Valsts atņem dzīvokli un gadu liek par to maksāt komunālos maksājumus
Mākslinieks Aivars Vilipsons nebija pirmais labticīgais ieguvējs, pret kuru policijas izmeklētāja vērsās tiesā ar prasību atņemt godīgi nopirkto dzīvokli un nodot to valstij. Jau agrāk šajā kriminālprocesā vairākiem labticīgajiem ieguvējiem atņemti dzīvokļi, nesamaksājot nekādu kompensāciju. Viens no viņiem ir Valērijs Jankovskis, kuram ar tiesas lēmumu dzīvokli atņēma jau 2019. gadā.
Rīdzinieks Jankovskis 2016. gadā nopirka dzīvokli Pārdaugavā, Kristapa ielā. Dzīvoklis maksāja apmēram 23 000 eiro, vēl apmēram 17 000 eiro Jankovskis ieguldīja remontā. Viņam nebija vajadzīgs kredīts, dzīvokli nopirka par savu godīgi nopelnīto naudu, par šiem ienākumiem bija samaksāti visi nodokļi. Kā "Likums un Taisnība" jau rakstīja, krāpnieki – testamentu viltotāji – meklēja tieši tādus pircējus, lai nebūtu jāiesaistās nekādās darīšanās ar bankām un to drošības dienestiem.
Pēc kāda laika Jankovskis saņēma vēstuli no Valsts policijas, ka viņa dzīvoklim uz diviem gadiem ir uzlikts arests. Vēlāk arestu pagarināja vēl uz dažiem mēnešiem. Tāpat kā citos gadījumos, kas minēti šajā kriminālprocesā, arī šoreiz krāpnieki kaut kādā veidā bija ieguvuši ziņas par vientuļu mirušu cilvēku, kuram pieder īpašums, bet nav mantinieku.
Krāpnieki uzrakstīja fiktīvu testamentu, viltus liecinieki sameloja notāram, viltus mantinieks ierakstīja fiktīvo mantojumu zemesgrāmatā uz sava vārda un pēc tam fiktīvi pārdeva līdzdalībniekam. Arī šoreiz dzīvoklis bija pārdots vairākas reizes, līdz to nopirka labticīgais ieguvējs Jankovskis.
2019. gada decembrī Jankovski izsauca uz tiesu, kas apmierināja izmeklētājas, policijas inspektores, lūgumu par dzīvokļa atsavināšanu valsts labā. Jankovskis izmantoja advokātes pakalpojumus, taču viņa neko nespēja palīdzēt, un labticīgais ieguvējs zaudēja godīgi nopirkto dzīvokli. No valsts viņš nesaņēma nekādu kompensāciju.
Vietā atgādināt, ko Indrai Vilipsonei 2019. gadā teikusi policijas vecākā inspektore Inga Šalajeva, kura tajā laikā izmeklēja šo lietu: “Gaidiet savu kārtu! Es esmu jau atņēmusi astoņus dzīvokļus!”
Gadu liek maksāt par apkuri
Ar dzīvokļa konfiscēšanu Jankovska nedienas nebeidzās: “Es izvācos no dzīvokļa un par to paziņoju apsaimniekotājam, "Rīgas namu pārvaldniekam". Man atbildēja, ka dzīvoklis zemesgrāmatā joprojām ierakstīts uz mana vārda, tāpēc man ir jāmaksā par apkuri un komunālajiem pakalpojumiem, citādi man veidosies parāds!” Apmēram gadu Jankovskim nācās maksāt visus rēķinus par dzīvokli, kas bija atņemts valsts labā.
Kad mājokli pērk privātpersona, pirkuma līgumā ir rakstīts, kādā termiņā pircējam īpašums jāieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda, lai pārdevējam nebūtu jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem un nekustamā īpašuma nodoklis par īpašumu, kuru viņš pārdevis.
Latvijas valsts atbildīgās iestādes tādām niansēm nepievērš uzmanību un ar ierakstīšanu zemesgrāmatā nesteidzas – lai maksā valstiskās laupīšanas upuri.
Deputātam neizdodas iegūt informāciju
Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ierosināja steidzami veikt izmaiņas Kriminālprocesa likumā. Deputāti grozījumus pieņēma vienbalsīgi, tie stājās spēkā 6. martā, līdz ar to no netaisnīgās konfiskācijas izdevās izglābt Aivara Vilipsona, Ināras Galejas un dažu citu labticīgo pircēju dzīvokļus.
Judins uzskata, ka nākamais solis ir Kriminālprocesa likumā noteikt, ka valstij jāizmaksā kompensācija labticīgajam ieguvējam gadījumos, kad īpašums jau ir atņemts valsts labā vai arī ir atdots agrākajam īpašniekam, fiziskai personai, kurai tas bijis izkrāpts.
“Ja valsts nespēj garantēt drošumu darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, tad likumā ir jāparedz, ka valsts maksā kompensāciju labticīgajiem ieguvējiem,” uzskata Judins.
“Nepieciešams zināt, cik tādu gadījumu ir bijis, lai varētu aprēķināt, kāda naudas summa būs nepieciešama kompensācijām,” viņš skaidro. Judins marta sākumā pieprasīja Tiesu administrācijai sniegt ziņas par visiem gadījumiem, kad tiesa ir lēmusi par īpašumu atsavināšanu labticīgajiem ieguvējiem.
Tomēr Tiesu administrācija nesniedza Saeimas deputātam nekādas ziņas, bet atrakstījās, ka šādas informācijas tai neesot...
Policija pabeigusi izmeklēšanu
Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļa ziņo, ka šā gada 30. aprīlī Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas darbinieki ir pabeiguši izmeklēšanu par septiņu dzīvokļu izkrāpšanu un viena dzīvokļa izkrāpšanas mēģinājumu.
Dzīvokļus izkrāpa, viltojot testamentus. Lai slēptu noziedzīgās mantas izcelsmi, sākotnēji tos fiktīvi pārdeva citiem grupas dalībniekiem, vēl pēc kāda laika – labticīgajiem ieguvējiem. Kopējā summa, ko grupas dalībnieki ieguva par šo dzīvokļu pārdošanu, ir 133 498 eiro.
Kriminālprocesu policija sāka 2014. gada maijā par viena dzīvokļa izkrāpšanu, viltojot testamentu. Vēlāk atklājās arī citi gadījumi, un kopumā šī grupa prettiesiski savā īpašumā ieguva astoņus nekustamos īpašumus. Par aizdomās turētajiem atzīti vienpadsmit cilvēki. Lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Rakstveida informāciju policijas sabiedrisko attiecību nodaļai sniedza inspektore, kura izmeklēja šo lietu, tāpēc nav pieminēts, ka tiesa pēc policijas pieprasījuma atņēma dzīvokļus labticīgajiem pircējiem, bet, par laimi, Vilipsonam, Galejai un dažiem citiem izdevās savus īpašumus izglābt, pateicoties Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem.
Paziņojumā presei teikts, ka kriminālprocesā pieņemti pieci lēmumi par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu attiecībā pret izkrāptiem dzīvokļiem un nodoti izlemšanai tiesai. Lasot starp rindiņām, acīmredzot jāsaprot, ka pēc policijas inspektores pieprasījuma ar tiesas lēmumu atņemti pieci dzīvokļi.
