Sanita Bajāre: šī ir tā reize, kad Latvijai nevajadzētu tiekties salīdzināties ar igauņiem
Igaunijas pensiju reforma rada bažas par iedzīvotāju nabadzīgumu vecumdienās.
Šī gada sākumā Igaunijā tika pieņemts likumprojekts, kas iemaksas pensiju 2. līmenī padara par brīvprātīgām, ļaujot cilvēkiem daļu no iekrājumiem izņemt pirms pensionēšanās vecuma pienākšanas.
Sabiedrības viedoklis par šo lēmumu ir dalīts. Daļa uzskata, ka tas iedzīvotājiem ļauj brīvāk rīkoties ar sevis maksāto nodokļu naudu, tomēr otra daļa pauž bažas par iedzīvotāju nabadzību vecumdienās.
Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja uzskata, ka Igaunijas sabiedrībā notiekošais apstiprina bažas par cilvēku vēlmi naudu iztērēt tagad, nevis apdomīgi to krāt vecumdienām.
“Aptuveni 150 tūkstoši igauņu ir pieteikušies izmantot Igaunijas pensiju reformā paredzēto iespēju izņemt pensiju 2. līmenī uzkrāto naudu jau septembrī. Vien nepilni 2% no šiem cilvēkiem naudu ieguldīs atpakaļ pensiju uzkrāšanai, bet nospiedošais vairākums šo naudu vienkārši iztērēs.”
Pēc Bajāres domām, lielais naudas saņēmēju skaits ir skaidrojams divējādi: cilvēkiem ir akūta nepieciešamība pēc papildus līdzekļiem vai sabiedrība neuzticas valstij.
“Igaunijas ekonomikā pēdējo gadu laikā nav notikušas apjomīgas finanšu vai ekonomikas krīzes, kas liktu strauji sarukt iedzīvotāju ienākumiem, tāpēc ticamāka šķiet versija, ka Igaunija piedzīvo uzticēšanās krīzi valsts pārvaldei.”
Patēriņa kultūra arī ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki izvēlas tērēt naudu šodien, nevis atlikt nākotnei.
“Tomēr visnegatīvākais šādas pieejas rezultāts varētu būt grūti uzsāktā uzkrāšanas ieraduma pārtraukšana. Kad jaunais auto būs noskrējis garantijā paredzētos kilometrus un būs jāremontē jaunuzceltā privātmāja, būs vajadzīga atkal jauna nauda. Un šādos apstākļos maz ticama ir iespēja, ka cilvēki brīvprātīgi atgriezīsies pie uzkrāšanas savām vecumdienām,” uzsver Bajāre.
Igaunijas Centrālā banka prognozē svārstības un nestabilitāti valsts ekonomikas nākotnē, tam sākoties ar manāmu pieaugumu “pensijas naudas” tēriņu dēļ.
“Kopumā šī ir tā reize, kad Latvijai nevajadzētu tiekties salīdzināties ar saviem kaimiņiem un ņemt no viņiem piemēru. Risināt īstermiņa problēmas uz nākotnes rēķina ir slikta ideja, īpaši ņemot vērā nākotnes demogrāfijas prognozes.”
Latvijai būtu jātiecas uz risinājumiem, kas, tieši pretēji, vēl vairāk veicinātu ienesīguma kāpumu no 2. līmeņa ieguldījumiem. Valsts uzdevums ir rūpēties par šodienas strādājošo cilvēku nodrošinājumu vecumdienās un pensijas sistēmas ilgtspēju.
