Daudziem rīdziniekiem jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi zem svešas ēkas

Jo mazāka ēka, jo lielākas mēdz būt problēmas. Arī uz citu daudzdzīvokļu māju zemes atrodas nenoskaidrotas piederības šķūnīši vai garāžas, tāpēc šī atbilde noderēs arī citiem žurnāla lasītājiem.

Piesaistīja mājai, lai nebūtu starpgabalu

Habilitētais ķīmijas doktors, bijušais Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jāzeps Boļšijs rakstījis iesniegumu Rīgas domei, kas to nez kāpēc pārsūtīja mājas apsaimniekotājam Rīgas namu pārvaldniekam, kura kompetencē nav īpašuma jautājumu risināšana, un Boļšija kungs nekādu konkrētu atbildi nesaņēma.

Kāpēc tika izveidots šāds zemes gabals? Dzīvojamos namus pilnai privatizācijai sagatavoja Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisija. Tā noteica katrai mājai piesaistīto zemes gabalu, kas vēlāk nodēvēti par mājām funkcionāli nepieciešamajiem zemes gabaliem. Veidojot šos zemes gabalus, neatstāja starpgabalus un nevienam nepiederošas zemes strēmeles.

Šajā vietā nav iespējams ēkai Rusova ielā 26A iemērīt zemi minimālā apbūves gabala platībā, kas ir 600 kvadrātmetri. Šķūnīšu ēka piekļaujas privātmājas Čiekurkalna 4. šķērslīnijā 23 žogam, bet otrā pusē ir cita īpašnieka zeme. Acīmredzot tādēļ, lai neatstātu šādu nelielu starpgabalu, zemi zem ēkas Rusova ielā 26A piesaistīja daudzdzīvokļu mājai Rusova ielā 26.

Šīs piecstāvu mājas iedzīvotāji privatizēja savus dzīvokļus kopā ar zemi, un tagad katram pieder zemes gabala domājamā daļa. Par laimi, neuzradās neviens pirmskara laika īpašnieku mantinieks, un dzīvokļu īpašniekiem nav jāmaksā zemes nomas maksa.

Sākumā par zemi nekas nebija jāmaksā, taču vēlāk valsts ieviesa nekustamā īpašuma nodokli. Dzīvokļu īpašnieki sāka pētīt, kur tad īsti atrodas zemes robežas, un konstatēja, ka viņu gabalā iemērīta arī zeme zem šķūnīšiem.

Kāda ir nodokļa summa par zemi zem šķūnīšiem? Jāzeps Boļšijs rēķina, ka apmēram 30 eiro gadā. Sadalot uz 74 dzīvokļiem, maksa ir niecīga, taču gribas sakārtot savu īpašumu.

Šķūnīši kā smagās tehnikas garāžas

Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Privatizācijas objektu sagatavošanas nodaļas vadītājs Jānis Brakovskis noskaidroja, ka ēka Rusova ielā 26A nav ierakstīta zemesgrāmatā. Kadastra reģistrā ir norādīts, ka tās piederība nav noskaidrota. Tā ir garāža ar iekštelpu platību 55 kvadrātmetri, celta 1970. gadā.

“Ja ēkai nav dokumentu par nodošanu ekspluatācijā, to var uzskatīt par nelikumīgu būvniecību un nojaukt. Tādi gadījumi ir bijuši,” skaidro Brakovskis.

Iedzīvotāji dzirdējuši, ka šķūnīšu ēku valsts mēģinājusi pārdot, bet neviens nav nopircis. Likums un Taisnība vērsās SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor, kas nodarbojas ar valsts īpašumu pārdošanu. Baumas par šķūnīšu pārdošanu izrādās nepatiesas, jo Possesor var pārdot tikai to, kas ierakstīts zemesgrāmatā.

Nekustamo īpašumu departamenta speciāliste Dace Šmēdiņa noskaidroja, ka būvei Rusova ielā 26A ir tikai kadastra apzīmējums, bet nav piešķirts kadastra numurs, līdz ar to nav izveidots nekustamais īpašums. Tikai pēc kadastra numura reģistrēšanas Kadastrā nekustamo īpašumu var reģistrēt zemesgrāmatā. Šmēdiņa atsūtīja arī informatīvo izdruku no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem. Šādu izdruku jebkurš var saņemt mājaslapā kadastrs lv par nelielu maksu.

Būve Rusova ielā 26A Kadastra informācijas sistēmā ir uzrādīta kā smagās tehnikas garāžas. Apbūves laukums ir 67,1 kvadrātmetrs, iekštelpu platība 55 kvadrātmetri, iekštelpas augstums 2,8 metri. Būves ekspluatācija sākta 1970. gadā, bet ekspluatācijā pieņemšanas gads nav norādīts. Būves nolietojums ir 20%, būves kadastrālā vērtība 2021. gada 1. janvārī ir 3521 eiro.

Apskatot uz vietas, redzams, ka tā ir gara šķūnīšu ēka ar četrpadsmit durvīm. Nekāda smagā tehnika tur iekšā nevar iebraukt, arī vieglajai automašīnai šīs durvis ir par šauru. Dažas durvis ir aiznaglotas, pārējām pieliktas piekaramās atslēgas. Iespējams, šos šķūnīšus izmanto vai agrāk izmantoja kādas blakus esošās denacionalizētās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji.

Ēka celta no laba materiāla, dzeltenajiem ķieģeļiem. Šīfera jumts gan ir pagalam nolietojies, arī durvis ir bēdīgā stāvoklī. Šķūnīšiem priekšā vienā rindā nolikti mājas Rusova ielā 26 atkritumu konteineri. Ja šīs zemes strēmeles nebūtu, tie stāvētu zem dzīvokļu logiem.

Dzīvokļu īpašnieki var šķūnīšus izmantot

Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns informē, ka padomju laika būvniecības tiesiskumu būvvalde nepārvērtē. “Pieņemam, ka padomju laikā viss ir uzbūvēts tiesiski. Tas attiecas arī uz šādām būvēm un arī uz betona žogiem, kas dažviet ir saglabājušies,” saka Butāns.

Pēc konsultācijas ar būvvaldes juristiem viņš sniedz konkrētu atbildi: “Dzīvokļu īpašnieki var rīkoties ar šo ēku, savstarpēji vienojoties. Viņi ar kopsapulces lēmumu var ierosināt ēkas nojaukšanu. Šāds kopsapulces lēmums ir jāparaksta simtprocentīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem. Būs vajadzīgs arhitekta izstrādāts ēkas demontāžas projekts, kam pievienots dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums. Demontāžas projekts jāsaskaņo būvvaldē. Dzīvokļu īpašnieki var arī šo būvi izmantot, piemēram, kā garāžu vai mantu glabāšanai, jo būve ir tiesiska.”

Tātad varam iepriecināt Rusova ielas 26 dzīvokļu īpašniekus – šķūnīši ir jūsu! Derētu sarīkot talku un sakopt to apkārtni. Dzīvokļu īpašnieki saviem spēkiem var nomainīt šķūnīšu durvis un atjaunot jumta segumu. Tiesa, būs jāmaksā par vecā šīfera utilizāciju atkritumu poligonā. Ja gribēsiet likt cita materiāla jumtu, visdrīzāk, būs vajadzīgs projekts. Ja dzīvokļu īpašnieki pārņems māju savā apsaimniekošanā, iespējams, viņi šos šķūnīšus varēs kādam iznomāt.