Dombrovskis: Latvijas ANM plāns uz citu valstu plānu fona izskatās visai pozitīvi

Kāds ir jūsu vērtējums Latvijas ANM plānam? Cik tas ir kvalitatīvs?

Plāns ir saņēmis pozitīvu Eiropas Komisijas novērtējumu un, pēc plāna apstiprināšanas Eiropas Padomē, Latvija varēs sākt saņemt finansējumu šī plāna ietvaros.

Kopumā vērtējums ir pozitīvs gan attiecībā uz to, kā šīs plāns veicinās ekonomikas “zaļo” un digitālo transformāciju, gan attiecībā uz strukturālajām reformām, gan sociālajā jomā un cilvēkkapitāla attīstībā.

Vai Latvijas plāns tika apstiprināts bez lieliem iebildumiem jeb Latvijas pusei tomēr nācās veikt izmaiņas?

Līdz plāna iesniegšanai ar Latviju, tāpat kā ar citām dalībvalstīm, notika intensīvs darbs, un plāns šo sarunu procesā tika būtiski pilnveidots. Savukārt tālāk pēc plāna iesniegšanas nekādas būtiskas izmaiņas vairs netika veiktas.

Kā Latvijas ANM plāns izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm? Vai ir kādas specifiskas lietas, uz kurām mēs esam likuši lielāku uzsvaru nekā citas valstis?

Jāsaka, ka visos plānos ir zināma līdzība, jo nosacījumi Atjaunošanas un noturības mehānismā visām valstīm ir vienādi. Pirmkārt, tas attiecas uz ekonomikas “zaļo” un digitālo transformāciju, kam ir noteikti izdevumu mērķi – 37% attiecībā uz “zaļo” transformāciju un 20% attiecībā uz digitālo transformāciju. Latvijas plānā paredzētie izdevumi tikai nedaudz abus šos mērķus pārsniedz. Ir valstis, kuras lielāku uzsveru liek uz “zaļo” transformāciju. Attiecībā uz reformām valstu specifisko rekomendāciju ieviešanā jāsaka, ka Latvijas plāns ir pietiekami ambiciozs, ja salīdzina ar daudzām citām valstīm. Pietiekami liels uzsvars ir likts arī uz sociālo jomu un cilvēkkapitāla attīstību.

Tādēļ jāsaka, ka Latvijas plāns uz citu valstu plānu fona izskatās visai pozitīvi.

Latvijā plāns gan ir izpelnījies kritiku par to, ka naudu daudz paredzēts likt "betonā" jeb dažādos ar infrastruktūru un būvniecību saistītos projektos un par maz cilvēkos un to prasmju attīstībā. Varat piekrist?

Īstenībā plānā ir salīdzinoši liels uzsvars arī uz cilvēku prasmju attīstību, gan saistībā ar augstākās izglītības reformām, gan attiecībā uz privāto ieguldījumu veicināšanu pētniecībā un rūpniecībā, gan attiecībā uz digitālajām prasmēm, kas ir ļoti svarīgs jautājums, ja domājam par to, kā nākotnē attīstīsies ekonomika. Līdz ar to, ja mēs runājam par izglītību, prasmēm, inovācijām, tad mūsuprāt Latvijas plānā tam tiek paredzēts pietiekami nozīmīgs līdzekļu apjoms.

Vienlaikus sāksies arī jaunais ES fondu periods un vai nav bažas, ka kopā ar ANM tas būvniecības jomu pārkarsēs?

Protams, Latvijā ir jāvērtē, kādas ir pieejamās būvniecības jaudas un kā šos līdzekļus efektīvi izmantot. No vienas puses tūlīt būs pieejami ANM līdzekļi, no otras sākas nākamais ES daudzgadu budžeta periods un attiecīgi ES fondu finansējums. Līdz ar to jautājums ir par to, kā Latvija šos līdzekļus sadalīs pa gadiem, jo ANM līdzekļi ir pieejami līdz 2026.gadam un tur īpaši kavēties nevar. ES fondu finansējums ir pieejams ilgāk. Līdz ar to Latvija var regulēt, cik lieli līdzekļi katru gadu ir pieejami arī būvniecības projektiem.

Jau pieminējāt, ka ANM termiņš nav garš. Vai naudu no mehānisma līdzīgi kā ES fondu gadījumā varēs saņemt pēc tam, kad projekti sekmīgi būs īstenoti? Un ko darīt, ja termiņos nespēsim iekļauties?

ANM gadījumā sistēma būs nedaudz atšķirīga. Uzreiz pēc Latvijas ANM plāna apstiprināšanas un finansēšanas līguma parakstīšanas, Latvija varēs saņemt priekšfinansējumu 13% apmērā no kopējā finansējuma apjoma. Latvijas gadījumā tie ir 237 miljoni eiro. Ja viss noritēs pēc plāna, šī nauda Latvijai būs pieejama jau jūlijā. Turpmākos līdzekļus Latvija varēs piesaistīt, sasniedzot konkrētos projektu un reformu mērķus. Katru gadu tiks vērtēts Latvijas progress un atbilstoši tam būs pieejams finansējums.

Atšķirība ir arī tajā, ka ANM ietver sevī ne tikai investīciju, bet arī reformu daļu. Ne vienmēr pasākumi, kas ir vērsti uz valstu specifisko rekomendāciju ieviešanu, ir finansējami no ANM. Tajā pašā laikā ANM līdzekļu pieejamība ir sasaistīta ar reformu īstenošanu. Taču tam nav tik ciešas saites kā ES fondu gadījumā ar konkrētu projektu īstenošanu.

Kas reformu gadījumā Latvijai var būt izaicinošākais vai grūtākais?

Reformu gadījumā par pamatu ir ņemtas valstu specifiskās rekomendācijas. Latvijas gadījumā uzsvars ir likts uz jautājumiem, kas skar ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un veselības aprūpes pieejamību. Ir pasākumi, kas ir vērsti gan uz garantētā ienākumu minimuma pabalstu palielināšanu un ikgadēju indeksāciju, gan apjomīgs finansējums dažādiem pasākumiem veselības jomā. Tie ir pasākumi, kas Latvijai ir rekomendēti jau vairākus gadus, un pozitīvi ir tas, ka šie pasākumi ANM plānā ir atspoguļoti. Gaidīsim to īstenošanu.

Ir arī virkne citu reformu, kas ir saistīti gan ar publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti, gan citiem jautājumiem. Latvijas plānā šie jautājumi ir pietiekami labi atspoguļoti. Līdz ar to pašlaik svarīgākais ir šo pasākumu praktiskā ieviešana.

Vai jūsuprāt Latvijas plāns dos pietiekamu uzrāvienu ekonomikai pēc Covid-19 izraisītās krīzes?

Katram ANM plānam bija jāsniedz arī izvērtējums, kādā veidā tas ietekmē ekonomikas attīstību. Latvijas gadījumā novērtējums ir, ka līdz 2026.gadam tas palīdzēs palielināt Latvijas iekšzemes kopproduktu par 2%. Tā ir pietiekami liela makroekonomiskā ietekme.

Tomēr jāuzsver, ka ANM nav tikai par to, kādu īstermiņa grūdienu ekonomikai tas dos, bet arī par to, kā tas palīdz sagatavot Latvijas ekonomiku ilgtermiņa izaicinājumiem. Tieši tādēļ ir liels uzsvars uz ekonomikas “zaļo” un digitālo transformāciju. Šie procesi notiks jebkurā gadījumā un ANM var palīdzēt tiem sagatavoties.

Vai Latvijas pietiekami lielu uzsvaru savā plānā ir likusi uz digitālo transformāciju, jo pētījumi liecina, ja neskaitām dažas nozares, tad kopumā Latvijas ekonomikā situācija ar digitalizāciju nebūt nav īpaši laba?

Tieši tādēļ visām valstīm ir noteikts, ka vismaz 20% no plāna izdevumiem ir jāparedz digitalizācijas mērķiem. Latvijas gadījumā tam paredzēts novirzīt 21%.

Pēc Eiropas Komisijas vērtējuma Latvijā ir pietiekami laba digitālā infrastruktūra, bet tajā pašā laikā atpaliek iedzīvotāju digitālās prasmes. Tādēļ svarīga ir ne tikai infrastruktūras tālākā attīstība, kam arī ir paredzēti līdzekļi, bet liels uzsvars ir likts arī uz iedzīvotāju prasmēm. Turklāt gan pamatprasmju līmenī, gan uz padziļinātām digitālām prasmēm.

Vai ir kādas ES dalībvalstis, kurām savus ANM plānus Eiropas Komisijas ieskatā vajadzēs arī pārstrādāt?

Pašlaik Eiropas Komisija plānus vērtē.

Jāatceras arī tas, ka ne visas valstis plānus ir iesniegušas. Joprojām savus plānus nav iesniegusi Bulgārija, Nīderlande un Malta. Malta gan to varētu izdarīt burtiski šajās dienās. Tikai pirms dažām dienām savu plānu ir iesniegusi Igaunija. Šo plānu izvērtējums vēl ir priekšā.

Ir arī virkne valstu, kuras ir prasījušas termiņa pagarinājumu, galvenokārt tādēļ, ka ir vēl nepieciešams darbs pie šo plānu pilnveidošanas. Cerams, ka šajos pagarinātajos termiņos tās savus plānus varēs izstrādāt līdz tam, lai arī tie varētu gūt pozitīvu Eiropas Komisijas atzinumu un pēc tam tikt apstiprināti Eiropas Padomē.

Kāds ir kopējais iespaids? Vai ES dalībvalstis ir gana labi izmantojušas iespējas, ko dod ANM?

Kopējais iespaids ir pozitīvs. Jāsaka, ka arī no Eiropas Komisijas puses mēs ieguldījām lielu darbu ar visām dalībvalstīm šo plānu sagatavošanā, lai pārliecinātos, ka plāni sasniedz tos mērķus, kuri ir paredzēti ANM. Tie plāni, kurus mēs redzam, šos mērķus sasniedz un kopumā ir iesniegti pietiekami labā kvalitātē.