Ventspils mācītāju par “amorālu” laulību grib izkvēpināt no pilsētas
Ne tikai Ventspils luterāņi, bet arī vietējie politiķi pamatīgi saskandalējušies ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) bīskapiem un augstāko vadību. Pēc vairāk nekā 30 gadu kalpošanas pilsētas luterāņu draudzē, pretēji draudzes vairākuma gribai, no tās tiek atstādināts mācītājs Valters Ozoliņš un aizsūtīts trimdā uz laukiem. LELB bīskapi spītīgi uzskata, ka lēmums ir negrozāms un Ozoliņš esot “degradējams”. Tikmēr konservatīvās LELB augstākā garīdzniecība tiek vainota “tradicionālās ģimenes” vērtību, kuras līdz šim sakās sirdīgi aizstāvam, graušanā.
Lietas būtība tāda, ka mācītājs Ozoliņš ir šķīries no savas pirmās sievas (laulības šķiršanu ierosināja mācītāja kundze), un viņš tagad grib otro reizi iestūrēt laulības ostā ar kādu no savas draudzes loceklēm. Ar šādu lietas pavērsienu apmierināti visi, izņemot LELB augstāko garīdzniecību, kura uzskata, ka ilggadējais Ventspils mācītājs tagad graujot Baznīcas augstos morāles principus.
Bīskapu kolēģija, kurā ietilpst LELB arhibīskaps Jānis Vanags, Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons un pensionētais Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers, vēlas mācītāju Ozoliņu par “amorālu uzvedību” izkvēpināt no valstspilsētas, viņu pārceļot uz nelielu lauku draudzīti Kuldīgas novadā.
Precības kā “nāves grēks”
Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe Ventspils draudzes locekļiem izsūtītā vēstulē atgādina LELB Mācītāja kalpošanas noteikumus, kuros teikts: “Mācītāja ģimenes dzīve ir priekšzīme draudzei un sabiedrībai, tā nedrīkst graut mācītāja amata reputāciju. Mācītāja kopdzīve bez laulības nav pieļaujama.” Draudzes pārstāvji gan uzskata, ka šāds atgādinājums nu gan ir nevietā, jo mācītājs tieši otrādi – grib sakārtot savu privāto dzīvi, stājoties oficiālā laulībā.
Tomēr, ir viens bet… Šajos pašos noteikumos ir sīki atrunātas darbības, kā jārīkojas gadījumā, ja mācītājs jau vienreiz ir šķīries un vēlas otrreiz svinēt kāzas. Pirmām kārtām, mācītājam nepienākas uzteikt laulību, bet viņš nav atzīstams par vainīgu, ja “iepriekšējā laulība ir izirusi bez acīmredzamas mācītāja vainas”. Tā arī ir šajā gadījumā noticis. Ar mācītāja piekrišanu visai draudzei atklātas viņa pirmās laulības šķiršanās peripetijas. Šķiršanos ierosinājusi viņa pirmā sieva, un viņa to panākusi tiesas procesā, pats mācītājs esot bijis pret šķiršanos.
Tiktāl viss kārtībā. Bet nu pienācis brīdis, kad Ozoliņš laulības ostā vēlas iestūrēt otro reizi, un pie tam arī ar Ventspils luterāņiem labi pazīstamu personu – kādu sievieti no viņu draudzes. Nevienam jau nekas nebūtu pretī, ja ne LELB bīskapi, kuri no Ozoliņu vēlas “degradēt” un dabūt prom no Ventspils, jo viņa uzvedība nākot par samaitāšanu vietējai luterāņu kopienai.
LELB Piltenes iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, kura tiešā vadībā arī kalpo mācītājs Ozoliņš, draudzei paziņojis: “Bīskapu kolēģijā ir nonākuši pie vienotas prakses, ka labākais risinājums situācijā, kad mācītājam ir izirusi laulība bez acīmredzamas mācītāja vainas un pēc tam kādā brīdī mācītājs izlemj doties jaunā laulībā, mācītājam ir jāmaina kalpošanas vieta”, un šādos gadījumos mācītājam parasti tiek liegts “turpināt kalpošanu līdzšinējā kalpošanas vietā.”
Tomēr šajā gadījumā tā ir tikai “prakse”, nevis Baznīcas melns uz balta rakstīti noteikumi, kura pēc būtības nebūtu īstenojama, ja draudzes vairākums pret to iebilst.
Luterāņu bīskapi pret tradicionālo ģimeni
Kāda Ventspils draudzes aktīviste par šo dīvaino Bīskapu kolēģijas “praksi” Jauns.lv teica: “Tagad Baznīcas vadība atsūta vēstuli, kura pēc būtības Ozoliņam liek pārdomāt precēties, bet ar šo sievieti mīlēties “pa kaktiem”. Ja viņš negrasītos precēties ar sievieti, ar kuru dzīvo kopā, viss būtu kārtībā!
Tagad iznāk tā, ka LELB vadība runā vienu, bet dara pavisam ko citu. No vienas puses tā iestājas par tradicionālām ģimenes vērtībām un laulību, bet no otras puses šādas attiecības liedz dibināt.
Nu mūsu mācītāju grib aizsūtīt “trimdā” uz mazo Rendas draudzi Kuldīgas novadā, prom no Ventspils. Man nav nekas pret Rendas draudzi, tieši otrādi. Bet mūsu mācītājam līdz ar to tiek liegta gan dzīvesvieta (dzīvoklis viņam ir Ventspilī), gan iztikas līdzekļi (lauku draudze nevar uzturēt savu mācītāju tā, kā to var lielā pilsētas draudze). Pie tam mācītājam Ventspilī ir māte, kura prasa nepārtrauktu aprūpi.
Tikšanos ne ar Liepājas bīskapu, ne LELB arhibīskapu, lai mēs varētu izklāstīt savus argumentus un aizstāvēt savu mācītāju, nevaram panākt. Liepājas bīskaps vārda tiešā nozīmē pagriež muguru un no mums bēg.”
Tāpat LELB bīskapiem tiek atgādināts “LELB noteikumu par mācītāju kalpošanu” 9. punkts: “Mācītāja kalpošanas vietā ietilpstošajām draudzēm ir tiesības ievēlēt savu mācītāju no viena vai vairākiem pretendentiem, kuri apliecinājuši savu piekrišanu”. Šai gadījumā draudzes viedoklis netiek ņemts vērā, un voluntāri priekšniecība liedz draudzei izvēlēties savu mācītāju, tai “piespēlējot” mācītāju “no augšas”.
Ventspilnieku protesta vēstules
Ventspils luterāņu draudzē pašlaik ir ap 400 locekļu un vairāk kā 200 jau parakstījuši vēstuli, kurā pieprasa Ozoliņa atstāšanu Ventspilī. To parakstījuši arī septiņi no deviņiem draudzes padomes locekļiem. Vēstulē teikts:
“Bīskapu kolēģija lēmusi pārcelt Ventspils draudzes mācītāju V. Ozoliņu uz Kuldīgas draudzi tāpēc, ka viņš nolēmis doties otrreiz likumīgā laulībā. Mācītāja V. Ozoliņa pirmā laulība tika šķirta ne viņa vainas dēļ, kā mēs visi to zinām. Mūsu draudzei nav nekas iebilstams pret to, ka mācītājs grib otrreiz laulāties ar cienījamu sievieti, arī mūsu draudzes locekli.
Draudze tikai priecāsies, ka mūsu mācītājs būs laimīgs. Ar prieku turpināsim nākt uz baznīcu, klausīties viņa sprediķus, aktīvi piedalīties draudzes dzīvē.
Šī mācītāja V. Ozoliņa pārcelšana notiek pret pašreizējās Ventspils draudzes gribu. (..) Kāpēc vajag sāpināt, likt vilties draudzes cilvēkiem, sevišķi vecākā gadagājuma cilvēkiem, mainot līdzšinējo mācītāju, kurš vairāk nekā 30 gadu godprātīgi kalpojis savā draudzē un izpelnījies Ventspils draudzes cieņu, uzticību un mīlestību?”
Kādā citā draudzes locekles vēstulē, adresētai Piltenes prāvestam, teikts: “Un kas tad ir LELB vadītāji? Izredzētie? Nē, Dieva kalpi, kuriem vajadzētu būt pazemīgiem, nevis savu zizli sist grīdā un parādīt savu varu, lūk, es noteikšu kā te būs būt. Un kāpēc LELB var pastāvēt? Tāpēc, ka ir cilvēki, kuri iet Baznīcā, kuru dvēselēm vajag mierinājumu, ticību, cerību, mīlestību. Jo draudze vairāk mīl un ciena savu Mācītāju, jo vairāk cenšas apmeklēt Baznīcu. Un šie cilvēki arī zināmā mērā uztur Baznīcas un LELB. Ja nebūtu draudzes pie Baznīcām, tad LELB arī nevarētu pastāvēt. Tāpēc esiet pazemīgi savu draudžu un mācītāju priekšā, cieniet un mīliet cilvēkus, kuri palīdz Jums pastāvēt”.
Piltenes prāvesta Irbes atbildes vēstulē Ventspils luterāņiem šī gada sākumā gan teikts, ka ventspilnieku prasības gan LELB vadība nedomā apmierināt: “Iemesls tam, kāpēc māc. Valters š.g. vasarā noslēgs kalpošanu Jūsu draudzē un uzsāk kalpošanu Kuldīgas puses draudzēs, ir saistīts ar to, ka māc. Valters pēc savas iepriekšējās laulības, kura izira bez acīmredzamas māc. Valtera vainas, tagad dibina jaunu laulību.
Šis jautājums ir pārrunāts Bīskapu kolēģijā un bīskapi ir lēmuši mainīt māc. Valtera kalpošanas vietu un tā ir vienota Bīskapa kolēģijas prakse šādos gadījumos. Aprunājos ar bīskapu, ko viņš domā par daļu no Jūsu aktīvo kalpotāju un daļu no Jūsu draudzes locekļu lūgumu atstāt māc. Valteru Ozoliņu kalpošanā arī pēc vasaras, bīskaps apstiprināja, ka Bīskapa kolēģija šo lūgumu neapmierinās un maiņa notiks”.
Krusta karos iesaistās arī vietējie deputāti
Tikmēr draudzes krusta karos iesaistījušies arī pašvaldības politiķi. Domes opozīcijas politiķi (no “Jaunās Vienotības”) LELB arhibīskapam adresējuši vēstuli:
“Mācītājs Valters Ozoliņš vienmēr ir mācējis konstruktīvi pamatot un pārliecināt par visiem veicamajiem darbiem, viņam ir skaidra vīzija par darbiem nākotnē.
Un tagad tiek draudēts ar izslēgšanu (no draudzes, Baznīcas) tiem Ventspils draudzes locekļiem, kas parakstīja atbalsta vēstuli savam ilggadējam mācītājam Valteram Ozoliņam. Kā Jūs šādu rīcību varat izskaidrot? Mūs tas ļoti pārsteidz, jo dzīvojam 21. gadsimtā, mēs dzīvojam pārmaiņu laikā. Kāda var būt sadarbība ar LELB un LELB draudzēm, ja pārvalde iestājas pret tradicionālu ģimeni?
Mācītājs Valters, kā īsts godavīrs, grib savas jaunās attiecības nokārtot legāli un oficiāli, bet par to tiek bargi sodīts. Tad labāk, ja draudze būtu pievērusi acis un izlikusies neko neredzam?
Tad viņš būtu pelnījis palikt kalpot Ventspils draudzē? Mācītājs Valters Ozoliņš vienmēr ļoti stingri iestājies par kristīgajām vērtībām, pie viņa nekad nevar sarunāt ne kristības ne laulības, ja nav izietas visas attiecīgās kristīgās apmācības. (..)
Negribētu piekrist apgalvojumam, ka mūsu mīļais Dievs gribētu pārmaiņas un svēta darbības, kas posta un grauj to, kas ar milzīgu darbu un neatlaidību ir uzcelts un izveidots Ventspilī. Ventspils ir īpaša vieta, kur sabiedrība gadu desmitiem ir tikusi apspiesta un iebaidīta, šeit cilvēki nedrīkst brīvi izteikt savu viedokli, jo vairāk kā 30 gadus Ventspilī despotiski valda daudzās kriminālās darbībās apsūdzētais, no amata atstādinātais un apcietinātais Aivars Lembergs. Un tieši baznīca un mācītāja Valtera Ozoliņa garīgā un psiholoģiskā palīdzība mums visiem bieži ir bijusi svarīga un neatņemama daļa, vieta, kur varējām brīvi uzelpot.
Diezgan nožēlojami, ka vairāku konfesiju mācītāji kļuvuši gandrīz vai par Lemberga galma mācītājiem.
Tieši tāpēc mūsu baznīcai un draudzei ir ļoti svarīgi un nepieciešami, ka mācītājs Ozoliņš paliek šeit kalpot un stiprināt cilvēkus Ventspilī!”
Kurzemes luterāņus viens pēc otra plosa skandāli
Jāteic, ka šis pēdējo mēnešu laikā nav pirmais skandāls, kurš satricinājis kādu no Kurzemes luterāņu draudzēm.
Nesen bez redzama iemesla baznīcas atslēgas tika atņemtas Klosteres (Jamaiķu, Turlavas pagastā) draudzes priekšniekam Jurim Vītolam, kurš vairāku gadu garumā rūpējies par to, lai no drupām paceltu un par kultūras pieminekli pārvērstu padomju laikā nolaisto dievnamu.
Savukārt Usmas (Rendas pagasts) draudzes locekļi valsts mērogā sacēla skandālu par to, ka no kalpošanas draudzē gribēja atstādināt evaņģēlisti, mācītāja pienākumu izpildītāju Agritu Staško, to formāli pamatojot ar to, ka viņa sasniegusi pensionēšanās vecumu. Tikai pēc tam, kad notikums ieguva plašu rezonansi un to atspoguļoja arī Latvijas Televīzija, LELB vadība atļāva Staško turpināt kalpošanu Usmas Sv. Pētera draudzē.
