Latvijā drīzumā būs vērojams daļējs Saules aptumsums; citviet - arī pilns. FOTO. VIDEO

Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills Jauns.lv pastāstīja:  “10. jūnijā dienas vidū visā Latvijā būs iespēja novērot daļēju Saules aptumsumu. Šo var uzskatīt par vidēja izmēra aptumsumu, jo maksimālajā brīdī būs aizsegta trešdaļa Saules diametra.

Aptumsuma sākums Rīgā būs pulksten 12.54, maksimālā fāze (kad aizklāts 31% Saules diametra) būs 14.02, bet tas noslēgsies 15.09. Citās Latvijas vietās nedaudz atšķirsies gan norises laiki, gan maksimālā fāze. Liepājā viss notiks sešas minūtes agrāk, bet fāze būs līdzīga kā Rīgā. Kolkā viss notiks četras minūtes agrāk, bet maksimālā fāze būs 33%. Līdzīga fāze būs Rūjienā, bet notikuma laiki līdzināsies momentiem Rīgā. Savukārt Daugavpilī notikumi būs piecas minūtes vēlāk nekā Rīgā, bet fāze būs mazāka – 28%”. 

Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2018. gada 11. augustā, bet nākamais ir gaidāms jau samērā  drīz – 2022. gada 25. oktobrī, kad Mēness aizsegs vairāk nekā pusi Saules diametra. Savukārt pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954. gadā, bet nākamais būs tikai 2142. gadā.

Interesanti ir arī tā saucamie gredzenveida Saules aptumsumi. Starp citu, arī 2021. gada 10. jūnija aptumsums Zemes Ziemeļpola apgabalos būs novērojams kā gredzenveida aptumsums. Latvijā gredzenveida Saules aptumsums būs vērojams tikai pēc 18 gadiem - 2039. gada 21. jūnijā.

Saules aptumsums notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar robu.

Šogad Saules aptumsuma kolektīvi novērojumi epidemioloģisku apsvērumu dēļ klātienē nenotiks, tomēr Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) aicina iespēju robežās to novērot mājsaimniecības ietvaros un dalīties ar novērojumu rezultātiem sociālajos tīklos (tēmturis - #saulesaptumsums).

LAB atgādina, ka uz Sauli nedrīkst skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra, jo tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna. Īpaši interesanti aptumsuma laikā ir vērot Saules projicēto attēlu ar “robu”. Tādi attēli veidojas caur koku lapotnes spraugām vai mazākā izmērā caur papīra lapā izdurtiem caurumiņiem.

Par to, kad Latvijā varēs sagaidīt pilnu Saules aptumsumu, LAB priekšsēdētājs Māris Krastiņš saka: “To nesagaidīs neviens no mums, bet interesantākie novērojumi sagaidāmi šī gadsimta trīsdesmitajos gados, kad redzams gredzenveida Saules aptumsums”. Gredzenveida Saules aptumsums iestājas, kad Mēness pilnas ēnas virsotne atrodas virs kāda Zemes virsmas punkta, tieši vienā līnijā ar Zemi. Tad Saule parādās kā ļoti spilgts gredzens, kas ieskauj tumšo Mēness disku.

Ja kāds grib redzēt pilnu Saules aptumsumu, tad viņam jāsāk domāt par čemodāna pakošanu, lai 4. decembrī nokļūtu līdz Antarktīdai. Šo aptumsumu varēs novērot arī Dienvidāfrikā un Atlantijas dienvidos, bet tikai kā daļēju Saules aptumsumu. Vairāk saules aptumsumu šogad nav gaidāmi.

Savukārt nākamgad daļēji Saules aptumsumi būs redzami 30. aprīlī Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā un Dienvidamerikas dienvidos, kā arī 25. oktobrī – ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, kā arī Āfrikas dienvidaustrumos, Vidējos Austrumos, Rietumāzijā, Urālos un Rietumsibīrijā.

Nākamie pilnie Saules aptumsumi būs: * 2024. gada 8. aprīlī Meksikā, ASV centrālajā daļā un Austrumkanādā; * 2026. gada 12. augustā Arktikā, Grenlandē, Islandē un Spānijā; * 2027. gada 2. augustā Marokā, Spānijā, Alžīrā, Lībijā, Ēģiptē, Saūda Arābijā, Jemenā un Somālijā; * 2028. gada 22. jūlijā Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī * 2030. gada 25. novembrī Botsvānā, Dienvidāfrikā un Austrālijā.