AT priekšsēdētājs Strupišs migrantu krīzē Lietuvā saskata riskus Latvijas tiesu sistēmai

Strupišs ir nosūtījis vēstuli visiem Tieslietu padomes locekļiem, tai skaitā tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), kurā vērsa uzmanību uz to, ka migrantu skaits, kas šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu, palielinās. Ja šī tendence turpināsies, pastāv pietiekami liela varbūtība, ka migrantu jautājumu risināšana prasīs no tiesu sistēmas daudz vairāk resursu, nekā šobrīd ir tiesu rīcībā, norādīts vēstule.

Strupišs norādījis, ka uzturēšanās atļauju lietas, kas Latvijas tiesās izskatāmo lietu kopējā apjomā veido salīdzinoši mazu daļu, šobrīd izskata deviņi tiesneši. Lai gan migrantu lietas pārsvarā skars administratīvo tiesu, tomēr arī vispārējās jurisdikcijas tiesām slodze var pieaugt, jo tiesas varētu saņemt ar migrantiem saistītas krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas, iespējams, būs jārisina arī civiltiesiskie strīdi. Līdz ar to tiesu sistēmas resursi neprognozēta minēto lietu pieauguma gadījumā varētu būt ierobežoti un radīt nopietnus riskus tiesu sistēmai kopumā.

Viņš sacīja, ka bēgļu jautājumos problēmas parasti nāk pēkšņi un lavīnveidīgi, jau šobrīd ir jāmēģina apzināt iespējamos riskus un rīcību to novēršanai. Šobrīd "atslēgas punkti" ir tiesnešu skaits, kas izskata šo lietu kategoriju, un adekvāti atbalsta personāla resursi, it īpaši apmācīti tiesnešu palīgi un papildu atbalsta personāls - sekretāri un kancelejas darbinieki.

"Tāpat tiesām jāpārzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas (EST) aktuālā judikatūra šajos jautājumos, kā arī jābūt informācijai par aktuālo situāciju valstīs, no kurām paredzami ieceļotāji," vēstulē uzsvēra Strupišs, papildinot, ka tiesu rīcībā jābūt nepieciešamo tulku, kā arī attiecīgo vēstniecību kontaktinformācijai.

"Visbeidzot - jāapzina tiesu iespējas izmantot konvoju vai rīkot attālinātās tiesas sēdes, saslēdzoties ar bēgļu izmitināšanas centriem, jo īpaši, ja tiks veidoti jauni pagaidu centri," uzsvēra AT priekšsēdētājs.

Strupišs aicina Bordānu sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju nodrošināt situācijas attīstības monitoringu un būtisku izmaiņu gadījumā savlaicīgi sniegt aktuālo informāciju Tieslietu padomei.

AT Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai uzdots apzināt aktuālo EST un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru migrantu jautājumu risināšanā.

"Šobrīd situācija neprasa aktīvu rīcību, tāpēc paliekam novērošanas režīmā. Cerēsim uz labāko, bet sāksim pamazām gatavoties sliktākajam," sacīja Strupišs.

Jau ziņots, ka šogad konstatēti pieci Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumi un kopumā aizturēti 27 trešo valstu piederīgie - 23 Irākas, viens Sīrijas, viens Šrilankas, viens Indijas un viens Baltkrievijas pilsonis.

Vērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas, ir ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes resursi zaļās robežas uzraudzībai, tāpat lūgts atbalsts Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ik dienu robežsargiem atbalstu sniedz 24 zemessargi, kā arī četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti ar diviem transportlīdzekļiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo iepriekš bija novērojama pastiprināta nelegālo migrantu plūsma pār Lietuvas-Baltkrievijas robežu. Eiropas politiķi ir pieļāvuši, ka migrantu plūsma no Baltkrievijas notiek ar šīs valsts vadības atbalstu.

Pagājušā gada nogalē jau ziņots, ka Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai jau kādu laiku apturēta vērienīgā valsts austrumu robežas joslas izbūve. Līdz darbu apturēšanai, kopumā uz Latvijas-Krievijas robežas palika neiekārtoti aptuveni 50 kilometri robežas joslas.

Attiecībā uz Latvijas-Baltkrievijas robežu plaši iekārtošanas darbi nenotiek.