No pirmā lauvu rēciena: lauvu vēsture Rīgas Zooloģiskajā dārzā
Ņemot vērā to, cik lielu simbolisko nozīmi cilvēki piedēvē lauvām, divu ņipru lauvēnu piedzimšana Rīgas Zooloģiskajā dārzā 31. maijā ir nudien svarīgs notikums! Vēl jo vairāk tāpēc, ka gaidīts 22 gadus, jo tik ilgs laiks pagājis kopš 1999. gada, kad ļaudis priecēja trīs braši “dižkaķēni” Rems, Džunga un Elsa, kuru “krustvecāki” bija Latvijā visnotaļ pazīstami cilvēki. Tomēr lauvu vēsture Latvijā iesniedzas daudz senākā pagātnē.
Kā vēsta seni raksti, pirmais lauva Rīgā esot parādījies 1347. gadā, kad tolaik apstiprinātajā jaunajā pilsētas ģērbonī tas pirmo reizi pabāzis savu pinkaino galvu pilsētas vārtos, tā simbolizējot Rīgas iedzīvotāju drošsirdību. Nav drošu avotu, kas vēstītu, kad tad rīdzinieki pirmo reizi varēja uzlūkot pirmo dzīvo lauvu, tak var nojaust, ka tas varētu būt noticis 1888. gadā celtā Rīgas cirka arēnā.
Neapgāžams gan ir fakts, ka tūdaļ pēc Rīgas Zooloģiskā dārza atvēršanas, 1912./ 1913. gada ziemā apmeklētāji jau apjūsmoja divus pārus varenu Nūbijas lauvu (tā vēstīts 2012. gadā izdotajā grāmatā “Mans mīļais zooloģiskais dārzs”). Dižciltīgo zvēru vajadzībām jau vasarā, tagadējās Lauvu mājas vietā, tika uzcelta varena “Lauvu bedre”, vai “Lauvu grota”, kurā 1915. gada rudenī pasaulē nāca pirmie lauvēni. Pirmā pasaules kara beigās gan zoodārzs tika slēgts un 1924. gadā teritorija nodota bērnu vasaras nometņu rīkošanai. Tad nu līdz pat 1935. gadam “Lauvu bedre” kalpoja par brīvdabas skatuvi bērnu koncertiem.
Rīgas Zooloģiskā dārza lauvēniem aprit 2 mēneši
Rīgas Zooloģiskā dārza Āfrikas lauvu ģimenē 31. maijā dzimušie lauvēni tikko nosvinēja divu mēnešu jubileju, ir veselīgi, attīstās atbilstoši ...
Likumsakarīgi, ka vieni no pirmajiem 1933. gada septembrī atkal atvērtā zoodārza iemītniekiem bija lauvas un, nākošā gada rudenī, viesojoties Rīgas zoodārzā, prezidents Kārlis Ulmanis varēja pabarot no cirka iegādātos Cēzaru un Princi. Tā kā Rīgas pilsētas valde neslēpa savu īpašo rūpi par lauvām, jau 1937. gadā no Helsinku zoodārza par 750 latiem gabalā tika nopirkti četri lauvēni, kuri, pēc plašas iedzīvotāju aptaujāšanas tika pie vārdiem Zevs, Negus, Afra un Diāna. Šī četrotne 1939. gada 12. jūnijā arī pirmie iesoļoja tagadējā Lauvu mājā, kura Rīgas pilsētai izmaksāja apaļus 43 000 latus.
Lauvu mājas vēsture Rīgas Zooloģiskajā dārzā
Rīgas zoodārza lauvu saimei īsti “ziedu laiki” bija pāris pēckara desmitgadēs, kad karā panīkušās PSRS zoodārzos, zvērnīcās un cirkos, sakarā ...
Rīgas zoodārza lauvu saimei īsti “ziedu laiki” bija pāris pēckara desmitgadēs, kad karā panīkušās PSRS zoodārzos, zvērnīcās un cirkos, sakarā ar bēdīgajiem turēšanas apstākļiem, prasījās arvien jaunu un jaunu dzīvnieku papildinājums. Dažugad Rīgā tad piedzima pat vairāk kā 20 lauvēni! Vēlāk lauvu saime gan tika samazināta un unikālā lauvu arēna ar mūri sadalīta trīs daļās, lai padomju darbaļaudīm varētu parādīt arī vientuļu leopardu, jaguāru un melno panteru. Deviņdesmitajos gados gan sienas tika nojauktas un dažs apmeklētājs varēja pagausties, ka zoodārzā dzīvnieku kļuvis mazāk... Bet lauvām tas varen patika un 1999. gadā atjaunotajā arēnā jau draiskojās trīs nebēdnīgi lauvēni, kuri veiksmīgi izauga un Lauvu mājā nodzīvoja līdz sava mūža beigām.
2016. gadā, ar Rīgas domes atbalstu, vēsturiskā Lauvu māja piedzīvoja radikālas pārmaiņas. Dziļo bedri ar aizsarggrāvi nomainīja ērts pastaigu laukums ar majestātisku pauguru, un apmeklētāji karaliskos dzīvniekus nu var aplūkot pavisam tuvu no trim stiklotiem skatu laukumiem. Kā redzams, mūsu lauvas Kali un Cvanga jauno mītni ir novērtējuši, iepriecinot mūs ar diviem ņipriem lauvēniem. Laiki ir mainījušies. Āfrikas lauvas ir ierakstīti Pasaules Sarkanajā grāmatā kā “jutīga suga”, tātad to izdzīvošana dabā daudzviet ir apdraudēta un ģenētiski pilnvērtīgu sugas īpaņu (Kali un Cvanga tādi arī ir!) vairošanai nebrīvē ir būtiska nozīme sugas saglabāšanai. Mums ir pamats lepoties!
