Novadu reformas dēļ jāpārprogrammē trešdaļa kases aparātu
foto: Evija Trifanova/LETA
Vairāk nekā 16 000 visā valstī darbojošos kases aparātu novadu reformas dēļ ir jāmaina „čeka galviņa”, lai tā atbilstu jaunajai adresei.
Novadu ziņas

Novadu reformas dēļ jāpārprogrammē trešdaļa kases aparātu

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Novadu reformas dēļ jāpārprogrammē teju trešdaļa jeb 32% kases aparātu gan veikalos, gan dažādu pakalpojumu sniegšanas vietās (frizētavās, kurpnieku darbnīcās, kafejnīcās un tamlīdzīgi), lai tajos, atbilstoši jaunajam administratīvajam iedalījumam, precizētu jauno adresi. Piemēram, veikals, kas līdz šim atradās Skrundas novadā, nu ir „pieskaitīts” Kuldīgas novadam, bet frizētava Kandavā vairs neatrodas Kandavas, bet gan Tukuma novadā.

Novadu reformas dēļ jāpārprogrammē trešdaļa kases ...

Jauns.lv jau rakstīja, ka uzņēmējiem no jūlija ir jaunas raizes, jo valdības noteikumos „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” ir noteikts, ka tiem, kuriem administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros mainās adrese, elektroniskajām ierīcēm un iekārtām rekvizītu maiņa jāveic līdz šī gada 31. decembrim.

Pēc likuma par šo noteikumu neievērošanu draud administratīvā atbildība. Līdz ar to, formāli Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir tiesīgs uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par lietotāju pienākumu nepildīšanu. Par šīs kārtības neievērošanu paredzēts vai nu brīdinājums vai naudas sods no 140 līdz 700 eiro. VID gan sola veikalniekus un uzņēmējus par to nesodīt, jo viņiem dots „pārejas periods”.

Vieniem tas ir finansiālas slogs, jo par „čeka galviņas” nomaiņu ir jāšķiras vidēji no 10 līdz 20 eiro, atkarībā no kases aparāta modeļa un servisa, ar ko noslēgts līgums par tā tehnisko apkopi. Tāpat kases aparātu var nākties vest uz servisa firmu, un veikalu tā dēļ uz kādu laiku slēgt. Citi atkal to var veikt bez maksas, piemēram, ikgadējās tehniskās apkopes laikā vai attālināti.

VID sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa Jauns.lv saka: „VID vienotajā datu bāzē jūlija sākumā bija reģistrētas 50 768 elektroniskās ierīces un iekārtas, no tām, aptuveni 32% ir ietekmējusi novadu reforma. Datubāzē dati par elektroniskajām ierīcēm un iekārtām katru dienu mainās, līdz ar to nav iespējams pateikt precīzu elektronisko ierīču skaitu, kurām reformas rezultātā vēl nepieciešams veikt rekvizītu nomaiņu.

Ņemot vērā normatīvajā aktā noteikto termiņu – līdz šī gada beigām, lietotāji elektronisko ierīču rekvizītu nomaiņu var veikt vienlaicīgi ar ikgadējo elektroniskās ierīces un iekārtas tehnisko apkopi.
  
Vienlaikus der zināt, ka rekvizītu maiņa čekā ne vienmēr ir maksas pakalpojums. Tas ir atkarīgs no līguma, kuru konkrētais uzņēmums noslēdzis ar savu apkalpojošo dienestu. Ir līgumi, kuros atsevišķi tiek uzskaitīta maksa par katru manipulāciju, un ir tādi līgumi, kuros ir norādīta viena apkalpošanas summa”.  

Jauns.lv jau rakstīja, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādījis: „Kad ATR likums virzījās gan valdībā, gan parlamentā, mēs teicām, ka mums viena no ļoti svarīgām pozīcijām ir tieši par to, lai nerastos uzņēmējiem kādas papildu izmaksas. Jāsaka, ka gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), gan Saeimas komisija solīja, ka nekādu papildu izmaksu pilnīgi noteikti nebūs”. Tagad nu izrādījies pretējais, un LTRK par uzņēmējiem uzlikto slogu - vajadzību nomainīt kases aparātu adreses - iepriekš nebija zinājusi. Tā kā var teikt, ka šis ir bijis kā sniegs uz galvas vasaras vidū.

Savukārt VARAM Jauns.lv norādīja: „Attiecībā par minēto piemēru, ministrija norāda, ka izmaksas noteikšana par adreses maiņu kases aparātā ir darbība privāto tiesību sfērā, un to nosaka pats kases aparāta sistēmas nodrošinātājs”. Tādējādi ministrija par šo uzņēmējiem uzlikto slogu atbildību neuzņemas.