VIDEO. Latvijas lepnums – Cēsu pils saņēmusi “Oskaru” kultūras mantojuma jomā
“Varam būt lepni,” saka atradumiem bagātākās viduslaiku pils Latvijā saimnieki. Cēsu pils šogad godināta ar cildinošo arhitektūras un kultūras mantojuma darbu konkursa “Europa Nostra” žūrijas atzinību par restauratoru veikumu pils saglabāšanā. Cēsu muzeja viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš to salīdzina ar “Oskara” balvai līdzvērtīga apbalvojumu savā jomā.
Aizvadītajos 15 gados īstenoti līdz šim vērienīgākie vairāku pils daļu konservācijas projekti. To vidū ir arī pils dienvidu tornis, kas tagad ir atvērts apmeklētājiem. Pa vītņu kāpnēm ar sveču lukturiem rokās apmeklētāji var uzkāpt augstajā tornī, bet torņa zemākajos stāvos viesus gaida sastapšanās ar šaušalīgiem nostāstiem par Cēsu pils cietuma ieslodzītajiem un pils sargu stāstiem video formātā.
Gundars Kalniņš nozīmīgākos Cēsu pils saglabāšanas darbus cer pabeigt jau tuvāko piecu gadu laikā. “Es ļoti ceru, ka tad mēs tiešām varēsim teikt, ka šajā piegājienā, 21. gadsimta sākumā, visas pils daļas ir nostiprinātas, drošas apmeklētājiem, un tad uzturēšanas režīmā varēsim dzīvot turpmāko laiku. Neko neielaižot, neko nenolaižot,” saka Gundars Kalniņš.
Katru nedēļas nogali Cēsu pils dārza teritorijā notiek ceļojums laikā. Dārzkopības entuziasti var iepazīt viduslaiku pils virtuves dārzu, atklāt augsto dobju dārza īpatnības, augu daudzveidību un iztaujāt pils dārznieci Līgu Eglīti.
16. gadsimta virtuves dārzā tiek audzēti tikai tādi dārzeņi, garšaugi un ārstniecības augi, kas Livonijā kultivēti jau pirms 500 gadiem. Ziņas par viduslaiku Livonijā pieejamo augu klāstu sniedz seni dokumenti un arheoloģiskie pētījumi.
Rosība Cēsu pilī
Katru nedēļas nogali Cēsu pils dārza teritorijā notiek ceļojums laikā. Dārzkopības entuziasti var iepazīt viduslaiku pils virtuves dārzu, savukārt amatnieku ...
Savukārt amatnieku darbnīcās strādā ložu lējēji, kurpnieki un kalēji, kuri gatavi gan stāstīt, gan rādīt visu, ko zina par savu amatu. Taču amatnieku un dārznieces sarūpēto par naudu nopirkt nevar. “Tas ir unikāli! Tā taču nekur nenotiek, visur tev cenšas kaut ko pārdot, bet te mana ikdienas prece ir mans stāsts, manas zināšanas, ar kurām es varu dalīties. Ļoti daudzi ir par to patīkami pārsteigti un atzīst, ka tas ir labi,” saka amatnieks Viesturs Āboltiņš.
Cēsu pils vēstures pirmsākumi meklējami pat pirms 800 gadiem. Kaut arī tā ir visvairāk pētītā un arheoloģiskajiem atradumiem bagātākā viduslaiku pils Latvijā, izpēte un negaidīti atklājumi Cēsu pilī turpinās ik dienu.
