Eksperti komentē: ar ko atšķirīgas šīs pašvaldību vēlēšanas?

Savukārt pēc vēlēšanām lielākais jautājums varētu būt spēja sabalansēt jauno novadu centru un nomaļu pārstāvniecību un intereses jaunajos, lielākajos administratīvajos veidojumos.

Aug politiskā konkurence

Šā gada pašvaldību vēlēšanās, kas notiks jaunajā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) iedalījumā, būtiski audzis kandidātu sarakstu skaits, proti, lai arī kopējais sarakstu skaits ir samazinājies, samazinoties ievēlējamo pašvaldību skaitam, taču vidējais sarakstu skaits uz pašvaldību ir pieaudzis, attiecīgi konkurence būs sīvāka. Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens norādīja, ka šajās vēlēšanās ir samazinājies pašvaldību skaits, bet redzama lielāka politiskā konkurence, jo vidēji katrā pašvaldībā kandidē teju astoņi saraksti.

Tāpat ir palielinājies vidējais kandidātu skaits katrā sarakstā un konkurentu skaits uz katru pašvaldības deputāta vietu. Pētnieks atzīmēja, ka 2009.gadā vidēji uz vienu vakanci pretendēja 6,33 kandidāti, 2017.gada pašvaldību vēlēšanās tie bija 5,54 pretendenti, bet šogad tie ir 8,2 kandidāti uz vienu deputāta vietu.

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka atzīmēja, ka līdz ar reformu vairs nav situāciju, kad kādā pašvaldībā pieteikušies tikai viens vai divi saraksti. Viņas skatījumā, konkurence novadā sākas ar trim sarakstiem, kas arī neesot ļoti daudz, taču tas noteikti ienes vēlēšanu procesā sacensību un intrigu.

Tas, ko šobrīd līdz galam nevarot zināt, ir - cik lielā mērā jaunajās pašvaldībās vēlēšanās sekmes gūs pārstāvji no jauno novadu centriem un cik lielā mērā veiksies attālāko novadu pārstāvjiem. Viņasprāt, to lielā mērā noteiks vēlēšanu apmeklētība, proti, ja katra mazākā pagasta cilvēki varēs sarakstos ieraudzīt kādu sev pazīstamu seju, apmeklētībai vajadzētu būt lielākai un sekmēm - labākām.

Kažokai lielākās bažas ir par to, ka jaunie kandidātu saraksti ir reģionāli nelīdzsvaroti, līdz ar to no centra attālāku teritoriju iedzīvotājiem var būt mazāka interese par šīm vēlēšanām.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle uzskata, ka tas, kā līdzšinējās mazās pašvaldības būs pārstāvētas jaunajās, lielākajās vietvarās, būs atkarīgs no pašiem deputātu kandidātiem. Ja viņi būs jaudīgi un būs spējuši atrast vietu lielo partiju sarakstos, kā arī sevi pierādīt publiskajā telpā, tad viņus ievēlēs un viņiem būs teikšana. Eksperte atzīmēja, ka ārkārtīgi mazie novadi, kuros ir zema iedzīvotāju aktivitāte un iedzīvotāju skaits, nevar cerēt iegūt lielāko daļu jaunā novada budžeta un viņi saņems proporcionāli savam iedzīvotāju skaitam.

Metlas-Rozentāles skatījumā, šogad pašvaldību vēlēšanās ieguvēji būšot tie, kuriem izdevās sapulcināt dažādu jauno novadu reģionu pārstāvjus, tostarp bijušos priekšsēdētājus un deputātus. “Jo dažādāku apvienojamo novadu kandidāti ir iekļauti sarakstā, jo lielāks potenciāls, ka mazā novada iedzīvotājs nobalsos par šo partiju,” teica politoloģe.

Viņasprāt, šogad vāji ies mazajām partijām, kuras veidotas atbilstoši iepriekšējam administratīvajam iedalījumam, turklāt atsevišķas partijas, piemēram, "Mēs - Sējas novadam", līdz ar reformu ir beigušas pastāvēt, jo mainījušās teritorijas. Viņasprāt, daudzas vietējā līmeņa partijas, kas kandidē, var nepārvarēt 5% barjeru, konkurējot jaunajā novadā ar lielajām partijām.

Vēlēšanu jauninājumi

LU profesors, politologs Juris Rozenvalds atzīmēja, ka šogad mainās ne tikai novadu robežas, bet būtisks jaunums ir arī tas, ka iedzīvotāju apvienības vairs nevar kandidēt vēlēšanās. Iepriekš šāda iespēja pastāvēja mazākajos novados. Arī Metla-Rozentāle uzsvēra, ka šogad lielākie zaudētāji ir vēlētāju apvienības, jo šoreiz caur tām kandidātus pieteikt nevarēja.

Savukārt ieguvums šogad ir tas, ka iedzīvotāji var balsot jebkurā novada iecirknī, un atsevišķos novados var balsot, pat neizkāpjot no automašīnas, kas ir tehnisks atvieglojums un var motivēt cilvēkus doties vēlēt.

Rozenvalds domā, ka zināmu priekšrocību šogad iegūs Saeimā pārstāvētās partijas, ņemot vērā valsts tām piešķirto finansējumu, ko partijas pašas pilnvaru termiņa sakumā sev būtiski palielināja. Viņaprāt, šogad vēlēšanas varētu veicināt paaudžu nomaiņu. Viņš to skaidroja ar to, ka atsevišķās mazākās pašvaldībās, kurās līdz šim bija “ilgi sēdošie” mēri un pašvaldību vadītāji, situācija var mainīties, jo pašvaldības būs kļuvušas stipri lielākas.

No valdības koalīcijas partijām sliktākos panākumus prognozē JKP

No valdības koalīciju līdz vasarai veidojošajām partijām eksperti sliktākos panākumus pašvaldību vēlēšanās prognozē “KPV LV”, kura turklāt tiek “izbīdīta” arī no valdības, un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP). Rozenbergs atzina, ka viņu ļoti interesē JKP sekmes, ņemot vērā viņu “proaktīvo pozīciju” valdībā un Saeimā, kad bieži vien šī politiskā spēka pārstāvji nonāk zināmā opozīcijā ar citām valdošās koalīcijas partijām, jo ir ar diezgan lielām ambīcijām.

Eksperts atzīmēja, ka JKP reitingi pēdējā laikā nav sevišķi labi, līdz ar to rodas jautājums, kā viņiem veiksies. Pēc viņa vērojumiem, arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās JKP bija pietiekami ambicioza, tomēr neko diži viņiem neesot veicies. Politiskais spēks esot faktiski uzvarējis vienā pašvaldībā un vēl divās ieņēmis otro vietu, taču pat šajos veiksmīgajos gadījumos viņu ievākto balsu skaits grozījies ap 20%.

LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Ikstens akcentēja, ka dažas partijas startē samērā mazā vēlēšanu apgabalu skaitā, piemēram, “KPV LV” startē tikai pusē no visiem apgabaliem, kā arī viņiem nav neviena kopīga saraksta ar kādu citu politisko spēku. Ikstena ieskatā, “KPV LV” ir nonākuši savdabīgā politiskā izolācijā, kur neviens negrib ar viņiem uzturēt attiecības, bet paši saviem spēkiem “KPV LV” spēja “uzlikt” sarakstus vien pusē pašvaldību.

Arī “Saskaņai” nav ar citā partijām kopīgu sarakstu, tomēr tas neesot pārsteidzoši. Ikstens atzīmēja, ka “Saskaņas” “praktiski nav” Kurzemē un Vidzemē, kas uzskatāmi par “latviskākajiem apgabaliem”. Tikmēr “KPV LV” nav šādu šķēršļu, un Ikstens uzskata, ka šo vēlēšanu rezultāti varētu “apstiprināt vispārzināmo faktu”, ka šī partija ir sairuma procesā.

Rozenvalds pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs attiecības starp valdības koalīcijas partneriem, tomēr tas nebūšot izšķirošais jautājums.

Ikstena ieskatā, būtisks ir jautājums par “Attīstībai/Par!” (AP), jo šīs apvienības partijas nevienā novadā nestartē kopā. Partijas “Latvijas attīstībai” (LA) un “Kustībai “Par!”” šajās vēlēšanās kandidē atsevišķi, tāpat kā “Progresīvie”, kuri šogad piedalās tikai katrā ceturtajā pašvaldībā. Ikstens uzskata, ka “Progresīvajiem” šogad ir vājš reģionālais aptvērums, jo viņi ir koncentrējušies tikai ap Rīgu, vēl sarakstus iesniedzot arī Rēzeknē un Jēkabpilī. Ikstens teica, ka viņam grūti saprast, kāpēc tā, minot, ka, iespējams, partija vēlējās koncentrēties lielajās pilsētās, kas esot saprotami, ņemot vērā viņu kreisi liberālo ievirzi, bet tieši lielākajās pilsētās kopumā esot liberālāks noskaņojums. Ikstens tomēr ir pārsteigts, ka “Progresīvie” neizpletās plašāk Latvijā pēc panākumiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Tikmēr LA esot spējusi sagatavot sarakstus divreiz vairāk pašvaldībās nekā “Kustībai “Par!””. Prognozējot LA sekmes, turklāt ņemot vērā, ka šī partija bija ATR virzītāji, Ikstens bija piesardzīgs, norādot, ka panākumi būs atkarīgi no tā, kādi ir spēku samēri jaunajās pašvaldībās. Ja pašvaldībā ir reformas piekritēji un ieguvēji pietiekami lielā skaitā, tad īpašām sekām nevajadzētu būt. Tomēr to, vai ATR izstrāde LA būs nesusi negatīvu vērtējumu, pilnībā varēšot vērtēt tikai pēc rezultātu uzzināšanas.

Savukārt RSU lektore, politoloģe Elīna Graudiņa domā, ka LA nebūs zaudētāja no ATR, ja viņi spēs panākt, ka ATR mērķis tiek sasniegts, cilvēki saņem pakalpojumus, resursi ir optimizēti un pārvaldība nav sadrumstalota. Viņasprāt, šī reforma varētu ļoti pozitīvi atspēlēties LA labā, ja cilvēki redzēs pozitīvu rezultātu.

Ikstena ieskatā, “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība un JKP esot diezgan līdzsvaroti ar saviem sarakstiem noklājuši Latviju. Salīdzinoši vienmērīgi vēlēšanās esot sadalījusies Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Aptuveni trešdaļā pašvaldību iesniegts partiju kopīgais saraksts, bet vēl trešdaļā pašvaldību iesniegti Latvijas Zaļās partijas saraksti un atlikušajā trešdaļā – Latvijas Zemnieku savienības saraksti. ZZS gadījumā neesot redzama tik izteikta partiju savstarpējā nošķiršanās, kā tas ir AP gadījumā, kur nav neviena kopīgā saraksta. Ikstens teica, ka būs ļoti interesanti redzēt ZZS rezultātu, ņemot vērā, ka pašvaldības kļūst lielākas un urbānākas, un orientācija notiek attīstības centru un pilsētu virzienā. Eksperts atzīmēja, ka tradicionāli pilsētās ZZS gājis sliktāk.

Metlas-Rozentāles ieskatā, ZZS pārstāvniecībai nevajadzētu sevišķi ciest. Viņa skaidroja, ka daudziem ATR nepatīk, un ZZS ir šīs reformas pretinieki, kas atbalstīja visus protestētājus akcijās, kā arī viņi ar savām partijām ir mēģinājuši noklāt teju visu Latviju. Viņasprāt, ZZS “stiprais reģions” būs Kurzeme, uz ko politiskais spēks arī visvairāk pretendējis, un daļēji arī Zemgale. Vienlaikus Zemgalē spēcīga esot arī “Jaunā Vienotība”, līdz ar to tur gaidāma sīva konkurence.

RSU lektores ieskatā, Vidzemē labāki panākumi paredzami NA. Savukārt analizējot JKP iesniegtos sarakstus, interesanta esot partijas aktivitāte Latgalē, kur vairākos reģionos konkurence ir ļoti neliela un JKP esot pat pārvilinājusi cilvēkus no “Saskaņas”. “Viņi tagad ir JKP vadošie politiķi, un tas ir “seju jautājums”. Partija nav svarīga, tā vietā svarīgi ir tas, kāds cilvēks tu esi. Iespējams, ar šādu kadru politiku JKP mēģina Latgali klusiņām pārņemt savā pārziņā,” klāstīja eksperte.

Daudziem lielāko pilsētu mēriem prognozē noturēšanos pie varas

Politologi atzīst, ka daudzviet prognozēt vēlēšanu rezultātus ir ļoti grūti, tomēr atsevišķās pašvaldībās potenciālie vēlēšanu uzvarētāji esot saskatāmi visai droši. Ikstens domā, ka Jūrmalā esot redzams, ka kriminālprocesi neko daudz neietekmē, tāpēc viņam ir aizdomas, ka pilsētas mēram Gatim Truksnim (ZZS) izdosies saglabāt savu amatu. Arī Metla-Rozentāle piekrita, ka, visticamāk, nekādi lieli pārsteigumi nenotiks un Trukšņa komandu nenomainīs.

Savukārt Jelgavā Ikstens neredz iemeslu, kāpēc Andrim Rāviņam (ZZS) vajadzētu zaudēt amatu. RSU lektore Metla-Rozentāle atzina, ka Rāviņam konkurence ir augusi, tomēr arī viņa nedomā, ka viņš varētu zaudēt savu pozīciju. Iespējams, kļūs plašāka koalīcija, taču, viņasprāt, vara paliks ZZS rokās.

Valmierā Metla-Rozentāle prognozē drošu uzvaru Jānim Baikam no “Valmierai un Vidzemei”, neskatoties uz viņa vārda izskanēšanu “būvnieku karteļa lietā”. Visi novērtē viņa darbu, jo Valmiera bija viens no novadiem, kuram gribēja pievienoties teju visi apkārtesošie novadi, pauda politoloģe.

Par situāciju Ventspilī politologu domas dalās. RSU pasniedzēja Ventspilī paredz “Latvijai un Ventspilij” uzvaru, jo aptauju dati liecinot, ka nekas nespēj būtiski satricināt pašlaik cietumā esošā Aivara Lemberga pozīcijas, turklāt pilsētā trūkstot konstruktīvas alternatīvas - visi sakot, cik slikts ir Lembergs, min veidus kā viņu iznīcināt, bet nesaka, ko darīs, nonākot mēra vietā. Arī Rāviņam esot līdzīgi – daudzi saka, ka viņu gāzīs, bet nesaka, ko darīs labāk, un tas cilvēkus var atturēt balsot par šiem citiem politiķiem. Arī Rozenvalds prognozēja, ka Lemberga vadītajai partijai “Latvijai un Ventspilij” Ventspilī ļoti iespējams izdosies uzvarēt.

Savukārt Ikstens domā, ka līdz ar Lemberga nonākšanu cietumā situācija partijai pavērsusies uz slikto pusi. “Latvijai un Ventspilij” atbalsts gadu gaidā esot sarucis, un, viņaprāt, Lemberga arests šaubīgākos vēlētājus varētu atturēt balsot par šo politisko spēku, jo varētu būt pienākušas viņa ēras beigas un, iespējams, ir vērts apskatīt citus kandidātus.

Šķetinot situāciju Liepājā, redzams, ka konkurence atkal būs starp bijušo mēru Uldi Sesku (Liepājas partija) un tagadējo mēru Jāni Vilnīti (LRA). Ikstens uzsvēra, ka pēc iepriekšējām vēlēšanām abi politiķi atrada kopīgu valodu, bet viņš nedomā, ka abu savstarpējā konkurence ir vājinājusies. Te esot jautājums par to, vai Liepājas partija spēs palielināt savu atbalstītāju skaitu, ņemot vērā, ka pēdējos dažus gadus mēra amatā ir Vilnītis. Savukārt Metla-Rozentāle minēja, ka Vilnītim iepriekšējās vēlēšanās bijis vieglāk, jo atnākt kā jaunam kandidātam un pateikt, ka visu darīsi citādāk, vienmēr ir vieglāk. Viņa atzīmēja, ka Sesks savā sarakstā vairs nav ar pirmo numuru, to skaidrojot ar to, ka viņš dod ceļu jauniem cilvēkiem, un tas kādam varētu patikt. Turklāt “Liepājas partijai” esot gana labs piedāvājums, kur akcents likts uz to, kā palīdzēt cilvēkiem atgūties no Covid-19 krīzes. Politoloģes ieskatā, Seska un “Liepājas partijas” iespējas atgriezties pie varas ir reālistiskas.

Vēlētāju aktivitātē izmaiņas neprognozē

Atsaucoties uz iepriekšējo vēlēšanu gadu tendencēm, Covid-19 ierobežojumiem un valsti pametušo cilvēku skaitu, šogad pašvaldību vēlēšanās eksperti neprognozē īpašas vēlētāju aktivitātes izmaiņas. Politologu ieskatā, liels lēciens vienā vai otrā virzienā nebūs gaidāms.

Graudiņa pauda uzskatu, ka šogad vēlētāju aktivitāte būs relatīvi nemainīga, tomēr liela nozīme būšot vēlēšanu iecirkņu gatavībai uzņemt vēlētājus un tam, lai neveidojot rindas. Tas esot svarīgi, jo Covid-19 apstākļos cilvēku aizkaitināmība kļuvusi augsta un, saskaroties ar nelielām grūtībām, cilvēki var negribēt piedalīties. Viņasprāt, šajās vēlēšanās īpaša nozīme būs ātrai un efektīvai rīcībai, lai nezaudētu nevienu ieinteresēto.

Arī Ikstens nelolo cerības uz drastisku vēlētāju skaita pieaugumu, neskatoties uz to, ka iepriekšējās balsošanas termiņš tika pagarināts un cilvēki var balsot jebkurā iecirknī. Tāpat šoreiz vēlēšanās var piedalīties arī ārvalstīs dzīvojošie, tomēr Ikstens nedomā, ka visi šie pasākumi radīs līdzdalības pieaugumu, sevišķi, ja šogad vēlēšanas notiek bez Rīgas, kurā tradicionāli vēlētāju aktivitāte ir augstāka nekā vidēji valstī.

Kā vēl vienu aspektu, kas ietekmēs vēlētāju aktivitātes ciparu, eksperts minēja to, ka virkne cilvēku faktiski ir pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, taču vēl aizvien ir deklarējušies kaut kur Latvijā, bet vēlēšanās nepiedalīsies. “Viņu saikne ar Latviju vājinās un viņi neizjūt nepieciešamību balsot, piemēram, par sava Talsu novada vai jaunā Ropažu novada deputātiem, sevišķi, ja viņi seko mantrai, ka pašvaldību vēlēšanas ir saimniecisks, ne politisks jautājums,” klāstīja Ikstens, sakot, ka bieži cilvēki domā, ka pašvaldību vēlēšanas ir saistītas ar tīri saimnieciskām lietām, piemēram, tikai ar soliņu krāsošanu vai ielu asfaltēšanu.

Rozenvalds atzīmēja, ka pēc reformas pašvaldības kļūs lielākas un pieaugs attālums, kas var veicināt zemāku vēlētāju aktivitāti, taču, no otras puses, var pieļaut, ka jaunais novadu iedalījums cilvēkiem liks sasparoties, lai panāktu, ka viņu balss ir sadzirdēta. Kopumā gan arī Rozenvalds domā, ka vēlētāju aktivitāte saglabāsies līdzšinējā līmenī.

Komentējot, vai iespējams sagaidīt, ka vēlētāju aktivitāti ietekmēs ATR, ekspertu ieskatā, viennozīmīgi atbildi sniegt nevar. Daļai iedzīvotāju šī reforma neko neietekmē, tomēr citiem reforma rada bažas par vēlētāju pārstāvniecību jaunajās vietvarās, taču eksperti uzsvēra, ka tiešu korelāciju starp reformu un vēlētāju aktivitāti ir grūti prognozēt. Eksperti atzīmēja, ka līdzdalības jautājumi un novadu pārstāvniecība būs viens no pēcvēlēšanu lielajiem diskusiju jautājumiem.