Patiesība par skandalozajiem Varakļāniem: kam tie īsti pieder? Arī pirms 60 gadiem tos raustīja šurpu-turpu

Varakļānu “dalīšanai” ir gadsimtiem sena vēsture, un tā simtprocentīgi neviens arī nevar pateikt, kur tie īsti atrodas. Pilsēta atrodas uz Latgales/Vidzemes vēsturiskās robežas, tāpat kā Valkas/Valgas pilsēta uz Latvijas/Igaunijas robežas. Stīvēšanās par savu izcelšanos Varakļānu pusē laikam būs mūžīga – tāpat kā starp slātaviešiem un čangaliešiem vai suitiem un ķoniņiem. Un taisnība būs gan vieniem, gan otriem… un arī trešajiem. Bez visa tā Varakļānus var uzskatīt arī par īstu ebreju pilsētu, jo līdz Otrajam pasaules karam tur lielum lielais vairums iedzīvotāju bija ebreji – Varakļāni bija pilsēta ar trīs sinagogām. Tā tik tiešām, kā dzied "Latgales Dāmu pops", ir “zemes mala, kur visiem banānus dala”, un katrs jau grib to gardāko augli.

Latgales Dāmu popa šlāgeris “Varakļāni 5.5”:

Pagājušajā gadsimtā Varakļāni bijuši gan Rēzeknes un Viļānu, gan Madonas un paši savā Varakļānu rajonā (apriņķī, novadā). Tā kā apgalvojums – Varakļāniem jābūt tajā un tajā novadā, jo pirms tam tie bija tur un tur, īsti kritiku neiztur.

Tomēr tiem, kas apgalvo, ka Varakļāni vēsturiski piederīgi Latgalei, sava taisnība var būt. Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas (Varakļānu) pilskalnā bija senās Jersikas (latgaļu valstisks veidojums) karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņniekam, Kokneses Teoderiham. Te nu atkal sākas “robežjautājumi”, jo Teoderiha pārvaldītās Kokneses zemes bija Vidzemes-Sēlijas-Latgales sadure. Nu, un pie kura novada pieskaitīt Varakļānus? Turpat netālu arī Zemgale.

Dokumentālā filma “Varakļāni”:

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562. gadā Varakļāni nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas tos 1583. gadā piešķīra grāfu Borhu dzimtai, kas vairāk pazīstami kā zemes kungi Latgalē - Preiļos un Krāslavā. Bet 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas impērijas sastāvā.

No 1872. līdz 1947. gadam Varakļāni bija Rēzeknes apriņķī. Tad uz diviem gadiem – no 1947. līdz 1949. gadam tie pārgāja pie Viļānu rajona, līdz 1949. gadā izveidoja Varakļānu rajonu. 1956. gadā Varakļānu rajonu likvidēja un to atkal pievienoja Viļānu rajonam. 1962. gadā likvidēja Viļānu novadu un tad gada laikā Varakļāni paspēja pabūt gan Viļānu un Rēzeknes, gan Madonas rajonā. 1963. gadā Varakļānus uz 45 gadiem atstāja mierā un tie līdz 2009. gadam bija Madonas rajona sastāvā, kad Varakļāni atkal izveidoja savu novadu. Interesanti, ka pēdējās padomijas divās desmitgadēs, kad Varakļāni skaitījās piederīgi Vidzemei – Madonas rajonam, pilsētas lauku zemes bija kolhoza “Latgale” pārvaldībā. Tā kā ne pie vienām varām un politiskām sistēmām nav bijis skaidrs, kurā Latvijas pusē tie Varakļāni atrodas.

Varakļānu neapmierinātība ar savu piederību pie Vidzemes vai Latgales atkal uzplaiksnīja pirms pāris gadiem kārtējās administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Tā nu atkal cīniņiem par Varakļānu etnogrāfisko piederību neredz ne galu, ne malas. Daudzmaz droši varam būt tikai par vienu - tā nav Kurzeme.

Paši varakļānieši 1. jūnijā rīkoja plašu protesta akciju, kuras saukli varētu formulēt kā “Demokrātijas piesmiešana”. Varakļānieši ar karogiem un autotaurēm protestēja pret Rīgas kungu nespēju “sadalīt” Varakļānus un vietējo iedzīvotāju viedokļa ignorēšanu – tie Madonas novadam nepienākas, jo Madonā izsludinātas pašvaldības vēlēšanas, bet Rēzeknes novadam tā īsti vēl nav pievienoti. Nu uz kādu laiku palicis gaisā karājoties Varakļānu novads, kas, pēc visa spriežot, viens pats ilgi nevarēs pastāvēt un tagad Saeima un valdība visdrīzāk grib to piestiķēt atpakaļ Rēzeknes novadam, nepārkāpjot Satversmi.