Rihards Kols: Centrālāzija – Baltijas valstu pārmaiņu pieredzes pārņēmēji

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Centrālāzijas reģions starptautiskajai sabiedrībai, jo īpaši Rietumeiropai, nebija labi pazīstams. Tomēr mūsdienās šis reģions arvien turpina palielināt savu lomu starptautiskajā ekonomiskajā un politiskajā vidē. Pēdējā laika diplomātiskās spriedzes saasināšanās starp ASV, ES, Ķīnu un Krieviju ir Centrālāzijai ir nevēlams pavērsiens. Ārējie reģionālie partneri var sākt uzstāt, ka Centrālāzijas valstis izvēlas vienu no tiem kā lielu politisku un ekonomisku sabiedroto, izjaucot to pašreizējos centienus daudzvektorismā (multi-vectorism). Šāda politika radīs arvien lielāku spiedienu uz Centrālāzijas valstu vadītājiem, lai tie izvēlētos un skaidri demonstrētu savas politiskās “alianses” un ievērotu šajā nometnē noteiktās normas. Ģeopolitiskajā sacensībā Centrālāzijas valstis izvairās no kādas puses atbalstīšanas, dodot ceļu zelta vidusceļam, veidojot partnerības ar visiem – Japānu, Indiju, Dienvidkoreju, Turciju, ASV, ES, tā veidojot daudzvektoru ārpolitiku ar mērķi stiprināt savu suverenitāti, piesaistīt investīcijas un attīstīt tirdzniecību.

Kopš 2016. gadā Uzbekistānā pie varas nāca Šavkats Mirzojevs, valsts virzās reģionālisma virzienā. Atsakoties no izolacionisma un konfrontācijas reģionā, Uzbekistāna cenšas izveidot jaunu sadarbības pieeju ar kaimiņiem. Uzbekistāna sevi pozicionējis kā reformatoru, nenogurstoši iestājas par reformu nozīmi valsts attīstībā. Uzbekistānas reformu process un valsts iekārtas maiņa ir fenomens tā sauktajā postpadomju telpā: režīma cilvēks Mirzojevs, kas sola fundamentālas politiskas pārmaiņas? Tas šķita ārkārtīgi mazticami un daudzi to uztvēra ar pamatotu skepsi. Varas cīņa starp elitēm un sabiedriski nemieri tika uzskatīti par daudz reālākiem scenārijiem, atkārtojoties t.s. “krāsainajām revolūcijām”, tāpat par pavisam reālu tika uzskatīta vecā režīma politiskā kursa turpināšana.

Uzbekistānas iekšpolitikā pēdējos gados novērotās reformas, atklātība, pārredzamība, politiskās vides atjaunošanas un pārmaiņu procesa ziņā ir manāmas arī valsts ārpolitikā. Starptautiskajās attiecībās Uzbekistāna īsteno aktīvu ārpolitiku reģionālā un globālā līmenī, veidojot abpusēji izdevīgas attiecības ar ārvalstu partneriem. Šo konsekvento un konstruktīvo ārpolitiku atzīst arī starptautiskie eksperti un novērotāji. Pat šajos globālās pandēmijas laikos Uzbekistāna ir pievērsusi īpašu uzmanību sociālekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai un sadarbības saglabāšanai ar reģiona valstīm un starptautisko sabiedrību.

Viens no Uzbekistānas galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir radīt miera, stabilitātes un drošības gaisotni visā reģionā. Uzbekistānas prezidents ir norādījis, ka draudzīgas kaimiņattiecības un vispusēji izdevīgas attiecības ar Centrālāzijas valstīm ir viena no galvenajām ārpolitikas prioritātēm. 2020. gada valsts ārpolitikas programmas ietvaros Uzbekistāna turpināja konsekventas, atklātas un pragmatiskas ārpolitiskās darbības, tostarp ar kaimiņiem Centrālāzijā. Arī mums ārpolitikā definēta nozīme spēcīgām kaimiņattiecībām un reģionālā sadarbība – kā Baltijas valstīm.

Eiropas drošība ir saistīta ar Centrālāzijas drošību. Eiropas drošība saistīta ar mūsu kaimiņu reģionu – tīkls, lai arī viņu kaimiņi droši. Latvija savā ārpolitikā ir skaidri definējusi Austrumu partnerības valstis un Centrālāzijas reģionu kā savas prioritātes. Centrālāzijas reģions tagad tiecas kļūt par ģeopolitisku spēlētāju, un kā spēcīgam, stabilam un plaukstošam reģionam ar milzīgu izaugsmes potenciālu, šobrīd Centrālāzija ir ļoti labā pozīcijā, lai ierobežotu un novērstu ekstrēmisma izplatīšanos.

Piecas Centrālāzijas republikas 2018. gadā izveidoja forumu ikgadējām konsultatīvām sanāksmēm starp valstu vadītājiem, kas bija pirmā šāda iniciatīva bez ārējo pilnvaru atbalsta. Pirms tam dominējošā tendence reģionā bija divpusējā diplomātija un sarunas, lai atrisinātu neatliekamos jautājumus. Tas rada atjaunotas cerības, ka Centrālāzijas valstis var kopīgi risināt tādas kopīgas problēmas kā ūdens sadale, robežu noteikšana, zema savienojamība, klimata pārmaiņas un infrastruktūra attīstība. Pastiprināta reģionālā sadarbība politiskajā, sociāli ekonomiskajā un kultūras jomā var būtiski stiprināt Centrālāziju un tās noturību pret mūsdienu problēmām un draudiem, tostarp lielvaru konkurenci. Multilaterālisms ļaus reģionam attīstīt spēcīgu, vienotu nostāju savu interešu veicināšanā, vienlaikus izvairoties no pilnīgas ieraušanas citu varu savstarpējās cīņās. Vietējiem reģionālajiem sadarbības formātiem ir milzīga nozīme; ir svarīgi, lai Centrālāzijas valstis veido arī savus sadarbības formātus

Baltija, Latvija un Centrālāzijas “sirds”

Centrālāzija, īpaši Uzbekistāna kā Āzijas “sirds”, ir svarīgs reģions Baltijas valstīm, arī Latvijai. Latvija ir centusies veicināt politisko, ekonomisko un kultūras saikni starp abām valstīm. Šīs prioritātes tika uzsvērtas un veicinātas Latvijas ES prezidentūras laikā 2015. gadā. Latvija tradicionāli uzskata Centrālāzijas reģionu par savu ārpolitisko specializāciju. Arī 2020. gads Latvijas un Centrālāzijas valstu attiecībās sākās cerīgi, bet tiešās diplomātijas kontaktus un pasākumu plānus iztraucēja COVID-19 krīze.

Arī COVID-19 krīzes apstākļos Latvija politiskajā līmenī ir paturējusi Centrālāziju uzmanības lokā, tā demonstrējot, ka šis reģions mums ir prioritārs ne tikai divpusējo attiecību, bet arī Eiropas Savienības līmenī. Pandēmija ne tikai iesaldēja, bet arī “atrāva vaļā” dažādas iespējas – piemēram, Uzbekistāna savā reformu procesā aktīvi vēršas tieši pie Latvijas, un vajadzību ir gana daudz – gan ekonomikas, gan valsts pārvaldes reformu ekspertīzes meklējumos. Latvijas politiskais atbalsts un līdz šim reģionā veiksmīgi īstenotie projekti, kā arī veiksmīgais atbalsts reformu īstenošanas jomā ir kalpojusi kā sadarbību nostiprinošs faktors starp Uzbekistānu un Latviju. Latvija ir bijusi aktīva gan ES, gan divpusējos projektos Centrālāzijā, tā praktiski atbalstot kopējo ES politiku reģionā, piemēram, Latvijai uzņemoties vadošo lomu ES robežu programmā BOMCA, veicot ieguldījumus ES un Centrālāzijas izglītības platformā, SEnECA konsorcijā, tieslietu, vides un citos projektos. Latvijas pārstāvis ir arī vadījis ES delegāciju Uzbekistānā --- pārbaudīt, vai nebija pirmais Uzbekistānā vispār latvietis.

Ekspertīze un atbalsts tiek sniegts dažādos veidos. Viens no tiem ir palīdzība veidot sarunas starp Eiropas Savienību un Centrālāzijas reģiona valstīm, otra – lobējam to kā perspektīvu reģionu, piemēram, OECD kā labas valstis, bet otrs ir dažādu ES līmenī pieņemtu vērtību piedāvāšana. Tāpat ne mazāk svarīga ir arī iesaiste dažādos reģionālās palīdzības projektos, no kuriem īpaši jāuzsver robežu pārvaldība.

Šobrīd joprojām pastāv potenciāls ciešākai divpusējai saderībai starp Uzbekistānu un Latviju, starp Centrālāziju un Baltijas valstīm, starp Eiropu un visu Centrālāziju. Ir arī izaicinājumi – mūsu pašu iespēju ierobežojumi un plašākas ģeopolitiskās norises.

Latvijas pieeja bijusi pārdomāta, visam reģionam nepiemērojot vienu pieeju, bet gan ar katru no reģiona valstīm – Kazahstānu, Uzbekistānai, Kirgizstānai, Turkmenistānai un Tadžikistānai - veidojot atsevišķu ārpolitiku. Mūsu valsts pieeja ir samērā niansēta un uzsver pakāpenisku pieeju ES izvirzīto ārpolitisko mērķu panākšanā, no kuriem nereti daudzi ir saistīti ar demokrātisku vērtību ievērošanu. Saprotams, ka Centrālāzijas diktatūrām šie mērķi bieži vien bijuši nepieņemami.

Kāpēc sadarbība ir tik svarīga tieši tagad?

Uzbekistānai tirdzniecības attiecību nostiprināšana ar Eiropu ir svarīga valsts labklājības veicināšanai un privātajiem investoriem Eiropā. Vienlaikus, pastāv arī vēl viens būtisks ģeopolitisks izaicinājums: ASV un Eiropas karaspēks pamet Afganistānu, tā radot nenoteiktību valstī un reģionā, un Centrālāzijai stabilitāte ir ārkārtīgi būtiska visām Eirāzijas valstīm. Uzbekistānas ģeogrāfiskais stāvoklis kā Afganistānas kaimiņvalstij un centrālās Āzijas kontinentam piešķir valstij īpašu lomu nestabilitātes ierobežošanā un drošāka reģiona veidošanā.

Līdz ar ģeopolitiskā vakuuma risku, ko rada Amerikas Savienoto Valstu iziešana no Afganistānas un ģeopolitiskās sāncensības palielināšanās starp Āzijas reģionālajām lielvarām, vēl svarīgāka kļūst tādu frontes līnijas valstu stabilitāte. Visa Centrālāzijas teritorija, kas robežojas ar Afganistānu, veido kontinentālās nozīmes aizsardzības līniju pret šo nestabilitāti. Tāpēc ir tik svarīgi, lai Eiropas valstis nezaudētu interesi par šo reģionu, bet stiprinātu to attiecības.

Kāpēc sadarboties vēlamies mēs?

Uzbekistāna ir radījusi atvērtu investīciju un uzņēmējdarbības vidi, kurā viegli ieiet Eiropas uzņēmumiem, radot vienu no labvēlīgākajām uzņēmējdarbības vidēm reģionā. Tas piesaista ārvalstu investorus un uzņēmumus, kas tiecas pēc vērienīgākiem reģionālajiem tirgiem. Šobrīd Uzbekistānā ir vairāk nekā 15 brīvās ekonomiskās zonas un vairāk nekā 100 mazās industriālās zonas, kas izveidotas, lai radītu vislabākās iespējas ārvalstu investoriem un uzņēmējiem, atbrīvojot tos no daudziem nodokļiem un nodevām uz laiku līdz 10 gadiem.

Ņemot to vērā, Pasaules Bankas vērtējums par to, cik viegli ir veikt darījumus, kas Uzbekistānu nostādīja augstu virs tās kaimiņvalstīm, un simtiem Eiropas uzņēmumu, kas jau darbojas šajā valstī, liecina, ka, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, milzīgās investīcijas Ķīnā un Krievijas centieni atgūt ietekmi reģionā, sadarbība un sadarbība starp Eiropas un Centrālāzijas reģionu turpina pieaugt. Sagaidāms, ka Uzbekistānas IKP tuvāko 15 gadu laikā sasniegs Kazahstānas IKP un turpinās augt. Atšķirībā no Kazahstānas, Uzbekistāna tiecas pēc sava ekonomiskā modeļa un pieejas, balstot to uz savu cilvēkkapitālu un ekonomikas diversifikāciju.

Attiecībā uz reģionālo sadarbību, lai atrisinātu Centrālāzijas sasāpējušās problēmas (robežu noteikšana, demarkācija Centrālāzijā, ūdens un ar robežšķērsošanu saistīto jautājumu risināšana un citi), līdz šim paveiktais liecina, ka Uzbekistāna aktīvi koordinē reģiona attīstību. Turklāt valstij ir liela interese par stabilitāti, labklājību un brīvību no ārpolitiskās ietekmes.

Visbeidzot, stabils un plaukstošs Centrālāzijas reģions, kas ir pārliecināts un neatkarīgs balanss starp Krievijas un Ķīnas ietekmi, kuru vada Uzbekistānas piemērs, kļūs par uzticamu ES enerģētikas partneri. Pat šodien ar pilnīgu Krievijas monopolu pār gāzes eksporta maršrutiem no Centrālāzijas reģions Eiropai ir nozīmīgs enerģijas importa avots. Eiropiešiem tas kļūs ļoti svarīgs, ja Centrālāzijas valstīm izdosies pārcirst Krievijas gāzes vadu monopolu, piemēram, uzsākot Kaspijas jūras ceļu attīstību, sadarbojoties ar ES. Tāda veida projekti varētu labi kalpot Eiropas un Centrālāzijas ekonomikai, kas spēj daudz eksportēt uz ES, bet fiziski to nevar izdarīt.

Tie ir tikai daži argumenti tam, kādēļ ES ir jāpalielina sava redzamība un iespējas šajā reģionā, paļaujoties uz savu ārpolitiku Uzbekistānā. Tomēr neviens nevar noliegt, ka iepriekš minētie argumenti, lai arī racionāli, ir vairāk orientēti uz tirgu, un tātad Eiropas auditorijai nepietiekami pārliecinoši.

Vērtību ziņā kopš 2016. gada Uzbekistāna īsteno inovatīvu politiku, lai pārveidotu Uzbekistānas lēmumu pieņemšanas procesu, vēlēšanu likumdošanu, veicinātu politisko konkurenci, veicinātu pilsonisko sabiedrību, risinātu cilvēktiesību un tiesiskuma jautājumus. To darot, viņš jau ir pārveidojis iekšpolitisko ainavu, mainījis būtiskās attiecības starp pilsoņiem un valsti. Uzbekistāna patiešām apzināti un noteikti virzās uz demokrātiju un tiesiskumu, tādējādi stabilizējot savu sabiedrību un nomierinot gan savus pilsoņus, gan ārvalstu investorus.

Uzbekistāna ir Eiropas Savienības sabiedrotā daudzpusības principu atbalstīšanā un veicināšanā. Pēc daudzu gadu ilgas starptautiskās izolācijas jaunā Uzbekistāna jau ir uzsākusi daudzas ANO rezolūcijas, organizējusi un turpina organizēt globālus, starptautiskus un reģionālus forumus, projektus, kas balstās uz šiem principiem. Starptautiskā sabiedrība ir atzinīgi vērtējusi Uzbekistānas centienus, atalgojot to ar īpašu lomu – pirmo reizi vēsturē valsts kļuva par ANO Cilvēktiesību padomes locekli. Uzbekistāna ir izrādījusi milzīgu interesi par attiecību uzlabošanu ar ES. Turklāt valsts ir daudzreiz pierādījusi, ka, runājot par klimatu, uzņēmējdarbību, digitālajiem, izglītības, tūrisma jautājumiem, tā nepārprotami dod priekšroku sadarbībai ar ES.

Mums būtu jānovērtē Uzbekistānas un tās iedzīvotāju drosme un sasniegumi, un jāatsaucas uz tās izrādīto politisku gribu mainīt savu vēsturisko ceļu un iesaistīties svarīgās reģionālajās un globālajās iniciatīvās. Lai to sasniegtu, Uzbekistānai ir vajadzīgs Eiropas atbalsts. Valsts sagaida vairāk tehniskas un finansiālas Eiropas palīdzības, kas ir būtiska pētniecībai, inovācijai, tehnoloģiju un cilvēkresursu apmācībai, lai veicinātu tās ilgtspējīgu attīstību. Mums jāsūta Uzbekistānai par mūsu atbalstu un iesaistīšanos.