Šodien "Atštaukas" un senie latvieši svin Saimnieču dienu
Annas dienas tradīcijas latviešiem ir senas. Tā dēvēta arī par Saimnieču dienu, līdzīgi kā Jēkaba diena par Saimnieku dienu. Tieši šajā dienā gadskārta aprit Liepājas aktrišu folkloras kopai "Atštaukas".
“Annas diena ir 26. jūlijā, un "Atštaukas" to visu laiku atzīmējušas ļoti cītīgi – mums šajā dienā ir jubileja. Pērn gribējām svinēt 25 gadu pastāvēšanu, bet izjauca pandēmija un tas, ka kaimiņos rit celtniecība – top interjera muzejs,” teic kopas vadītāja Ināra Kalnarāja.
Sava veida sieviešu diena
Latviešu folklorā Annas diena gan īsti nav atzīmēta, jo vairāk saistās ar katoļu baznīcu – ar Jaunavas Marijas mātes Annas dienu. Gadsimtu gaitā katoļu svētki ir krustu šķērsu sagājuši ar latviešu tradicionālajiem svētkiem. Anna ir saimniece un, vadoties pēc folkloras, viena no Māras meitām. Ināra klāsta, ka Annas diena ir jāsvēta, jo sievietes ir saimnieces, mīl audzēt puķes, kopt dārzus, vārīt ievārījumus, visu ko marinēt. Līdz ar to Annas diena izveidojusies par sava veida sieviešu dienu tradicionālā nozīmē.
“Annās allaž notikuši gadatirgi. Visi latviešu svētki taču ir pakārtoti zemniecībai. Annās kādreiz raudzīja pirmos kartupeļus, burkānus, kāva pirmo aunu, ēda jauno rudzu maizi. Tagad jau mēs nez no kurienes ievedam jaunos kartupeļus un sen jau tos ēdam!” izsaucas Ināra.
Jāparāda, kas kurai izaudzis
"Atštaukas" ir bieži Annas svinējušas un lielījušās, kas katrai dārzos izaudzis līdz šiem godiem. Kā nu kurā vasarā – citreiz labi padevušās bietes, burkāni, kartupeļi, dažreiz laika apstākļu dēļ ne tik labi. Kādreiz uz Annām ir nobriedušas pirmās cūku pupas, bet citu vasaru nav.
“Annās spriežam par to, kas latviešu saimniecei jāprot. Vienu gadu mēs kopā ar ziedu dizaina studiju "Liepzars" runājām par zaļu dzīvošanu – kuras zāles un nezāles, kas izaug latvieša stādītā dobē dārzā, ir ēdamas, ko no tām var pagatavot, kura zālīte veselīgāka. Par tējām esam runājušas, kurai slimībai kura der. Citu gadu esam klāstījušas par puķu stādīšanu – kad un kā jāstāda, kā jākopj. Tur mums talkā nākuši arī profesionāli dārznieki, piemēram, no Nīcas Inga Šēnfelde. Vienu gadu Annas dienu veltījām Rucavai, tās īpašajai valodai. Citā esam godā cēlušas latviešu seno ziņģi un mums talkā nāca Hāgenskalna kapela. Vienu gadu paldies teicām Nīcas folkloras kopai, jo izmantojam viņu ziņģes. Katru gadu publika grib kaut ko jaunu,” uzsver stāstītāja.
Būs veļas diena pēc senču parauga
“Šogad 26. jūlijā savās mājās – Liepājas namiņā – runāsim par veļas mazgāšanu kopā ar ziedu studiju Liepzars. Viņas mums rādīs un stāstīs, kādus augus var izmantot mājas tīrīšanā, veļas mazgāšanā, nelietojot sintētiskās vielas. Filmēsim, kā bērnībā mūsu mammas mazgāja veļu. Mums ir saglabājušies veļas dēļi, veļas ziepes, mērksim, vārīsim, mazgāsim – būs mums senā veļas diena,” atklāj Ināra.
Šajās Annās runāšot arī par mājas tīrīšanu ar dabas līdzekļiem. Piemēram, lietojot kartupeļu mizas, dara ūdeni, ar kuru var tīrīt stiklus. Efeju lapas var iesiet marlītē, ielikt zeķē un pēc tam veļas mašīnā – būs tīra veļa. Tās visas ir Liepzara gudrības, kuras iemūžinās filmā – lai visi redz.
Neizpaliek arī tautas ticējumi. “Annas dienā Dievs iemet upē pirmo aukstuma akmeni, jo pēc šiem godiem, kad iet peldēties, jūti – ir silts laiks, bet auksts ūdens. Ja Annas dienā līst lietus, tad būs tārpaini rieksti un slapjš rudens,” uzskaita Ināra.
“Visām sievietēm saka, ka viņām jābūt sievišķīgām, bet nevajag aizmirst būt saimnieciskām. Mums, sievietēm, jābūt gudrām un nevajag pazaudēt darba tikumu, mīlestību pret to, ko vari ar savām rociņām paveikt. Lai neaizejam viegla ceļa meklējumos, bet tik tiešām nepazaudējam darba prasmes. Lai mums ir ko nodot tālāk saviem bērniem!” Annas dienā novēl atštauka Ināra Kalnarāja.
Stabili pirmajā piecniekā
Latvijā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ir 21 065 Annas. No 1918. gada līdz pat Otrā pasaules kara beigām Anna bija vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā un kopš 1990. gada ir pirmajā piecniekā. Pērn mūsu valstī Annas vārds izvēlēts 145 jaundzimušajām, ieņemot piekto vietu (pirmā ir Emīlija – 235).
Pasaulē Anna ir divdesmitais populārākais personvārds ar vairāk nekā 11,35 miljoniem (pirmajā vietā ir Marija ar apmēram 61,1 miljonu). No Eiropas valstīm Anna vispopulārākā ir Austrijā un Lihtenšteinā.
