Fonds "Mākslai vajag telpu" piedāvā sarunu ar Unu Ulmi par laikmetīgo mākslu un muzeja nepieciešamību
Fonda "Mākslai vajag telpu" video stāstu sērijā par mākslu un mūsdienu mākslas muzeju jau notikušas vairākas sarunas ar dažādu jomu pārstāvjiem. Šoreiz savās domās dalās žurnāliste Una Ulme.
Uzrunājot Unu Ulmi par Laikmetīgā mākslas muzeja aktualitāti, viņa uzsver šāda muzeja kā valsts vizītkartes nozīmi un raugās ar cerību, ka politiķi nebūs tik pat lēnīgi, kā ar Nacionālo bibliotēku - “Tas nav normāli, ka pilsētai nav šāda muzeja, jo tas ir pirmais, ko mēs apmeklējam, kad dodamies uz ārzemēm”. Una Ulme uzskata, ka ar mākslu un muzeju mēs par sevi varam pateikt daudz vairāk nekā ar vārdiem. Mākslas darba vēstījums ir daudz ietilpīgāks un būtiskāks, nekā tas, ko var iekļaut televīzijas klipos vai citās valsts pašreklāmās. Un RTU ēka (Kaļķu ielā 1) viņai šķiet izcili piemērota atrašanās vieta muzejam.
Latvijā ir pietiekoši daudz mākslinieki, kas ir spējuši sevi parādīt gan Latvijā, gan pasaulē un ir pelnījuši vietu pastāvīgā ekspozīcijā. Piemēram, Džemma Skulme, Maija Tabaka un daudzi citi. Šie mākslinieki veido ievērojamu kultūras vēstures posmu, kas ir neatņemama Latvijas vēstures sastāvdaļa.
Una Ulme stāsta, ka viņai māksla ir kā meditācijas objekts, kas nav pakļauts laikmeta ierobežojumiem. Mākslas darbs var uzrunāt individuāli un personiski, turklāt rosināt fantāzijas, ko mākslinieks iespējams nav iecerējis. Māksla paplašina redzesloku un ikdienas skrējienā liek apstāties un padomāt.
Noslēdzot interviju, Una Ulme citē Andreja Ēķa, viņai sniegto interviju - “Laikmetīgā māksla ir kā domātava, kur domāt savas domas, neiedziļinoties tajā, ko gribējis pateikt mākslinieks”, un piebilst, ka māksla ne tikai pieļauj interpretācijas, bet var palīdzēt atbildēt uz jautājumiem, kas tevi nodarbina.
Fonds "Mākslai vajag telpu"
tika dibināts ar mērķi panākt Pēckara un mūsdienu mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā. Kā vispiemērotāko vietu šādam muzejam fonds saredz RTU ēku Kaļķu ielā 1. Muzeja pamatfunkcijas būs veicināt Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas un nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā. Iniciatīvas uzsācēji uzskata, ka mūsdienu mākslas muzeja izveidošana ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni.
Regīna Zommere/Publicitātes foto
