāvāt zelta vietā.

Iedvesmas idejām par to, kas tad ir Hanzas jaunais zelts šodien, izstādes māksliniekiem netrūkst – kāds sens Beverlijas koka fragments, vēsturiski materiāli par arheoloģiskiem izrakumiem, senas Portolonas kartes, svētvietas, kas dziedē un bagātina dvēseli, atklāsme, ka starp kokiem eksistē saziņa un ka pastāv Gaismas ceļš, dabas un sabiedrības kopīgie apvāršņi, iekšējo vērtību kompass, 19. gadsimta rakstnieka teiktais “mans zelts ir mana tauta”, iekšēji un ārēji traucējumi, vētras, kas norit mākslinieku radošās domāšanas procesā, jaunas sabiedrības būvniecība un vēlme pariet no “es” uz “tu” un “mēs”.

Līdzīgi kā viduslaikos augšvācu valodā vārda “Hanse” nozīmes bija vairākas un tulkojamas kā “grupa”, “svīta”, “bars” vai “karadraudze”, tā varētu raksturot arī izstādes “Hanzas jaunais zelts” mākslinieku pieeju – individuālu rokrakstu mākslinieku grupa, unikālas mākslinieku apvienības, “svīta” mākslinieku, kas apliecinājuši sevi profesionāli daudzu gadu garumā, un tāda mākslinieku “karadraudze”, kas sevi no jauna atklājuši, 2020. gadā atsaucoties uzaicinājumam veidot vizuālās mākslas autordarbus par tēmu “Hanzas jaunais zelts”. Sīkāk internetā: www.rigahanza.lv.