Kaktiņš: Varakļānu lieta parāda, cik maz varai rūp par sabiedrību
“Varakļānu lieta ir spilgts piemērs, kas parāda pašreizējās varas un sabiedrības attiecības – cik lielā mērā varai rūp un intersē, ko domās cilvēki, kuri dzīvo Latvijas novados un kurus ietekmēs reģionālā reforma,” par Varakļānu novada lietu Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sakarā RīgaTV 24 raidījumā “Kartības rullis” atklāj sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru tika noteikts, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, 1. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un Varakļānu novada un Rēzeknes novada vēlēšanu likumu, nodalot abus novadus un paredzot, ka vēlēšanas šajos novados tiks rīkotas 11. septembrī.
“Viņiem tika teikts, lai uztaisa aptauju, lai noskaidrotu, pie kuā novada cilvēki grib būt. Iedzīvotāji grib pie Madonas novada, bet ko mūsu gudrie no Saeimas saka? Piedrāzt, ko jūs tur Varakļānos gribat! Mums ir mūsu vīzijas, koncepcijas, kaut kādas reģionu robežas... Būs tā kā mēs te esam safantizējušies, šeit Rīgā. Un, ko jūs domājat un gribat, patiesībā ir dziļi, dziļi vienalga. Man šķiet, ka tas ir ļoti spilgts, simbolisks akts, kas gan skar tikai vienu novadu, bet ļoti labi parāda visu to esenci - kur ir vara un kā viņa mūs redz kā sabiedrību un kā viņi pret mums izturas,” uzskata sociologs.
