Dalot naudu kultūrai, bešā nepaliek arī pašu ekspertu teātris
Situācija ap Valsts kultūrkapitāla fonda finansētajiem projektiem jau ne reizi vien izsaukusi radošo profesiju pārstāvju uzmanību un neapmierinātību. Arī šogad ar saņemto valsts finansējumu saistītas vismaz divas ekspertes.
Izpētot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mājaslapā atrodamo informāciju par piešķirto finansējumu mērķprogrammā “KultūrtELPA” teātra mākslas nozarē, redzams, ka visdāsnāk atbalstīta biedrība “Tarba”, kas apsaimnieko Ģertrūdes ielas teātri Rīgā.
Gandrīz trešdaļa no visa pīrāga
Šogad šai biedrībai un reizē teātrim piešķirts finansējums četriem projektiem. Audio sajūtu izrāde “Grāmatu zīme” un tālizrāde “Vasarnieki” ar projekta vadītāju Eviju Sedolu saņems attiecīgi 8000 un 25 000 eiro. Vairāku teātru kopsadarbības projektam “Jauno maiņa” ar vadītāju Lindu Krūmiņu piešķirti 65 000 eiro. Projekta vadītāja Eva Škenderska, nodrošinot Ģertrūdes ielas teātra izrāžu digitālo pieejamību, saņems 9000 eiro.
Kopā tas veido 107 000 eiro – gandrīz trešdaļu no visa teātriem piešķirtā 353 173 eiro lielā VKKF finansējuma. Arī pērn biedrība “Tarba” saņēma atbalstu divu izrāžu sagatavošanai –Sedolas projekti – izrāde “Krēsls” un “Nasing spešal” attiecīgi 12 249 un 5000 eiro. Arī tas vēl nav viss.
“Tarba” pie naudas tikusi arī konkursā “Teātra mākslas profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” –Ģertrūdes ielas teātra darbībai 2021.–2023. gadam piešķirti 85 000 eiro.
Atbalstam 2018.–2020. gadam saņemti 70 000 eiro, un kā projekta vadītāja tolaik figurēja Maija Pavlova, bijusī Ģertrūdes ielas teātra vadītāja, kura šobrīd tur pilda projektu vadītājas pienākumus. Kā liecina VKKF mājaslapa, viņa darbojas arī fonda teātra mākslas nozares ekspertu komisijā.
Arī 2019. gadā darbības nodrošināšanai minētajam teātrim izdevās tikt pie 70 000 eiro, kas togad bija trešā daļa no visa šajā sadaļā paredzētā finansējuma.
Trīs gados 350 000 eiro
Rezultātā pēdējos trīs gados teātris ar 80 skatītāju vietām zālē, kura izrādēs spēlē pārsvarā mazpazīstami aktieri, saņēmis 350 000 eiro lielu valsts finansējumu, kas šajā nozarē uzskatāma par gana nopietnu summu.
Zināmāka izrāde ir režisora Vladislava Nastaševa 2015. gadā iestudētā “Melnā sperma”, kas piedzīvojusi aptuveni 100 izrāžu un joprojām tiek piedāvāta arī videoformātā. Teātrī strādā seši štata darbinieki un gada laikā tiekot piesaistīti aptuveni 150 viesmākslinieki.
Tiesa gan, neraugoties uz valsts finansējumu, Ģertrūdes ielas teātris 2019. gadā un pērn darbojies ar ievērojamiem zaudējumiem.
Atbildot uz “Kas Jauns Avīzes” jautājumiem, Ģertrūdes ielas teātra pārstāvji apstiprina, ka Maija Pavlova patiešām tur strādā kā producente, taču tas vien neliecinot par interešu konfliktu. Atbilstoši VKKF ētikas kodeksam, situācijā, ja tiek izskatīts ar ekspertu saistīts projekts, viņš konkrētajā sēdes sadaļā nepiedalās un arī nebalso.
Šīs komisijas ekspertu vidū atrodams arī Zanes Kreicbergas vārds, kura minēta kā nozares priekšsēdētāja. Viņa darbojas arī Latvijas Jaunā teātra institūta valdē un ir Kultūras akadēmijas profesore, un šīs abas iestādes tikušas pie trim projektiem 53 000 eiro vērtībā.
Agrāko gadu skandāli
Ilgus gadus VKKF vadīja Edgars Vērpe, un jau 2009. gadā vairāki radošo profesiju pārstāvji cēla trauksmi, ka pie apjomīga finansējuma regulāri tiek viņa sievas Sandras Krastiņas un vēl vienas fonda ekspertes Ilzes Martinsones pārstāvētais grāmatu apgāds “Neputns”. Summas bija lielas, pat vairākos simtos tūkstošu latu, taču, neraugoties uz skandālu, SIA “Neputns” šo atbalstu turpināja saņemt.
Īstu vētru 2010. gadā sacēla rakstnieces Evas Mārtužas publikācija “Latvijas Avīzē”, kurā bija izanalizēti fonda atbalstītie projekti vairāku gadu garumā – atklājās, ka daļa saņēmusi naudu, bet nav īstenoti. Bija arī pieminēts visai daudz gadījumu, kad naudu saņēmušas fonda vadībai un ekspertiem tuvas organizācijas un personas. Par atbildi rakstniece izsaukta uz VKKF sēdi un nokaunināta par šādu vēršanos pret fondu.
2017. gadā vienpadsmit reģionālo laikrakstu galvenie redaktori vērsās pie tā laika premjera Māra Kučinska un kultūras ministres Daces Melbārdes ar atklātu vēstuli. Tajā bija aprakstītas kārtējās netaisnības līdzekļu piešķiršanā un norādīts uz vairākām situācijām, kad pie finansējuma tikušas fonda ekspertu pārstāvētas organizācijas.
Skaļākais skandāls bija, kad 2500 eiro pētījumam “Kultūras periodikas finansējums Latvijā” saņēma fonda vadītāja Vērpes dēls Kārlis Vērpe un tulkotājs un kritiķis Haralds Matulis. Summa nebija liela, taču veikums uz 34 A4 formāta lapām nodokļu maksātājiem izmaksāja 85 eiro par katru.
Tas izpelnījās skarbu vērtējumu, toreizējā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele izteicās, ka šis pētījums “šķiet paviršs vispārzināmu patiesību virknējums”.
Eksperts bez nozares nav profesionālis
Pašreizējais VKFF priekšsēdētājs Valts Ernštreits “Kas Jauns Avīzei” uzsver, ka ekspertu komisiju balsojumos tiek rūpīgi sekots, lai interešu konflikta nebūtu.
“Kopā astoņās nozaru ekspertu komisijās darbojas 56 eksperti, kuri nomainās ik pēc diviem gadiem. Viņiem ir aizliegts saņemt jebkādu atlīdzību no VKKF, izņemot par projektu vērtēšanu. Vienkārši nav reāli atrast 56 profesionāļus, kuri aktīvi nedarbojas savā nozarē, nav iesaistīti nevienā kultūras organizācijas institūcijā vai uzņēmumā. Pretējā gadījumā kas tad tie būtu par ekspertiem,” skaidro Ernštreits.
Viņš atzīst, ka pašreizējā sistēma arī nav ideāla, taču “garantē divas lietas – ekspertu mainīgumu, kas neļauj izveidoties nekādām draugu būšanām, un kultūras jomas profesionāļu iesaisti projektu izveidošanā”. “No četriem manis vadītā Latvijas Universitātes Lībiešu institūta iesniegtajiem projektiem ir atbalstīts tikai viens, un es tieši tāpat projektu skatīšanas laikā esmu izmests no zāles,” norāda Ernštreits.
Naudas vienmēr ir par maz
Šogad izskatīšanai bija iesniegti 856 projekti, un lielākā daļa palika bez finansējuma, tāpēc neapmierināto esot visai daudz.
Ar nākamo gadu VKKF atgriezīsies pie sākotnējā, jau tālajā 1920. gadā izveidotā finansējuma modeļa – noteiktas daļas no akcīzes un azartspēļu nodokļa, kas ļaus palielināt līdzekļu apjomu par aptuveni 20 procentiem. Ja atjaunotu arī vēsturisko procentu daļu, finansējums pieaugtu divkārt, kas ļautu VKKF finansējumu pielīdzināt Lietuvas un Igaunijas līmenim.
“Kamēr VKKF finansējums saglabāsies līdzšinējā apmērā, arī ja tas nedaudz pieaugs, joprojām būs nepiedodami daudz tādu lielisku kultūras projektu, produktu un iniciatīvu, kuras izplēnēs rūgtumā un nīgrumā par tā arī neiegūto atbalstu. Ja kādam šķiet, ka VKKF ir redzama kāda problēma, ne tikai var, bet vajag rakstīt un sūtīt iesniegumus. Lai vārdiem seko darbi un viss, kas novēršams, tiek novērsts,” sola Ernštreits.
