Vai kleptomānija ir attaisnojums veiktai zādzībai
Zādzības ir visizplatītākais nozieguma veids, un gada laikā Latvijā to skaits sasniedz aptuveni trīsdesmit tūkstošus – sākot no sīkām zādzībām un beidzot ar automašīnu aizdzīšanu vai iekļūšanu dažādās dzīvesvietās. Protams, ka tas ir krimināli sodāms pārkāpums, taču jautājums – kā soda cilvēkus, kam zagšana ir nevis noziedzīgs arods, bet gan slimība.
Lasītājs Alfrēds no Jūrmalas jautā: “Avīzē izlasīju ziņu par Nacionālo bruņoto spēku karavīru, kurš notiesāts, piemērojot viņam piespiedu darbu. Izrādās, ka viņš astoņu mēnešu laikā ir paveicis vairākas zādzības, bet mani drusku izbrīnīja nozagto mantu uzskaitījums: portatīvais dators, četras NBS piemiņas medaļas, trīs NATO piemiņas medaļas, divas kafijas krūzes ar NBS simboliku, divi blociņi, divi iepakojumi ar printera papīru, divas pildspalvas un 99 armijas sausās uzturdevas iepakojumi. Datoru es vēl saprastu, bet zagt pildspalvas un krūzītes? Tāds iespaids, ka puisim varbūt ir bijušas kādas psihiskas problēmas; vai nevar būt tā, ka viņam ir kleptomānija un tāds būtu jāārstē, nevis jātiesā?”
Arī bagātie un slavenie
Visticamāk, ka šajā gadījumā tomēr nav darīšana ar kleptomānu, jo tad būtu pieprasīta psihiatriskā ekspertīze un tiesa būtu lēmusi par piespiedu ārstēšanu mājas apstākļos vai ambulatori.
Tomēr kleptomānija kā problēma pastāv. Tā ir definēta kā aizraušanās un mānija zagt lietas, kuras cilvēkam patiesībā nemaz nav vajadzīgas vai kuras viņš viegli varētu atļauties nopirkt. Tā ir visai stabila un grūti ārstējama slimība, sagādājot pamatīgas problēmas dzīvē, taču pēc pilna ārstniecības kursa ar to ir iespējams tikt galā.
Kleptomānu vidū ir bijuši arī slaveni un bagāti cilvēki, piemēram, aktrises Vinona Raidere un Lindsija Lohana, un no šīs slimības biežāk cieš tieši sievietes. Kādreiz arī baumoja par kādas visai populāras Latvijas personas vairākkārtēju pieķeršanu veikalā "Drogas".
Bioķīmiskas lamatas
Pēc psihiatru viedokļa, kleptomānija izpaužas kā serotonīna, dēvēta par laimes hormonu, samazināšanās organismā, kas noved pie depresīvu simptomu parādīšanās un provocē zādzības. To laikā organismā notiek straujš vēl vienas vielas – dopamīna – pieplūdums, kas dod baudu un patīkamas sajūtas.
Kleptomāni parasti darbojas uzņēmumu birojos un pašapkalpošanās veikalos. Visbiežāk zagtās lietas ir kosmētikas un personīgās higiēnas priekšmeti, biroja atribūti (pildspalvas, krūzītes un pat saspraudes), ēdiens (parasti tie ir sīki saldumi). Tomēr atsevišķos gadījumos var būt arī apģērbs un pat vērtīgas dārglietas.
Šī slimība tomēr ir reta parādība, un, pēc statistikas, par kleptomāniju var runāt ne vairāk kā 5% no kopējā zādzību skaita. Atšķirībā no zagļiem, kuri parasti lepojas ar paveikto, kleptomāns prieku izjūt tikai paša procesa laikā, un pēc tam var iestāties kauns un depresija.
Diemžēl šī slimība ir izplatīta arī bērnu vidū, un to pastiprina arī sociālā nevienlīdzība un savstarpējās attiecības.
Ārstēšanai jāpiekrīt
Slimība ir ārstējama gan ar psihoterapeitiskām metodēm, gan ar speciāliem medikamentiem, taču problēma ir, ka kleptomāni paši parasti ārsta palīdzību nemeklē un pie tās nonāk pēc pieķeršanas zādzībā un piespiedu ārstniecības noteikšanas.
Nenoliedzami, ka ārstēšanās mājas apstākļos vai ambulatori ir vieglāks sods nekā atrašanās cietumā, tāpēc ir situācijas, kad zagļi mēģina kleptomāniju simulēt. Likumdošanā ir noteikta stingra kārtība, kā šo ārstēšanu piemēro. Tādā gadījumā tiks veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, un piespiedu ārstēšana būs iespējama tikai ar tiesas spriedumu.
Ja cilvēks no šīs kaites izlemj ārstēties pats, Ārstniecības likumā ir noteikts, ka psihiska slimība nedrīkst būt par iemeslu diskriminācijai, pacients ir tiesīgs saņemt medicīnisku palīdzību, taču ievietot psihiatriskajā ārstniecības iestādē drīkst tikai ar paša rakstveida piekrišanu.
Likumdošanā gan ir paredzētas situācijas, kad ievietošana klīnikā veicama bez pacienta piekrišanas, taču tās attiecas uz slimniekiem ar vardarbīgām tieksmēm pret citiem vai sevi pašu, bet kleptomānija nav šāds gadījums.
