Pensionāra Jura strīds par septiņiem eiro gadā: elektrības nav, bet par pieslēgumu jāmaksā
"Esmu automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības "Saulrītu garāžas" biedrs. Manā garāžā nav elektrības pieslēguma. Neskatoties uz to, man liek maksāt OIK – par nesaņemtu pakalpojumu. Tā kā manā garāžā elektrības nav, tad atkrīt arī maksa par elektrības piegādi." skaidro žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs pensionārs Juris Zariņš no Cēsīm.
Garāžu kooperatīva "Saulrītu garāžas" valdes priekšsēdētājs un vadītājs Raimonds Spulle skaidro, ka tā nav maksa par OIK (elektrības obligātā iepirkuma komponenti), bet gan par elektrības pieslēguma nodrošināšanu garāžu kooperatīvam.
Tā nolēma kopsapulce
Pēc Jura Zariņa iniciatīvas 2019. gada vasarā par šo jautājumu bija sasaukta kooperatīva biedru sapulce. Uz pirmo sapulci atnāca maz dalībnieku, un nebija kvoruma, bet uz otro sapulci ieradās vairāk nekā puse biedru, un sapulce varēja pieņemt lēmumu.
Kooperatīvā ir 98 garāžas, lielākajai daļai ir elektrības pieslēgums. Elektrības nav varbūt desmitajā daļā no visām garāžām, un tikai to lietotāju nevēlēšanās dēļ. Jebkurš, kurš grib, var pieslēgt elektrību savā garāžā, uzlikt skaitītāju un ik mēnesi maksāt kooperatīvam par patērēto elektrību.
Kooperatīvam ir arī kopējais skaitītājs, pēc kura rādījumiem tas norēķinās ar elektrības piegādātāju. Papildus tam kooperatīvam ir jāmaksā gandrīz 700 eiro gadā par pieslēguma nodrošināšanu, jo kooperatīvs kā juridiska persona ir pielīdzināts komersantam.
Kopsapulcē Zariņa priekšlikumu mutiski atbalstīja vēl divi biedri, taču viņi un Zariņš kopsapulces protokolā neparakstījās, līdz ar to var uzskatīt, ka nebalsoja. Pārējie dalībnieki nobalsoja, ka maksa par elektrības pieslēgumu ir jāsadala uz visām garāžām, arī uz tām, kurās nav elektrības. Kopsapulces lēmums ir stājies spēkā, un tas jāpilda visiem.
Komersantiem dārga maksa par pieslēgumu
Uzņēmumā "Elektrum" izskaidroja, kāda ir maksa par pieslēguma nodrošināšanu un obligātās jaudas komponenti. Privātpersonām, kuru īpašumā (dzīvoklī vai privātmājā) ir vienas fāzes elektrotīkla pieslēgums, jāmaksā 2,37 eiro gadā. Ja privātpersonas īpašumam ir trīsfāžu pieslēgums, tad maksa ir atkarīga no pieslēguma jaudas ampēros. Ja jauda ir 16 ampēri, gadā par pieslēgumu jāmaksā 6,13 eiro. Maksimālā jauda ir 40 ampēri, un tad par pieslēgumu jāmaksā 15,32 eiro gadā.
Komersantiem maksa par pieslēgumu ir atkarīga no izvēlētā tarifu plāna. Piemēram, tarifu plānam S4 ar vienas fāzes pieslēgumu maksa ir 14,88 eiro gadā. Tā ir neliela jauda, kas der, piemēram, mazam veikalam.
Ja izvēlēts tarifu plāns S6, jāmaksā atkarībā no pieslēguma jaudas, 10,52 eiro par vienu ampēru. Ja jauda ir 16 ampēri, pieslēgums maksā 168,32 eiro gadā. Jauda var būt arī lielāka – 50, 63, 80 vai 100 ampēri. Ja ir 63 ampēri, maksa par pieslēguma nodrošināšanu un obligātās jaudas komponenti ir 662,76 eiro gadā.
Izdalot šo skaitli ar 98 (garāžu skaitu), rezultāts ir 6,76 eiro gadā. Tā ir maksa par elektrības pieslēgumu katram Saulrītu garāžu biedram atbilstoši kopsapulces lēmumam.
Zemes noma, nodoklis un teritorijas kopšana
Raimonds Spulle norāda, ka kopējā summa, kas jāmaksā katram kooperatīva biedram, ir 35 eiro gadā. Tajā ietilpst zemes nomas maksa, jo kooperatīvs atrodas uz privātas zemes; nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un maksa par teritorijas uzkopšanu – sniega tīrīšanu ziemā un zāles pļaušanu vasarā. Kooperatīva priekšsēdētājs strādā bez atalgojuma. Reizi gadā kooperatīvs pieaicina grāmatvedi, kura par 35 eiro sagatavo atskaites Valsts ieņēmumu dienestam.
“Neviens te naudā nepeldas. Es jebkurā brīdī varu Zariņam parādīt dokumentus un paskaidrot, kur paliek nauda, taču viņš man to nav jautājis,” saka kooperatīva valdes priekšsēdētājs.
Taču vai kopsapulces lēmums iekasēt maksu par pieslēgumu arī no tiem, kas elektrību nelieto, ir taisnīgs? Tas ir retorisks jautājums, jo likumība un taisnīgums mēdz būt pavisam atšķirīgi jēdzieni. Šajā gadījumā vairākumam kooperatīva biedru elektrība ir, un viņi nobalsoja tā, kā viņiem izdevīgāk. Mazākumam nāksies ar to samierināties.
