Rēzeknē grib uzsliet pieminekli Gagarinam
Rēzeknē dažiem aktīvistiem dzimusi ierosme uzstādīt pieminekli Jurijam Gagarinam. Pilsētai gan nav nekādas saistības ne ar pasaulē pirmo kosmonautu, ne kosmosa apguvi, un visdrīzāk aiz šīs ieceres vīd Krievijas ideoloģiskie mērķi.
Biedrības Rēzeknes Krievu kopiena priekšsēdētājs Valērijs Orlovs un veterānu biedrības "Pro Lakca" vadītājs Jaroslavs Ivanovs Rēzeknes pilsētas domē iesnieguši lūgumu atļaut Kosmonautu ielas rajonā uzstādīt Gagarina krūšutēlu.
Visu sola apmaksāt
Iecere pamatota ar pirmā cilvēka kosmosā simbolisko nozīmi, popularizējot cilvēciskās vērtības – drosmi, neatlaidību, mērķtiecību un spēju apvienot tautas.
Plānots, ka pilsēta pieminekli varētu iegūt bez maksas, jo visus uzdevumus gatava segt Krievijas sabiedriskā organizācija Kultūru dialogs – vienota pasaule. Tā darbojas kopš 2005. gada un šajā laikā uzstādījusi visai daudz dažādu pieminekļu dažādās pasaules malās.
To vidū ir dzejniekam Aleksandram Puškinam un zinātniekam Mihailam Lomonosovam veltīti pieminekļi, taču Gagarins ir absolūts favorīts. Ar šā fonda pūlēm un finansējumu pie pirmā kosmonauta pieminekļiem tikušas vismaz 50 pilsētas, tostarp Dienvidamerikā un Āfrikā.
Domē gaida dokumentus
Rēzeknes pilsētas domes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs apstiprina, ka minētais iesniegums ir saņemts, taču pašreiz būvvalde to noraidījusi trūkstošas dokumentācijas dēļ. Kad vajadzīgā informācija tiks saņemta, jautājumu pēc būtības skatīs pašvaldības kultūras komisijā. Pozņakovs šobrīd atturas no komentāra par iespējamo domes viedokli.
Valsts drošības dienests (VDD) uzskata, ka arī centieni Gagarina pieminekļa uzstādīšanā ir turpinājums un daļa no kopējās Krievijas pieminekļu propagandas. “Saprotot, ka astoņdesmit gadus veci notikumi saistībā ar Krievijā plaši atzīmēto Uzvaras dienu kļūst arvien neaktuālāki, mērķtiecīgi ir uzsākta kampaņa dažādu Krievijas vēsturē nozīmīgu personu piemiņas izmantošanai dažādu ārpolitisko mērķu sasniegšanā,” teikts VDD atbildē "Kas Jauns Avīzei".
Liepājā sola Sudmaļa monumentu
Saskaņas kandidāte uz Liepājas domi Jeļena Osipova pēc vēlēšanām apsolījusi panākt monumenta atjaunošanu Imantam Sudmalim. Padomju laikā vēju pilsētā bija visai spilgts šā personāža kults – viņa vārdā bija nosaukta iela, pionieru nams un 5. vidusskola.
Kaut arī padomju propaganda mērķtiecīgi no Sudmaļa veidoja varonīgu pilsētas aizstāvi un partizānu, piešķirot arī Padomju Savienības varoņa nosaukumu, tomēr jauno laiku vēsturē viņš ir iegājis kā sarkanais terorists. Partizānu laikā Baltkrievijas teritorijā Sudmalis piedalījies mierīgo iedzīvotāju apšaušanā, bet savu karjeru beidza ar bumbas sprādzienu 1943. gadā Doma laukumā Rīgā.
Tur bija paredzēts mītiņš ar vācu virsnieku dalību, taču atkritumu tvertnē ievietotais spridzeklis uzsprāga par agru, un bojā gāja trīs cilvēki – tuvumā strādājošs arhitekts, strādnieks un garāmejošs desmitgadīgs skolēns. Vācu izlūkdienests Sudmali un vēl divus viņa biedrus izsekoja un sodīja ar nāvi. Atjaunojot Latvijas neatkarību, Sudmaļa pieminekli Liepājā demontēja.
Latvijā kopumā ir aptuveni 350 Sarkanās armijas karavīru brāļu kapu. Pēdējos gados Krievijas vēstniecības budžetā to vajadzībām tiek atvēlēts vidēji pusmiljons eiro gadā. Tas nebūtu nekas slikts, taču katra tādas vietas rekonstrukcijas pabeigšana parasti tiek atzīmēta ar lielu propagandas vērienu.
